https://bg.wikipedia.org/wiki/%D0%90%D0%BD%D1%82%D0%BE%D0%BD%D0%B8_%D0%93%D0%B8%D0%B7%D0%B0
http://pl.wikipedia.org/wiki/Antoni_Giza
1993: Polaczkowie i Moskale : wzajemny ogląd w krzywym zwierciadle (1800–1917)
Visādi atklāti MATERIĀLI. – Uzstāšanās Lietuvas Republikas Zinātņu Akadēmijā saistībā lūgtajai B. Daukšta oficiozajai biogrāfijai.
Bonifācijs Daukšts, pseidonīmijā figurējis arī kā “Aivars Mazurs”, “A. Ozols”, Dziga Vertovs, Kunis Knuts un citādi visādi. – Oficiozās biogrāfijās Baltijā minētais, citur – pagaidām neteikšu.
Nelielas nozīmes pseidonīmus ārpus reģiona, ārzemēs, neminu.
_
Bonifācijs Daukšts (dz.12.12.1950 Aglonā) – vēsturnieks, diplomāts, literāts un publicists. Mācījies Aizpuriešu pamatskolā, Aglonas vidusskolā, 1969.–1974.g. studējis vēsturi LVU Vēstures un filozofijas fakultātē. Bijis vēstures pasniedzējs Jāz. Mediņa mūzikas vidusskolā un vairākās vakarskolās Rīgā. Pie oficiantēm, tālsatiksmes šoferiem, šuvējiem, stenogrāfistēm..
_
1977.- 1993.g. – LVU/LU docētājs. Iestarpus 1991. – 1994.g. sekmīgi beidzis LVU aspirantūru (iesniedzot disertāciju par PSRS un LR attiecību problēmām 1930.gados).
_
B. Daukšts ir viens no valstisko neatkarību atguvušās Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas, ārlietu dienesta veidotāju kopas. (Skat.par to dokumentālajā filmā „Atjaunotāji”).
_
LR ĀM oficiāli strādājis no 1991.gada sākuma, bijis eksperts Latvijas Republikas delegācijā sarunās ar Krieviju par tās armijas izvešanu, LR ĀM nodaļas, departamenta vadītājs. 1995.-1999.g. – padomnieks LR vēstniecībā Austrijā (Vīnē), līdztekus padomnieks arī Šveicē, Lihtenšteinā, Slovēnijā, Slovākijā, kā arī pagaidu pilnvarotais lietvedis Ungārijā, Latvijas pārstāvis ANO Atomaģentūrā Vīnē – IAEO un 1.sekretārs EDSO .
_
Padomnieks un misijas vadītāja vietnieks LR vēstniecībā Lietuvas Republikā (2003 – 2007)… Vēlāk – ārštata padomnieks LR ĀM.
_
Jau kopš 1990.gadu sākuma B. Daukšts aktīvi darbojies nevalstiskās organizācijās. 1992.g. janvārī ievēlēts par jaunizveidotā Baltijas un Ziemeļu valstu vēstures un politikas pētījumu centra viceprezidentu. Ir Baltijas – Ziemeļu pētījumu centra prezidents kopš 2003. g. un bijis Latvijas Okupācijas izpētes biedrības (LOIB) valdes priekšsedētāja vietnieks kopš 2009. gada.
_
2015.gada 29.maijā oficiāli iecelts par neatkarīgās Užupes Republikas – Užupio Respublika – ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Kairos – Skaistajos mirkļos. Užupes Republika bauda stabilu diplomātisku starptautiskās sabiedrības un kultūras pasaules uzmanību.
_
B, Daukšts ir pētījis PSRS politikas Baltijā vēsturi un tās mūsdienu konsekvences. Publicējis vairāk nekā 100 zinātnisku rakstu Eiropas valstīs un (kopautorībā) – ASV. Kopš Atmodas laikiem uzstājies zinātniskās konferencēs un kongresos Latvijā, VFR, Francijā, Polijā, Lietuvā u.c.
_
Zinātnisko un diplomāta kvalifikāciju B. Daukšts ir paaugstinājis Ķīnas Ārlietu augstākajā skolā Pekinā 2001.g., kā arī augstāko amatpersonu kursos VFR, Gārmišā – Partenkirhenā, arī citur.
_
Raksta dzeju, atklāti publicējies jauno dzejnieku kopkrājumā „Acis” (1981), Dzejas dienā, portālā ¼ Satori, Latvijas preses izdevumos, Lietuvas antoloģijās. Atdzejojis vairākus ukraiņu un krievu dzejniekus, nozīmīgākie latviskojumi – M.Ļermontova Kopotos rakstos.
_
Izkopj savu satīriskas vēsturiskas publicistikas stilu rakstos, kurus nereti dēvējis par historeskām. Publicista pseidonīmi (Latvijā): Aivars Mazurs, A. Ozols, A. Krasts u.c.
_
Grāmatas Latvijā:
Bonifācijs Daukšts. Kopveža Voldemāra Ozola kara gaitas un politiskā evolūcija. Rīga, LU Akadēmiskais apgāds, 2012.
Bonifācijs Daukšts. Kulturālās tuvināšanās biedrība ar SPRS tautām (1929-1940). Rīga, LU akadēmiskais apgāds, 2012. Atkārtots izdevums – 2015.
***
Daukšta uzvārdā nosaukta zvaigzne Oriona zvaigznājā un citi objekti.
Kāds pirmatnējs VIKIPĒDIJAS variants par PERSONU:
Satura rādītājs
- 1 Dzīves gājums
- 2 Literārā darbība
- 3 Diplomātiskais dienests
- 4 Zinātniskais darbs
- 5 Grāmatas Latvijā
- 6 Grāmatas ārzemēs
- 7 Ģimene
- 8 Atsauces
Dzīves gājums
Dzimis 1950. gada 12. decembrī Preiļu rajona Aglonas pagasta Aglonā «Brīvniekos» Staļina politieslodzītā kara invalīda Staņislava Daukšta (1923. gada 11. novembris – 2003. gada 3. oktobris)[1] ģimenē. Vārds dots mātes garīgās iestiprināšanas krusttēva Romas katoļu baznīcā, 1929. gadā virs Spilves bojāgājušā Latvijas kara lidotājam Bonifācija Mazura piemiņai[2]. Skolas gaitas sācis Preiļu rajona Aglonas pagasta Aizpuriešu pamatskolā 1958. gadā, Aglonas vidusskolā mācījies no 1962. gada līdz 1969. gadam. Ar vēlāko Valsts drošības komitejas izlūku Vladimiru Putinu ticies jau jaunībā Aglonā, 1965. gadā ņēmis dalību Raiņa muzeja veidošanā Latgalē[3]. Ar Darba Sarkanā karoga ordeni apbalvotajā Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātē studējis no 1969. gada līdz 1974. gadam, no 1991. gada līdz 1994. gadam beidzis aspirantūru ar disertāciju par PSRS un Latvijas Republikas attiecībām 20. gadsimta trīsdesmitajos gados[4]. Studiju gados sadarbojies ar vēlāko LPSR VDK štata virsnieku Arni Kohu-Jumīti, LPSR VDK aģentu kartotēkā minētajiem Antoniju Zundu, Juri Celmiņu, kā arī Valdi Blūzmu, I. Brusbārdi, dekānu Kārli Poču[5]. 1973. gadā, 5. kursā studējot devies laulībā ar kursabiedri, vēsturnieci Viju Vīksnu[6]. Bijis vēstures pasniedzējs Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā, Rīgas pilsētas 16. profesionāli tehniskajā skolā, Rīgas 4. vakara (maiņu) vidusskola, Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātes PSRS vēstures katedras pasniedzējs no 1977. gada[7].
PSRS okupācijas periodā pretošanās kustībā slepeni ievēlēts par Baltu valsts dižkunigaiti.
Atmodas laikā strādājis PSRS Vissavienības Politisko zinību un zinātnes izplatīšanas biedrības Latvijas republikāniskajā nodaļā (t. s. Zinību biedrībā) kā lektors[8], arī tās rīkotajos Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas 70. gadadienas svētkos Latvijas Komunistiskās partijas Tukuma rajona komitejā veicis arī sociālisma celtniecības propagandista un ļeņiniskā pulciņa vadītāja pienākumus kopā ar Žaneti Ozoliņu[9], republikas rajonu tautas deputātu padomju izpildu komiteju vadībai lasījis arī lekcijas par Staļinu[10].
Studējis komunistiskās Ķīnas Tautas Republikas Augstākajā diplomātijas skolā Pekinā. Bijis neērts arī neatkarīgās Latvijas Republikas varai[11] – Laimdotas Straujumas vadītais ministru kabinets dzejnieku Daukštu 2015. gadā izslēdza no LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas[12] personālsastāva, pamatojot ar ar Latvijas Okupācijas izpētes biedrības valdes priekšsēdētājas Rutas Pazderes vēstuli, ko Daukšts publiski vēstulē ministru prezidentei nosaucis par “politisku spiedienu pret zinātni un zinātniskās darbības brīvību, kāda noteikta Satversmē, kas nevar palikt bez sekām”.[13]
Dzejnieks Daukšts ir atturībnieks, propagandists pret alkohola nodarīto postu[14].
Literārā darbība
PSRS okupācijas periodā, arī pagrīdes literatūrā (samizdat) pazīstams ar literārajiem pseidonīmiem A. Krasts, A. Ozols, Aivars Mazurs (pēc vārda krusttēva, lidotāja Bonifācija Mazura) u. c. PSKP direktīvu rezultātā izslēgts no Latvijas padomju rakstnieku savienības organizētas Rīgas jauno literātu apvienības, kuras biedrs nekad nav bijis. Dzeja publicēta latviešu periodiskajos izdevumos, dzejas krājumā “Acis” (1981), atdzejojis ukraiņu jaunos dzejniekus un iztulkojis latviešu valodā Mihailu Ļermontovu[15]. Māris Melgalvs uzskata[16], ka Daukšta ‘dzejas cilvēks’ ir vitāls, tajā apvienota dabas izjūta, no senčiem pārmantotais darba tikums un prasme saskatīt daiļo, īpaši sievietēs, citi literatūras kritiķi norāda, ka Daukšts dzejā variē sen zināmo, sen atrasto un allaž jauno tēmu – kur jēga — vai mūžīgā trauksmē, vai mūžīgā norimšanā – bet neko savdabīgu, jaunu un savu Bonifācijs Daukšts nav atradis[17]. Dzejnieka literārā darbība novērtēta jau agrā jaunībā. Saņēmis PSRS Augstākās un vidējās speciālās izglītības ministrijas un VĻKJS CK balvu — sudraba medaļu.[18]
Diplomātiskais dienests
Eksperts sarunās par Krievijas okupācijas armijas izvešanu no Latvijas. Piedzīvojis LPSR ārlietu ministra Eižēna Poča aiziešanu 1990. gadā vēl Pils ielā 11, Rīgā.[19]. Ārlietu ministrijas Politiskā departamenta vadošais speciālists Austrumeiropas valstu lietās no 1991. līdz 1992. gadam [20], vēlāk nodaļas vadītājs, departamenta direktors. No 1995. gada padomnieks Latvijas Republikas vēstniecībās Austrijā, Ungārijā, Šveicē, Slovēnijā, Slovākijā un Lihtenšteinā. Pagaidu pilnvarotais lietvedis Ungārijā no 1995. gada līdz 1996. gadam. Latvijas Republikas pastāvīgais pārstāvis Apvienoto Nāciju Organizāciijas atomaģentūrā Vīnē, pirmais sekretārs sūtniecībā Drošības un sadarbības organizācijā Eiropā, vēlāk Latvijas Republikas vēstniecības Lietuvā padomnieks[21].
Zinātniskais darbs
Baltijas un ziemeļvalstu vēstures un politikas pētījumu centra viceprezidents kopš 2003. gada, Latvijas Okupācijas izpētes biedrības valdes priekšsēdētāja vietnieks kopš 2009. gada, Publiskās atmiņas centra padomes loceklis kopš 2016. gada[22], Latvijas Universitātes viespētnieks, LPSR VDK pret tautu vērsto totalitāro noziegumu dokumentu digitalizācijas krātuves padomes loceklis[23]. Vairāk kā 100 zinātnisko publikāciju autors. Ar Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta 2014. gada 20. augusta rīkojumu Nr. 433 iecelts LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijā par locekli[24].
Grāmatas Latvijā
- Bonifācijs Daukšts. Kopveža Voldemāra Ozola kara gaitas un politiskā evolūcija. Rīga, LU Akadēmiskais apgāds, 2012.
- Bonifācijs Daukšts. Kulturālās tuvināšanās biedrība ar SPRS tautām (1929-1940). Rīga, LU akadēmiskais apgāds, 2012.
Grāmatas ārzemēs
- Bonifacijus Daukštas. «La jeunesse orageuse de l’ange d’Užupio», Vilniaus apskritis (Trakai), 1985.
Ģimene
Precējies, laulātā draudzene ir vēsturniece Vija Daukšte. Laulībā dzimis dēls – Mārtiņš Daukšts.
Atsauces
- https://ir.lv/blogi-raksti/latviesi-stalina-imperijas-galvenaja-urana-gulaga-leninabada-melna-70-gadu-jubileja-sodien/
- https://bonis.lv/2013/10/28/sandrs-riga-no-savulaik-okupacijas-varas-navei-nolemtiem-musu-saistibas-stigas/
- Broks, A. J. Raiņa 100 gadu jubilejas orgkomitejas priekšsēdētājs Jāņa Raiņa simtgadu jubilejai, «Ļeņina karogs (Preiļi)», Nr. 72, 1965, 19. jūnijs, 4. lpp.
- http://www.preilubiblioteka.lv/?menu=21&smenu=5
- Vēsturnieku 1974.gada izlaiduma kopbilde 45 gadu jubilejas priekšsakarā. – Jaunā Atturībnieka lietas iezīmējums papildus.
- «Padomju Students», SVEICAM V kursa vēsturniekus VIJU VIKSNI un BONIFACIJU DAUKSTU, kopējas dzīves gaitas sākot, 1973, 27. septembris.
- Daukšts, Bonifācijs, PSRS vēstures katedras pasniedzējs Vēsturisko dienu atcerei, «Padomju Students», 1984, 1. maijs.
- Bērza, I. Izzināt mūsu valsts vēsturi, «Dzirkstele», (Gulbene) Nr. 152, 1987, 24. decembris.
- Gaile, I. LPSR Zinību biedrības Tukuma rajona organizācijas atbildīgā sekretāre Propagandas nedēļā, «Komunisma Rīts» (Tukums), Nr. 130, 1987, 3. novembris, 1. lpp.
- Bērza, I.Izzināt mūsu valsts vēsturi, «Dzirkstele», (Gulbene) Nr. 152, 1987, 24. decembris.
- https://pietiek.com/raksti/izglitibas_ministrija_megina_paturet_neerto_vdk_izpetes_komisiju__isa_pavada_
- https://likumi.lv/ta/id/273325-grozijumi-ministru-kabineta-2014-gada-20-augusta-rikojuma-nr-433-par-specialas-starpdisciplinaras-komisijas-izveidi-valsts-dros…
- https://nra.lv/latvija/politika/138005-no-vdk-komisijas-izslegtais-dauksts-norada-uz-politisko-spiedienu.htm
- Arnava, I, LVU Žurnālistikas nodaļas studente Vai students drīkst pacelt reibinošā glāzi?, «Padomju Jaunatne», 1986, 4. februāris.
- Advoņina, V. Mūsu kopīgā garīgā bagātība, «Padomju Dzimtene»(Kuldīga), 1982, 26. oktobris.
- Melgalvs, Māris. Zem četrām acīm, «Liesma», 1981, 11. janvāris.
- Līvena, Laima.Kur likt man sevi?, «Padomju Jaunatne», 1978, 14. aprīlis.
- Līvzemnieks, Viktors.Atzīstams panākums, «Karogs», 1978, 1. decembris.
- https://www.mfa.gov.lv/aktualitates/zinas/28737-atjaunotne-un-jauns-sakums
- https://www.mfa.gov.lv/ministrija/arlietu-dienesta-vesture/izstades/arlietu-ministrijas-darbibas-atjaunosana-1990-1991
- https://www.mfa.gov.lv/aktualitates/zinas/23060-vestniecibas-lietuva-padomnieks-bonifacijs-dauksts-iepazistina-studentus-ar-latvijas-nacionalo-simbolu-lomu
- https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/vdk-izpetes-komisijas-darbu-paplasinas-publiskas-atminas-centrs-14198742/
- https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/vdk-dokumentu-izpetes-komisija-atjauno-no-tas-ieprieks-izslegtos-loceklus.a143816/
- Ministru kabineta 2014. gada 20. augusta rīkojums Nr. 433 Par speciālās starpdisciplinārās komisijas izveidi Valsts drošības komitejas dokumentu izpētei, prot. Nr. 42 31.§, «Latvijas Vēstnesis», 164 (5224), 21 August 2014, (accessed 12 April 2019)
Bonis.lv 