haremi un visuriene
Visur un visastarp, paspējot atzīmēties, – arī HARĒMOS.
04Jan
https://bonis.lv/2016/02/24/tuvakais-harems-ar-impro/
zaudejums
*** dārgais zudums tu mans
zelta zaudējums mans rudens rudums * sniegi nāk sniegi nāk… un es zinu, kas būs * ziemas sezonā es laimīgs labošu milzīgu kļūdu *krāšu sniegpārslas saujā un slēpšu no visiem, kā kūst…*… nebūs tā, nebūs tā, ka par parastu sudrabu kļūtu*zelta zaudējums mans, zelta zaudējums mans…
KUR TU
Kur tu biji? Es pilsētā meklēju…
Kur tu biji?
Es pilsētā meklēju,
ielu kņadā, kur smaida
un zviedz…
Slēdza publiskos dārzus…
Caur tālumu
mani skatiens tavs
tvēra
kā zieds.
Kur tu biji?
Es aizmirsto atceros –
pirmo savādo atraušanos,
Šveices pilis
un Ļubļanas paklājus,
ko kāds sliktais
no bildēm vāc nost…
Mani aizved viņš
Bermudu dzertuvēs*,
salej vīnu, –
bet neaizliedz skumt, –
Uz ko citu
lai cilvēks
gan cer tur vēl? –
sirds dreb zīdā
un zvaigzni redz jumts.
…Kur tu biji?
Viss sen jau
ir noticis.
Man vairs nevajag
notikšanu.
Tikai redzēt.
Lai neticot noticu.
Lai es zinu,
ka tā esi tu…
*”Bermudu trīsstūris” – pasaulslavens kvartāls Vīnē pie Zviedru laukuma. Leģendām apvīts baizeļu (brīva rakstura krodziņu) un kafē rajons. Nosaukums cēlies no paradoksa, ka vakarā šeit ienirusī persona pēc tam nereti nekā nespēj izskaidrot savu uzniršanu (atmošanos) nākošajā rītā pavisam jaunā, nepazīstamā Vīnes pusē. Pārejas jeb dziļā ahūna teritorija.
ES IELAIŽOS AR TEVI PAVASARĪ
Es ielaižos ar tevi pavasarī..
—
Ne to, ko gribi, tev nu tagad teikšu.
Es citas mazas neķītrības veikšu.
Es visus vitamīnus apēdīšu C,
Lai prātā nejaucas un iedegt netraucē
Zem mēnesnīcas vēsā kopsakara.
Un neradīšu lielu vairs neko.
Tu arī neārdies, – kad tautu VAKCĪNO.
Nav citas izejas.
Un cita pavasara.
ČĒRČILSun viņa hiperslepenais “BONIFĀCIJS”.
30Jul
Čerčila visslepenāko ziņu kastīte – “Bonifācijs” jeb “Ultra”. – Filma bija arī – LNT.
„BONIFĀCIJS” – Vinstona Čērčila visslepenāko izlūkošanas ziņu kastīte.
“Ultra” (иногда писалось через верхний регистр – ULTRA), было общим именем расшифрованных британской разведкой шифрограмм нацисткой Германии. Со временем это обозначение стало стандартным как в США так и в Великобритании. Как и в большинстве кодовых имен, англичане здесь не проявили особой выдумки. Имя “Ultra”, иначе же говоря -“Крайность” потому что, дешифрованные сообщения занимали высшую ступень секретности и шли под грифом “Ultra secret”, оставляя за собой заурядные “Top secret” и “Secret”.
Поскольку большинство сообщений нацисткой Германии шифровалось на криптомашине “Enigma”, то “Ultra” стала почти синонимом расшифровки “Enigma”.
Пока название “Ultra” не было принято повсеместно, существовало еще несколько названий.
Пожалуй, самым известным синонимом был “Бонифаций“. Именно его чаще всего употребляет Уинстон Черчилль в своих мемуарах.
Были установлены строгие правила, направленные на то, чтоб как можно меньшее людей знали о существовании проекта “Ultra”, в надежде на то, чтоб не выдать утечкой или действием немцам тот факт, что их сообщения читаются.
Так, в начале войны был придуман “Бонифаций“, чтоб у непосвященных создалось впечатление, будто источником этого канала был секретный агент.
Так секретные сообщения “Бонифация” поступали лично к Премьер-министру Уинстону Черчиллю в закрытый ящик, ключ от которого имел только он.
Inkognito.
Domāju par visu to Čerčila kastītes lietu Monako.
← ŠVEIKS Hitlera armijā. – Padomju 1941.gada mākslas filma.
Wien. Graben. – Diena ielās. 1995. →
ČĒRČILS karā un viņa hiperslepenais “BONIFĀCIJS”.
30Jul
Čerčila visslepenāko ziņu kastīte – “Bonifācijs” jeb “Ultra”. – Filma bija arī – LNT.
„BONIFĀCIJS” – Vinstona Čērčila visslepenāko izlūkošanas ziņu kastīte.
“Ultra” (иногда писалось через верхний регистр – ULTRA), было общим именем расшифрованных британской разведкой шифрограмм нацисткой Германии. Со временем это обозначение стало стандартным как в США так и в Великобритании. Как и в большинстве кодовых имен, англичане здесь не проявили особой выдумки. Имя “Ultra”, иначе же говоря -“Крайность” потому что, дешифрованные сообщения занимали высшую ступень секретности и шли под грифом “Ultra secret”, оставляя за собой заурядные “Top secret” и “Secret”.
Поскольку большинство сообщений нацисткой Германии шифровалось на криптомашине “Enigma”, то “Ultra” стала почти синонимом расшифровки “Enigma”.
Пока название “Ultra” не было принято повсеместно, существовало еще несколько названий.
Пожалуй, самым известным синонимом был “Бонифаций“. Именно его чаще всего употребляет Уинстон Черчилль в своих мемуарах.
Были установлены строгие правила, направленные на то, чтоб как можно меньшее людей знали о существовании проекта “Ultra”, в надежде на то, чтоб не выдать утечкой или действием немцам тот факт, что их сообщения читаются.
Так, в начале войны был придуман “Бонифаций“, чтоб у непосвященных создалось впечатление, будто источником этого канала был секретный агент.
Так секретные сообщения “Бонифация” поступали лично к Премьер-министру Уинстону Черчиллю в закрытый ящик, ключ от которого имел только он.
Inkognito.
Domāju par visu to Čerčila kastītes lietu Monako.
Rate this:
TROCKIS RĒZEKNĒ 1.IV
KĀ Staļina mocītais Ļevs TROCKIS 1928.gada pavasarī ATBĒGA uz brīvo Latviju. – Rēzeknes anabāze.FIKSĒJUMS.
01Aprīlī
BĒGĻI NO PADOMIJAS BRĪVAJĀ LATVIJĀ
jeb
TROCKA IERAŠANĀS
Notikumi, pa kuriem jums, cienījamie lasītāji, šoreiz pavēstīšu, ir visai pārsteidzoši un, godīgi sakot, pat tādi kā apstulbinoši. No vienas puses, tie zināmā mērā raksturo divdesmito gadu Latvijas robežu apsardzības delikātās problēmas, bet no otras – liecina par tā laika avīžu lielisko prasmi tieši īstajā brīdī un veidā sniegt saviem lasītājiem iekšzemē un ārzemēs vitāli nepieciešamo dienišķo lasāmvielu, neaizmirstot arī “politisko gardēžu” prasības.
Un konkrēti – runa būs par lieliski informētā Rīgas krievvalodīgā laikraksta “Segodņa” 1928. gada 88. numurā ievietoto četru korespondenču kopu, ko vienoja sensacionāls virsraksts – “Trockis izbēdzis no izsūtījuma”.
Jau pamanot šo virsrakstu jebkurš “Segodņa” lasītājs varēja justies patiešām ieintriģēts. Jo, raugi – nebija taču noslēpums, ka kopš 1927. gada beigām bijušais boļševiku dižvadonis Nr. 2 Ļevs Dāviddēls Trockis pēc jaunā mesijas Josifa Džugašvili-Staļina pavēles bija deportēts trimdā uz Vidusāzijas pilsētu Alma-Atu, kuras apkārtnē viņš dvēseles nospiestībā šāva vietējās pīles un medīja citus dzīvniekus. Partija ar Staļinu priekšgalā aizliedza nabaga nežēlastībā kritušajam pasaules revolūcijas censonim aiziet stepē tālāk par 70 verstīm un neatgriezties ilgāk par 10 dienām. Pie planētas plašumiem pieradušais Ļevs stipri mocījās un politiski nīka, bet no visiem stūriem uz viņu lūkojās visu redzošā GPU acs un snaikstījās čekas taustekļi.
“Segodņa” lasītājs gan toreiz par šiem Trocka dzīves apstākļiem nezināja: nezināja, piemēram, arī to, ka “otrais Ļeņins” saņem diezgan lādzīgus honorārus no sava vecā drauga Rjazanova (Marksa un Engelsa institūta direktora) par cītīgu pirmklasiķu darbu tulkošanu vietējā krievu valodā. Toties eksaltētajām “Segodņa” lasītājām šķita, ka Trockis kā tāds nelabs boļševiku Prometejs ir piekalts Vidusāzijā pie klints un vaļā nu galīgi netiks, kamēr Staļina ērgļi neizknābs viņam attiecīgās vietas.
Vēl “Segodņa” lasītājs principā zināja stāstīt, ka Alma-Atā Trockis mokās kopā ar dēlu Ļevu Sedovu un sievu Natāliju Ivanovnu Sedovu. Taču par Trocka iemīļoto kuci Maiju pasaule bija slikti informēta, un tas ir liels trūkums, jo šai kucei bija izcila loma trimdinieku dzīvē. “Mana dārgā Maija,” Trockis rakstīja draugam, “pat nenojauš, ka viņa tagad ir dižās politiskās cīņas centrā.”
Bet atgriezīsimies pie “Segodņa” publikācijas par Trocka bēgšanu no izsūtījuma, kas daudziem izraisīja lielu pārsteigumu un nesaprašanu. Jo vairāk tāpēc, ka laikraksta korespndents savu pirmo pa telefonu noraidīto jaunumu darīja zināmu atklātībā visai kriminālā stilā ar virsrakstu “Noslēpumaino ceļinieku arests uz Latvijas robežas”.
Pirmā ziņojuma saturs bija burtiski sekojošs:
“Zilupe. 31. martā. Naktī uz sestdienu divi robežsargi, apstaigājot savu iecirkni, sešu verstu attālumā no Zilupes pamanīja vairāku personu grupu, kas jau atradās Latvijas teritorijā. ( šeit un turpmāk – “Segodņa” raksturīgie teksta izcēlumi. – B.D.) Viņi bija tērpušies ceļinieku drānās. Dažiem rokās bija nelielas pauniņas. Viņu vidū bija viena sieviete.
Robežsargi uzsauca aizdomīgajiem ceļiniekiem, lai apstājas. Tie nekavējoties apstājās, jo acīmredzot gaidīja tikšanos ar robežapsardzības pārstāvjiem.
Uz jautājumu – kas viņi tādi ir, viens no aizturētajiem skaidrā latviešu valodā paziņoja, ka viņi tikko ir pārgājuši padomju robežu un pieprasa nekavējoties stādīt viņus priekšā posteņa priekšniekam, kuram viņi sniegšot visus nepieciešamos paskaidrojumus.
Robežsargi aizveda nepazīstamos uz Zilupes staciju un nodeva tos priekšniecībai. Drīz stacijā izplatījās baumas, ka aizturēto grupa sastāv no ievērojamiem boļševikiem un ka viņu vidū ir ne viens cits kā Trockis!”
No savas puses piebildīšu, ka vietējie latgalieši un citas apkārtējās tautības, visu to dzirdot, saprotams, ne bez iemesla satraucās. Kā šis uztraukums materializējās – par to “Segodņa” korespondents:
“Acumirklī salasījās liels pūlis. Ieradās arī fotogrāfi, kuriem izdevās nobildēt visu grupu ar Trocki priekšgalā. (Vienu no šīm fotogrāfijām publicējām. – Red.)
Sākās intensīvas pārrunas starp Zilupi un Rīgu. Saskaņā ar saņemtajām instrukcijām dzelzceļa un policijas iestādes atteicās sniegt jebkādus paziņojumus, kas varētu vai nu apstiprināt, vai atspēkot baumas. Ir saņemts rīkojums nosūtīt aizturētos konvoja pavadībā uz Rēzekni, kur steidzami no Rīgas ieradīsies politiskās policijas, kā arī iekšlietu, ārlietu un kara resoru pārstāvji.”
Dienas vidū mobilais “Segodņa” korespondents jau ziņoja no Rēzeknes:
“Nepārprotami konstatēts, ka robežu nelegāli pārgājuši Trockis ar sievu, Laševičs un Vācietis.
Varas iestādes tāpat kā iepriekš turpina izvairīties no jebkādiem paskaidrojumiem šā notikuma sakarā. Nav zināms pat – vai aizturētos sūtīs tālāk uz Rīgu vai turpmāk līdz īpašiem rīkojumiem viņi paliks Rēzeknē.”
Tās pašas dienas otrajā pusē tapa zināms, ka “Trockis cenšas dabūt vīzu izbraukšanai uz Vāciju vai Franciju”.
Jāsaka, tas bija liels pārsteigums, jo Trockim tepat Latvijā bija attālu radinieku paziņas un pat tuvi, seni draugi, kuri viņam bija pateicību parādā. Šo draugu vidū var minēt kaut vai ekstravaganto sievieti un aktrisi Mariju Leiko. Gadsimta sākumā viņa pazina Ļevu, kad viņš vēl bija tikai Bronšteins un mita Vīnē. G.Zeltiņas un A.Uzulnieces grāmatā “Marija Leiko” (24. lpp.) katrs pats var izlasīt, ka “tolaik Vīnē dzīvojošais politiķis Ļevs Trockis, viņus (Leiko un viņas vīru. – B.D.) apciemodams, nesa avīzes, ar ko bērnam uzsildīt pienu, un palaikam tajās ietina maizes, desas vai siera gabalu”.
Principā savulaik tik nesavtīgais Trockis varēja divdesmito gadu Latvijā cerēt uz visai ietekmīgu kreiso radikāļu atbalstu un palīdzību patvēruma meklējumos.
Bet “Segodņa” korespondents kā tāds Figaro pa to laiku jau bija izspraucies cauri policijas kordonam un pašaizliedzīgi ziņoja dzimtajam laikrakstam:
“Trockis ir līdzīgs viņa tipiskajiem attēliem. Tikai viņš izskatās daudz vecāks. Seja ir grumbu izvagota, mati stipri nosirmojuši. Salīdzinājumā ar Trocki viņa sieva šķiet pavisam jauna, maza auguma sieviete.
Laševičs – liela auguma vīrietis ar karavīra stāju. Vācietis – vidēja auguma, turas daudz brīvāk par citiem un acīm redzami dižojas ar savām latviešu valodas zināšanām.”
Izmanīgais “Segodņa” korespondents mēģinājis intervēt pašu Trocki, bet:
“Jau atbildot uz pašu pirmo jautājumu, Trockis painteresējās – vai viņam gadījumā neesot darīšana ar personu, kas saistīta ar žurnālistiku, un kategoriski atteicās no jebkādām sarunām, paziņodams, ka viņa stāvoklis pašlaik neesot tāds, kas ļautu sniegt intervijas avīzēm.”
“Segodņa” lasītājiem, saprotams, likās pilnīgi loģiski, ka Trockis ir atbēdzis uz Latviju kopā ar saviem vecajiem cīņu biedriem. Bijušais cara armijas virsnieks pulkvedis Jukums (Joahims) Vācietis, piemēram, tā laika uztverē taču bija viens no tuvākajiem boļševiku kara komisāra Trocka līdzgaitniekiem un “Trocka laikā” ieņēma bruņoto spēku virspavēlnieka posteni. Autobiogrāfijā “Mana dzīve” Trockis ar simpātijām rakstīja pat par J.Vācieša pārkāpumiem: “Iedvesmas brīžos Vācietis izdeva tādas pavēles, it kā pasaulē nebūtu ne Komisāru Padomes, ne Centrālās Izpildkomitejas. Viņu apvainoja šaubīgos plānos un sakaros, un viņu nācās atlaist, kaut īstenībā šajos apvainojumos nekā nopietna nebija. Iespējams, ka pirms gulētiešanas puisis bija salasījies Napoleona biogrāfiju un pēc tam savus godkārīgos sapņus pastāstījis diviem trim jauniem virsniekiem. (Stukačiem. – B.D.)”
Atbildot uz “Segodņa” korespondenta jautājumiem, “Vācietis pasvītroja, ka ne Trockis, ne Laševičs nepavisam nedomā meklēt patvērumu Latvijā, cerot, ka viņiem tiks dota iespēja sagaidīt Latvijā vīzas izbraukšanai uz Vāciju vai Franciju.
Trockis piedāvāja Rīgas administrācijas pārstāvjiem telegrammas nosūtīšanai Suvarinam un Romēnam Rolānam uz Franciju, Rutai Fišerei – uz Berlīni un Gorkijam – uz Sorento.
Visās šajās telegrammās Trockis lūdz savus draugus sagādāt viņam un viņa sievai vīzas, kā arī ziņo par savu bēgšanu no PSRS.”
Korespondentam tās pašas dienas novakarē izdevās iegūt arī
“jaunas sīkākas ziņas, kas attiecas uz Trocka un viņa draugu bēgšanu. Galvenā loma šī grūta pasākuma organizēšanā acīmredzot ir Laševičam.
Kā zināms, šis bijušais revolucionārās kara padomes loceklis un Maskavas kara apgabala karaspēka pavēlnieks ir viens no vistuvākajiem Trocka draugiem, un par savu karjeru viņam jāpateicas tieši Trockim.
Laševičs jau 1927. gada vasarā bija viens no visaktīvākajiem Trocka vadītās opozicionārās grupas organizētājiem. Par nelegālas sapulces sarīkošanu mežā pie Maskavas Laševiču atbrīvoja no visiem amatiem un nosūtīja uz Mandžūriju, kur viņš tomēr ieņēma nozīmīgu posteni Austrumu-Ķīnas dzelzceļa valdē. Tas arī novērsa viņa izslēgšanu no partijas un paglāba no bargākiem sodiem, kādi skāra Trocki un viņa domubiedrus.
Izmantojot pārvietošanās brīvību, Laševičs sagatavoja Trocka bēgšanu no Vernijas (Alma-Ata) un, izmantojot uzticamu cilvēku strapniecību, uzturēja ar viņu dzīvus sakarus.
Pats Laševičs pievienojās Trockim kaut kur ceļā, norunātā vietā. Jau Krievijas Eiropas daļā visai grupai pievienojās Vācietis, kurš arī sarakstījās ar Laševiču un jau sen bija izlēmis atstāt PSRS”.
Tā beidzas laikraksta “Segodņa” korespondenta ekstraordināro ziņojumu kopa, ko Glavļits savulaik, tāpat kā pašu šo interesanto laikrakstu, slēpa no godīgu okupētās Latvijas iedzīvotāju acīm Misiņa bibliotēkas specfondos un citās gandrīz nepieejamās krātuvēs. Bet nāk laiks, kad pakāpeniski kļūst zināms viss, arī tas, kas ar sarkaniem vai vēl skaistākiem burtiem ierakstāms Latvijas preses sasniegumu un fenomenu vēsturē.
Nobeigumā vēlreiz ar jaunotu spēku jāpasvītro visas brīvās Latvijas preses, un konkrēti arī laikraksta “Segodņa”, vispusīgās rūpes par savu lasītāju labsajūtu. Jūs droši vien pamanījāt, ka “Segodņa” korespondenta nesavtīgi aprakstītie notikumi risinājušies 31. martā, un, pateicoties pareizai darba organizācijai, personīgai ieinteresētībai un rūpēm par lasītāja vēlmju apmierināšanu, šie notikumi jau nākamajā dienā tapa zināmi visām avīzi lasošām personām.
Līdz ar to laikraksta aprīļa sensāciju norma tika izpildīta jau pašā pirmajā mēneša dienā.
Ar patiesu prieku par to,
BONIFĀCIJS DAUKŠTS
Rate this:
1 Votes
Share this:
Related
Kā Staļina mocītais Ļevs Trockis 1928. gada pavasarī fantastiskā veidā atbēga uz brīvo Latviju, precīzāk – uz Latgali.. – B. Daukšta historeska. Sekojot laikraksta “Segodņa” 1928. gada 88. numura materiāliem.25/11/2012In “Historeskas”
Kā TROCKIS, no Staļina bēgot, ieradās brīvajā Latvijā. – Preses materiāli.31/03/2015In “Galerija”
Trockis, no Staļina bēgot, ieradies Latgalē!31/03/2011In “Historeskas”
Posted by bonis on 01/04/2014 in Aktuāls todien, Historeskas, Latvieši un Latvija pasaulē. Valsts pirmie 100 gadi.
Comments are closed.
- Interešu virzieni Vēsture – ieskaitot privāto. Savs laiks – ieskaitot brīvo. Fakti un akcenti. Mūzas un mediji. Vīzijas.
- Kategorijas
- AGLONA pasaulē (60)
- AGLONA sevī (16)
- Aktuāls todien (4,802)
- Arhīvu jautājumi (372)
- Autori un adreses IZZIŅAI (94)
- Biogrāfijas (6,270)
- Blefs un propaganda (263)
- Bonis SAMIZDATĀ (48)
- Ceļojumi (907)
- Citāti par vēsturi (932)
- Dienasgrāmatas (2,241)
- Diskrētās dienasgrāmatas, diskrētas vēstules (176)
- Dokumenti (5,337)
- Dzeja (1,016)
- Feiki un meli (15)
- Filmas un aktieri. (16)
- Filosofija (61)
- Galerija (8,673)
- GRĀMATAS, iegūstamās. VIZUĀLI daudzvalodu eks. (2)
- Grāmatu sejas (556)
- Historeskas (78)
- Intervijas (157)
- KARŠ UKRAINĀ (318)
- KGB, VDK, GRU (2,932)
- Kongresi un konferences (54)
- KTB (87)
- Latvieši un Latvija pasaulē. Valsts pirmie 100 gadi. (2,865)
- LOIB (174)
- Manuskripti un verificējami rokraksti (86)
- Mūzika un dziesmas (280)
- Māksla (53)
- Neatkarīgā UŽUPES REPUBLIKA (288)
- Par Imantu ZIEDONI (28)
- Preses izgriezumu arhīvs (259)
- Priekšvēlēšanu ritums. (8)
- Prāgas Platforma (113)
- RAINIS un Latvija (51)
- Raksti (188)
- Recenzijas (26)
- Retrospekcijas. Toreiz un tagad. (901)
- Savādnieki un savādības (38)
- SPECFONDI Rīgas un Maskavas ARHĪVOS un BIBLIOTĒKĀS (37)
- Szentbekkalla (7)
- Tulkojumi (31)
- Uncategorized (6,170)
- Urāna GULAGS (70)
- Užupes Republikas personības (71)
- Valodas (3)
- Vēstnieka un konsulātu darba dzīve. Užupes Republika, planēta. (96)
- Ēdieni, kulināri izlēcieni, ēdienkartes un visādi galda prieki. (26)
- Arhīvs
- March 2023
- February 2023
- January 2023
- December 2022
- November 2022
- October 2022
- June 2022
- April 2022
- March 2022
- February 2022
- January 2022
- December 2021
- November 2021
- October 2021
- September 2021
- August 2021
- July 2021
- June 2021
- May 2021
- April 2021
- March 2021
- February 2021
- January 2021
- December 2020
- November 2020
- October 2020
- September 2020
- August 2020
- July 2020
- June 2020
- May 2020
- April 2020
- March 2020
- February 2020
- January 2020
- December 2019
- November 2019
- October 2019
- September 2019
- August 2019
- July 2019
- June 2019
- May 2019
- April 2019
- March 2019
- February 2019
- January 2019
- December 2018
- November 2018
- October 2018
- September 2018
- August 2018
- July 2018
- June 2018
- May 2018
- April 2018
- March 2018
- February 2018
- January 2018
- December 2017
- November 2017
- October 2017
- September 2017
- August 2017
- July 2017
- June 2017
- May 2017
- April 2017
- March 2017
- February 2017
- January 2017
- December 2016
- November 2016
- October 2016
- September 2016
- August 2016
- July 2016
- June 2016
- May 2016
- April 2016
- March 2016
- February 2016
- January 2016
- December 2015
- November 2015
- October 2015
- September 2015
- August 2015
- July 2015
- June 2015
- May 2015
- April 2015
- March 2015
- February 2015
- January 2015
- December 2014
- November 2014
- October 2014
- September 2014
- August 2014
- July 2014
- June 2014
- May 2014
- April 2014
- March 2014
- February 2014
- January 2014
- December 2013
- November 2013
- October 2013
- September 2013
- August 2013
- July 2013
- June 2013
- May 2013
- April 2013
- March 2013
- February 2013
- January 2013
- December 2012
- November 2012
- October 2012
- September 2012
- August 2012
- July 2012
- June 2012
- May 2012
- April 2012
- March 2012
- February 2012
- January 2012
- December 2011
- November 2011
- October 2011
- September 2011
- August 2011
- July 2011
- June 2011
- May 2011
- April 2011
- March 2011
- April 2010
- Saites
- Copyright Pārpublicējot atsauce uz http://www.bonis.lv obligāta.
Bonis.lv 
