RSS

Sieviete, kas visa dzied: Amado!!!

 
Leave a comment

Posted by on 16/09/2021 in Uncategorized

 

SMIĻĢIS Maskavā un BANĀNU VILINĀJUMS. 1935.


Cienījamie lasītāji, neslēpšu, ka slavenajam latvju režisoram Eduardam Smiļģim 1935. gadā, kad viņš bija vizītē Maskavā, iznāca dažādas nepatikšanas ar vairākām sievietēm. Smiļģis pats, protams, nekādā ziņā nav vainīgs, vienkārši dažām krievu aktrisēm nu ļoti gribējās tikt uz Latviju. No viņu, šo skatuves darbinieču, puses arī viss it kā bija kārtībā, jo viņas taču bija “izbraucamās”. Par „izbraucamām” (выездные) abu dzimumu personām Padomijā dēvēja tos laimīgos sarkanās elites pārstāvjus, kuriem čeka bija lēmusi regulāri šķērsot robežu – kapitālisma virzienā un atpakaļ. Minētās biedrenes tad nu bija pilnīgi “izbraucamas”, bet, neskatoties uz to, latviešu iestādes viņām nez kādēļ nedeva ilgotās vīzas, un lika rūgti vilties paredzamajos nodomos.
Iesākumam apgaismosim Smiļģa “sieviešu gadījumu” ar numuru viens. Bet notika tas konkrēti 1935. gada 7. janvārī, tieši dienu pirms lielā latvju viesa ziedu nolikšanas gājiena pie dižā līķa mauzoleja – un galvenajā laukumā – un PSRS sirdī.
Arhīva lietā, ko rotā grifs “Не подлежит оглашению”, un arīdzan atskaitē, ko sarakstījusi VOKS (Всесоюзное общество культурной связи с заграницей). Pirmās daļas dāma biedrene E.Poļakova, šis nepatīkamais atgadījums izklāstīts sekojoši:
“Pie Nemiroviča-Dančenko viņu (Eduardu Smilģi. – В. D.), pieņēma b. Šlugleits. Gandrīz vai pirmie Šlugleita vārdi bija: “Abet kāpēc šitie jūsu baltie nelaida uz Rīgu manu sievu Viktorīnu Krīgeri? Jūs taču viņu pazīstat? Viņa uzrakstīja rakstu par emigrāciju viņu avīzēm.”
Smiļģa kungs tad nu pavērās biedrā Šlugleitā ar neizpratnes pilnu skatienu un uzsvērti atteica: “Bet es taču esmu Latvijas valdības pārstāvis un mana ierašanās pierāda, ka mūsu valdība vēlas nostiprināt kultūras sakarus, nevis tos saraut. Starp citu, ja jūs gribat, es varu izmeklēt šo lietu.”
Līdz ar to sarunai tika pielikts punkts. Cienījamie lasītāji, es tagad pavisam vairs nevaru pateikt, kādi dibināti aizspriedumi bija Latvijas valstij pret aktrisi Viktorīnu, bet no iepriekšteiktā ir skaidrs, ka Baltijas apmeklējums kurai katrai biedrenei tik viegli vis neizdevās.
Labāk gan tas veicās biedrenēm, kuras slēpās Rietumos aiz vispārzināmu slavenu kundzeņu tēla. Tā, piemēram, 1930. gadā Latviju absolūti netraucēti apciemoja kāda izcila avantūriste ar spilgtām mākslinieces dotībām. Skaidrības labad – īsa informatīva atkāpe…
Un notika tā, ka drīz pēc tam, kad 1930. gada janvārī čekas mobilā nodaļa nolaupīja pašu ROVS (Krievu vispārējās karavīru savienības) vadītāju ģenerāli Kutepovu, viņa vietā šis lielākās un spēcīgākās baltemigrantu organizācijas priekšgalā stājās ģenerālleitnants Jevgeņijs Millers. Bet Millera tuvs paziņa un manipulētājs bija ģenerālis Nikolajs Skobļins, kurš tūlīt pēc Kutepova nolaupīšanas sāka sirdīgi strādāt padomju izspiedzes labā.
Un te nu mēs nonākam pie fakta, ka vīra paraugam sekoja arī viņa sieva – pazīstamā dziedone un politiska pavedinātaja Nadežda Pļevickaja. Sovjetu izlūkdienesta Centra dokumentos šo laulāto pāri slepenības nolūkos dēvēja par “Fermeriem”.
Lūdzu – piemērs no arhīva: “Centrs. Andrejam. Nosūtu trīs “Fermera” vēstules! “Fermeris” izbrauc decembra sākumā (1930.g. – B. D.) kopā ar “Fermeriem” turnejā uz Latviju (..) Vaceks. Vīne.”
Un tamlīdzīgi. Paši saprotiet. Ar šo autors grib teikt, ka viena otra slepeno lietu darbiniece savus Rīgas mērķus sasniedza itin viegli. Nevarētu gan teikt, ka visas sievietes, kas divdesmitajos un trīsdesmitajos gados ieradās Baltijā no sarkanajiem austrumiem, būtu bijušas galīgi nevaldāmas Dzintarjūras valstu grāvējas.
Lai nu kā, bet dažai biedrenei, kuru modrie čekas filtru saimnieki palaida pasaulē rietumu virzienā, bija arī mērenāki nodomi un dabiskākas tieksmes. Kāda padomju pilnvarotā pārstāvja (vēstnieka) sieva mūsdienās atceras, ka ierašanās Tallinā viņai toreiz nozīmējusi vispirms izraušanos no materiāli grūtās un morāli nomācošās dzīves PSRS. Viens no spilgtākajiem pārdzīvojumiem bijis mazas igauņu bodītes redzējums vecpilsētā: „Vitrīnā atradās daudzas siera, desu, šķiņķu šķirnes un konservu kalni: slavenās Rīgas šprotes, sidrabainās Rēveles ķilavas, kūpināti zuši, lasis. Milzums dārzeņu un augļu. Man tas šķita kā brīnums. Nekad savā mūžā nebiju redzējusi tādu pārpilnību. Un tas viss — vienā mazā bodītē! Pundurvalstiņā! Šeit es pirmoreiz redzēju un nobaudīju apelsīnus un banānus. Manai paaudzei banāni šķita pasaku augļi, gluži kā Hesperīdu āboli. Par kaut ko neticamu mēs mēdzām sacīt: tas ir banāns!”
Iespējams, ka līdzīgas izjūtas un noskaņojumi dominēja arī to padomju elites pārstāvju sievu, meitu un radinieču rindās, kas divdesmito gadu sākumā saradās Rīgā un Jūrmalā. Žurnālists Bernhards Lamejs atmiņu grāmatā “Rīgas kaķu ķēniņš” uzskata, ka viens no būtiskākajiem dzinuļiem šī “skudru pūžņa” tapšanā ap padomju Krievijas sūtniecību toreiz esot bijis bads aiz Zilupes visā savā brutālajā kailumā.
Bet, lai arī Lamejam zināmā mērā ir taisnība, tomēr jāpiezīmē, ka, spriežot pēc iebraukšanas dokumentu fotogrāfijām, visas šīs Rikova, Sverdlova, Tomska u.с. padomju politbirojnieku apkaimes sievietes neizskatās esam pašas izbadējušākās visā sarkanajā impērijā. Gluži vienkārši – boļševiku elite izmantoja savas privilēģijas. Proletārisko dzīvības spēku uzkrāšana “baltajā” Baltijā jau toreiz sāka veidoties par vienu no Kremļa varasvīru un attiecīgo sieviešu tradīcijām. Līdzās „politbirojniecēm” Baltijā pie Dzintara jūras palaikam grozījās arī “neredzamās frontes” ērgļu līdzgaitnieces.
Un, ja profesors Edgars Andersons raksta, ka ‘”nav tikpat kā nekādas informācijas par padomju Varšavas sūtniecības faktisko kontrolētāju no 1921. līdz 1923. gadam Kalnarutki”, tad ar jo īpašu prieku jāatzīmē, ka šā noslēpumainā Kalnarutka sievas parādīšanās Rīgā tomēr ir atstājusi stipri reljefas pēdas – gan arhīvu dokumentos, gan arī politpārvaldes fotogrāfijās, kur šī biedrene redzama visā viņai iespējamajā daiļumā…

 
Leave a comment

Posted by on 15/09/2021 in Uncategorized

 

Mūsmājas Korsikas vasarā, Lamas pilsētiņa kalnos. Ceļu gals ceļazīmēs, bet īstenībā – sākums.

https://bonislv.files.wordpress.com/2015/06/img_8924.jpg
https://bonislv.files.wordpress.com/2015/06/img_9516.jpg
Bildergebnis für bonis.lv korsika

 
Leave a comment

Posted by on 15/09/2021 in Uncategorized

 

Ķīnup

https://bonis.lv/2019/06/29/no-aizliegtas-pilsetas-pekina-lidz-dzunglu-nakts-staigam-dienvidu-zilajos-kalnos-mao-atompatvertne-u-c-kinas-mozaika/

https://bonis.lv/2017/05/09/kinas-parlidojumu-menesis-2001-g-ka-filma-un-filma/

Rate this:

 
Leave a comment

Posted by on 15/09/2021 in Uncategorized

 

Sezona

Ne to, ko gribi, tev nu tagad teikšu.

Es citas mazas neķītrības veikšu.

Es visus vitamīnus apēdīšu C,

Lai prātā nejaucas un iedegt netraucē

Zem mēnesnīcas vēsā kopsakara.

Un neradīšu lielu vairs neko.

Tu arī neārdies, – kad tautu VAKCĪNO.

Nav citas izejas.

Un cita pavasara.

 
Leave a comment

Posted by on 15/09/2021 in Uncategorized

 

Latvju SIEVIETE čekas cietumos.

Helēna CELMIŅA. – Čekas vajātā, cietumu ellē nesalauzta sieviete mums stāsta. – Par VDK A. Trautmani, Vītolu, J. Vesmani..

Image0899
Image0900

https://www.youtube.com/embed/aaF57XvNqRA?version=3&rel=1&showsearch=0&showinfo=1&iv_load_policy=1&fs=1&hl=en&autohide=2&wmode=transparent

Biju ciemiņš, kad viņi vēl bija abi divatā Imantas mājā
.

Ir nelielas mūsu sarakstes liecības, apsveikumi Ziemassvētkos.
Pats Viktors Kalniņš man stāstīja par padomju diplomātu dzīvi Turcijā un Irānā interesantas lietas.

Manā atmiņā un rakstos fiksētas.

 
Leave a comment

Posted by on 14/09/2021 in Uncategorized

 

← Ceļvedis pa cietumiem un konclāģeriem Padomju Savienībā. Путеводитель по лагерям, тюрьмам и психиатрическим тюрьмам в СССР. →

Mordva.

Mordovijas lēģeru komplekss – galvenokārt (Baltijas, Ukrainas un citu nacionālo pretestības reģionu) politieslodzītajiem. “Īpašā karte” – oficiāli neatrodamā “Dubrovlaga trase” (Šveices infa).

Rate this:

 
Leave a comment

Posted by on 14/09/2021 in Uncategorized

 

Knuts SKUJENIEKS – manis rosināts izstāstīt gadījumu par “Peldošā zīmoga” ordeni. – BZPC organizētā “Balticum” konferencē.

https://video.wordpress.com/embed/uami1JXj?hd=0&autoPlay=0&permalink=1&loop=0&preloadContent=metadata&muted=0&playsinline=0&controls=1

Rate this:

 
Leave a comment

Posted by on 14/09/2021 in Uncategorized

 

Neiropeptīdu vētras un orkānu beigas. – Vakara melodrāma.

 
Leave a comment

Posted by on 14/09/2021 in Uncategorized

 

DŽAMBA, kas bija. – Berģu sētas bērniem.

https://www.youtube.com/embed/1Q__Ibiz4bw?version=3&rel=1&showsearch=0&showinfo=1&iv_load_policy=1&fs=1&hl=en&autohide=2&wmode=transparent

Rate this:

 
Leave a comment

Posted by on 14/09/2021 in Uncategorized

 
 
%d bloggers like this: