RSS

Par FITUNI, Arkādiju, Staļina dzīvot atstāto.. – Kunis Knuts. No biogrāfijām, kuras nezin.

Par Arkādiju Fituņi – “Staļina jaunības draugu” no Baku, LVU PSRS vēstures katedras vadītāju, kuru viņš neizskaidrojamā veidā atstāja dzīvu, nenomušīja

Kunis Knuts 17.11.08

Gan Hitlers, gan Staļins centās izdzēst visas savas jaunības gadu patiesās biogrāfijas pēdas. Savas oficiālās biogrāfijas viņi faktiski rakstīja, veidoja paši.


Staļins centās fiziski iznīcināt visus tos, kas kaut ko varēja liecināt par viņa agrīno, Kaukāza posmu, bērnību, garīgo semināru, terorista gaitām, Tiflisu un Baku, cietumiem un mistiskām bēgšanām no izsūtījumiem.


Bet interesantā kārtā tieši Rīgā, Universitātē, ..VĒSTURES fakultātē 50.gados bija “saglabājies” kāds docents FITUNI, kurš atcerējās par Staļinu arī šo to, ko neviens cits vairs nepauda. Pastarpināti dažas viņa atmiņas man ir saglabājušas…

***
Protams, šīs atmiņas ir vāktas un, vismaz daļēji, arī apkopotas.

Doc. Samuils LEVITĀNS (kuru 1951. gadā apcietināja lekcijas laikā fakultātē – viņš sēdēja vienā kamerā ar “pasionārisma” teorijas atklājēju, Annas Ahmatovas dēlu GUMIĻEVU Ozerlagā) – bija ilggadējs mans sarunu un fenomenālo viņa erudīcijas ekskursu biedrs.

Tieši LEVITĀNS man atklāja Fituņi “Staļina kompleksu” un daļēji Fituņi pausto par Staļina Kaukāza posmu.

Rate this:

 
Leave a comment

Posted by on 16/11/2021 in Uncategorized

 
Image

Nesaprotu

#SwanGoals With @wanderloveworld In The Black Eco Bikini #SummerLoveSwim

 
Leave a comment

Posted by on 16/11/2021 in Uncategorized

 

“Bermudu” nakts ielās ar tevi pazust biju ielaidies..

Attēlu rezultāti vaicājumam “casablanca bonis.lv”

*”Bermudu trīsstūris” – pasaulslavens kvartāls Vīnē pie Zviedru laukuma. Leģendām apvīts baizeļu (brīva rakstura krodziņu) un kafē rajons.

Nosaukums cēlies no paradoksa, ka vakarā šeit ienirusī persona pēc tam nereti nekā nespēj izskaidrot savu uzniršanu (atmošanos) nākošajā rītā pavisam jaunā, nepazīstamā Vīnes pusē.

Pārejas jeb dziļā ahūna teritorija.

 
Leave a comment

Posted by on 12/11/2021 in Uncategorized

 

Kādreiz Stūres ielas istabiņas biedram veltīts.

Bastejkalna bomzīši

Kad ar sarkanām acīm kā raudas
mazi bomzīši Bastejā sēž,
viņu kabatās, tukšās no naudas,
visus caurumus aizlāpa vējš…

Viņi lejā uz Brīvību skatās,
tad iet patiltēs pudeles vākt..

un pār sapņiem, kas iekārti matā
aizkrīt pēdējās cerības vāks…

Ak! – es saku. Nu ko tur var līdzēt –
pats es aiziešu kādreiz varbūt
viņiem līdzi aiz saules, kas dīdzē
zaļus asnus
un atmiņā zūd…


Senim sens rakstījums. Ap 1972.

Veltīts kursa biedram J. , kuram tobrīd bija iesauka RAUDA, – pēc acu krāsas paģirās..

 
Leave a comment

Posted by on 12/11/2021 in Uncategorized

 

Un austeres, kas ledū salst.. – Franču, jutekliskās. – Bonfoto.

Rate this:

 
Leave a comment

Posted by on 12/11/2021 in Uncategorized

 

KOOORSIKA!!! – Dodos!

 
Leave a comment

Posted by on 12/11/2021 in Uncategorized

 

Globāls ORGASMS – tikai tas varot IZGLĀBT sasirgušo PASAULI !!! – Paredzēts jauns PLANETĀRĀS AKCIJAS atkārtojums!!!

Share this:

 
Leave a comment

Posted by on 12/11/2021 in Uncategorized

 

GRINCINGĀ. – No Andra VILKA ceļu atmiņām.

IMAGE3140

Mana tā gada vīnogu princeses galma pāža slavas reizē.

Vīnes vīni
Andris Vilks, LNB direktors

Tuvojoties atvasarai, gribu uzrakstīt vienu “vasarīgu” pastāstu. Tas būs saistīts ar mielastu zem klajas debess un Austriju. Pirmo reizi tur nonācu 1996.gadā. Tā bija konference, kurā tika apkopoti bibliotēku sadarbības programmas Austrumi – Rietumi, t.i., Austrumeiropas un Rietumeiropas, projekti. Dzīvojām Cilleres klosterī, kas atrodas Austrijas vidienē. Visas trīs ēdienreizes atbilstoši pieticīgajam dzīvesveidam klosterī tika noturētas vēsturiskajā ēdamzālē. Konference nobeidzās ar cita — Melkas klostera apmeklējumu. Klosteris un baznīca ir saistīti ar Umberto Eko bestselleru Rozes vārds. Starp citu, Austrija ir vienīgā Eiropas valsts, kurā klosteru bibliotēku tīkls papildina publisko bibliotēku tīklu.

Krodziņu omulība

Mana ciemošanās (Latvijas) vēstniecībā bija labs iegansts doties vakariņās uz Grincingu. Tā ir Vīnes teritorijā iekļauta viduslaiku pilsētiņa vīna kalnos. Tur ir dzīvojušas daudzas slavenības. Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Grincinga iemantojusi slavu, ir tās neskaitāmie krodziņi. Vispirms metropoles iedzīvotāji esot braukuši uz vīna kalniem, lai baudītu un pirktu vīnus. Tad dārznieki esot saņēmuši atļauju pircējus pacienāt ar ēdieniem. Tā rezultātā katram dārzniekam bija arī savs krodziņš ar vīna dārzu zem klajas debess. Tā izveidojusies romantiskā viena un divu stāvu apbūve.

Šie krodziņi ļoti iepatikās arī tāpēc, ka vēl svaigā atmiņā bija laiki, kad pie mums Latvijā gandrīz visa sabiedriskā ēdināšana bija zem jumta un krodziņi noslēpti pagrabos vai aiz bieziem, necaurspīdīgiem aizkariem.

Šovasar ar ģimeni uz vienu dienu bijām iegriezušies Vīnē. Ļoti gribēju parādīt Grincingu. Runājot par vasaras priekiem, mums laimējās divkārši. Atradām krodziņu, kurā bija sēņu, patiesībā — gaileņu nedēļa. Tad nu ēdām gaileņu uzkodas, zupas un gulašu (veģetāro). Gribu uzsvērt, ka vietējais vīns, ko parasti pasniedz lielās krūzēs, arī bija izcils. Atgādināšu, ka austriešu tāpat kā šveiciešu vīnus neeksportē. Pusdienojot atcerējos vienu epizodi no cita Grincingas apmeklējuma.

Savējo priekam

Toreiz bijām kopā ar Bonifāciju. Kā jau gardēži bijām izvēlējušies Grincingā iecienīto lielo pannu diviem. Tā bija jaukta gaļas izlase, kurā tomēr pārsvarā bija ribiņas — viens no populārākajiem ēdieniem visā bijušās Austroungārijas telpā. Tad krodziņā ienāca trokšņaina tūristu grupa no Latvijas. Viņi kaut kā neaptvēra mūsu “labdienu”, kas nemaz nelīdzinājās grussgott (Austrijai un Bavārijai raksturīgs sveiciens, ko varētu brīvi tulkot “ar Dievpalīgu”), pagāja garām un sāka mieloties. Viesus izklaidēja vietējie “prāģeri”.

Neatceros, kuram no mums ienāca prātā doma tautiešus nedaudz izjokot. Katrā ziņā vairākas reizes (neuzbāzīgā, bet faktiski neatsakāmā veidā – B.D.) mudinājām muzikantus atskaņot dziesmas, kuru melodijas cēlušās Austrijā vai Vācijā, bet ar latviešu tekstiem adaptētas Latvijā. Pie Dzintara jūras, utt.

Ak, tūristi no Latvijas! Viņi tiešām iedomājās, ka restorāniņš bija sarūpējis viņiem vien veltītu mūzikas programmu.

***

Laikam gan DIENA, Piektdiena, 2005. gada 16. septembris

Grincinga – Vīnei klāt pieplūdis bijušais miestiņš vīnadārzu nokalnēs – burtiski “pie pēdējā austrumu Alpa” Donavas malā.

Vīniešu un vispasaules tūristu izsenis iecienīts jaunvīna krodziņu (hoirigeru) rajons.

Alus arī pieietams, bet tikai pudelēs, – neraksturīgiem apmeklētājiem.


 
Leave a comment

Posted by on 12/11/2021 in Uncategorized

 

Pagrīdes aprindās sākotnēji pazīstams arī kā Latgales LIELHERCOGS, bet (okupācijas ārkārtējos apstākļos*) mērķredzoši KOOPTĒTS par Baltijas DIŽKUNIGAITI (lielkņazu)!.. – Atrodams fakts VIKIPĒDIJĀS.

Traki izaicinoši, šķietami it kā nereāli, bet.. atmiņās un ģenealoģiju arhīvos par TO ir patiesi dokumenti..

Bononia, paskaidroju, ir pazīstama.

Svētā Krēsla ielūgums Atomaģentūras laikos.

Image1057

Pārpublicējot atsauce uz http://www.bonis.lv obligāta.

 
Leave a comment

Posted by on 12/11/2021 in Uncategorized

 

KORSIKA. – “Aizjūras paradīzes” attiecību komplekss ar Franciju. – Bijumi..

 
Leave a comment

Posted by on 12/11/2021 in Uncategorized

 
 
%d bloggers like this: