– Tieši šī Baltijas republiku aneksija, PSRS centieni likt Rietumvalstīm atzīt inkorporācijas likumību, bija papildu faktors ZA dibināšanā. Viens no galvenajiem Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas organizētājiem (tās apvienotās organizācijas komisijas priekšsēdētājs, varētu teikt, “pelēkais kardināls”) bija Pēteris Valeskalns, kurš vienlaikus (1944-1950) bija arī Latvijas PSR ārlietu tautas komisārs (ministrs) un PSRS delegācijas loceklis Parīzes 1946.-1947. gada miera sarunās ar Itāliju, Somiju u.c. Vācijas sabiedrotajiem. (…) No ļoti piesardzīgā P. Valeskalna izteikumiem varēja noprast Latvijas RSP ZA dibināšanas ciešo saistību ar PSRS valdības centieniem vēl 1945.-47. g. starptautiski legalizēt Baltijas republiku iekļaušanu PSRS sastāvā. Pēc Valeskalna izteikumiem, bija iecerēts nostiprināt un paplašināt Latvijas PSR Ārlietu ministriju (par tās rezidenci bija iecerēts Benjamiņu nams), panākt Baltijas republiku iekļaušanas atzīšanu PSRS un to pārstāvību Apvienoto Nāciju Organizācijā. Jaundibināmās Latvijas PSR un Igaunijas PSR Zinātņu akadēmijas (Lietuvas PSR tāda jau pastāvēja kopš 1941. gada) bija iecerētas kā šo republiku valstiskuma un kulturālās autonomijas apliecinājums.
Reāli tomēr noskaidrojās, ka no Latvijas PSR valstiskuma izrādīšanas rodas vairāk lieku klapatu, nevis ieguvumu. Izrādījās, ka PSRS provocē kašķus, kādi aprakstīti latviešu trimdas izdevuma “Latvija Amerikā” 1952. gada 15. oktobra numurā:
zoom_in
Arhīvs
– Maskava paziņojusi savas delegācijas sastāvu Apvienoto Nāciju pilnsapulcei… Ņujorkā. Delegācijas vadītājs ir latviešiem labi pazīstamais PSRS ārlietu ministrs A. Višinskis, kura vadībā notika Latvijas neatkarības iznicināšana. Pārsteigumu sagādā tas, ka krievu delegācija ietilpst ari divu atsevišķu padomju republiku pārstāvji – Uzbekistanas PSR ārlietu ministrs Muchkarovs un Latvijas PSR ārlietu viceministrs O. Jurans. Nevienam nevar būt iebildumu, ja Višinskis paņēmis līdz Uzbekistanas ministru, toties ar Latvijas ārlietu viceministru tam ir gaidāmi sarežģījumi. Lielākā daļa brīvo nāciju, ieskaitot ASV, neatzīst Latvijas iekļaušanu Padomju Savienībā, kādēļ tās arī nevar uzskatīt kādas nelikumīgas valdības locekli par Latvijas pārstāvi. Līdzīgs gadījums jau vienreiz ir noticis, kad Višinskis bija paņēmis līdz uz ANO pilnsapulci Parīzē Latvijas PSR ārlietu ministru P. Valeskalnu. Toreiz šo delegātu neatzina par Latvijas pārstāvi, bet to uzskatīja par vienkāršu padomju delegācijas locekli. Ievērojot agrākos piedzīvojumus, Višinskis ir nodomājis atkal reiz izspēlēt kādu triku ar saviem “ārlietu ministriem”, lai mēģinātu parādīt pasaulei, ka apspiestas tautas ir ļoti apmierinātas ar saviem kakla kungiem. 
zoom_in
LEĻĻU NAMS. Kad pagājušā gadsimta sākumā Vecrīgā tika noformēta par tējas namiņu sauktā ēka angļu viduslaiku arhitektūru imitējošā formā, neviens nevarēja iedomāties, ka nākotnē tur atradīsies iestāde, kas imitēs Ārlietu ministriju / Arhīvs
Visām pusēm bija ērti Latvijas statusu valstiskuma pieminēt pēc iespējas retāk, bet nekrist arī otrā galējībā ar Latvijas valstiskuma nepieminēšanu vispār. Latvijas PSR tika piešķirtas tiesības uz savu Konstitūciju ar parlamentu un valdību ar ārlietu ministra vietu tās štatu sarakstā. Ārlietu ministrija tika novietota ne Benjamiņa namā, bet mazā namiņā Vercrīgā, Lielajā Pils ielā 11. Šī namiņa – par tējas namiņu sauktās angļu viduslaiku arhitektūras pseidoformās 20. gadsimta sākumā celtās ēkas izskats perfekti atbilda tajā notiekošajai ministrijas darbības imitācijai.
Like this:
Like Loading...
Bonis.lv 
