Bonis.lv

Čeka, čekisti visādās saistībās latviešu dzejā.

11 Sep

Protams, vispirms, tūlīt prātā skanošais, HRESTOMĀTISKAIS.

No Egila ZIRŅA pūra:

Čekas māja, čekas māja..

Ne tev logu, ne tev durvju..

Aiz logiem saule lēca,

Aiz durvīm norietēja..

Lai autors, lūdzu, precizē, palabo mani, ja kas..

***

B Daukšts

Dienesta komandējums uz KGB Sevišķo arhīvu Viļņā

B.D.

__
https://bonis.lv/2016/01/03/latviesu-lirika-vdk-dokumentos-un-literatura/
—

ČEKAS noslēpumi sekmīgi PASARGĀTI pat NO valsts ieceltiem šo dokumentu PĒTĪTĀJIEM?

Kādreiz, padomju laikos, uzrakstīju sarkastiskus pantus:

ČEKA nosargās noslēpumus,

Izaugs, sazaļos viss, kas te sēts,

Bet mūs – nezāles – paņems HUMUSS,

Humuss, maita, to parasti mēdz..

— –

Neticējās.

—

http://www.irir.lv/2015/4/17/minstinasanas-ap-noslepumiem

—

post scriptum

“Цветок в душистых прериях – Лаврентий Палыч БЕРИЯ…” – “Kā smaržīgs ziediņš prērijā – Lavrentijs Paličš Berija..” – Čekas dzeja, dzīves proza.

Zinādami, ka esmu dzimis Preiļu rajona Lavrentija (Pavloviča} Berijas vārdā nosauktā kolhoza mežu teritorijā, mani kursa un Uni biedri turēja mani aizdomās, ka

mana jaunā un trakulīgā mammīte mani… saudzīgi, bet visdziļākajā slēptākajā pretvaru ironijā – īsto, bīstamo identitāti piesegdama, – tā burvestīgi, reizēm pat daiļi regulatīvi – konstruējusi..

Nu , piemēram, pateicoties savai radiniecei ciema padomē – autoritāri noformējusi par manu dzimšanas datumu tieši pašu visskaistāko XX gadsimta vidusskaitli – 12.12.1950, kā arī –

pat vārdu un tēva vārdu man bija devusi (dziļāk ņemot, pilnīgi praktiskos, sargājošos nolūkos) – pašam Berijam paralēlīgi skanošu – БОНИФАЦИЙ ПАВЛОВИЧ …

Neslēpšu, ka īstenībā mans īstais un vēlāk stiprinātais vārds sākotnēji bija IGNĀTS jeb Ugunīgais, – kā vecamtēvam. Savukārt – tēva vārds .. – nu, lai tālākais viss pagaidām paliek.

Jo, kā draudīgi jau iepriekš Krievijā mēdza brīdināt čekas priekšnieku Jagodu slavinošā dzejā:

Ты мне тут не веселись,

Коммунист с пол года.

Спесь те разом отобьет

Женечка Ягода..

… Dažus gadus vēlāk Jagodas pēcteci “kolhoza Beriju” nošāva – 1953. gadā.

Kā toreiz dažs smēja:

Цветет в Тбилиси алыча

Не для Лаврентий Палыча.

А для Клемент Ефремыча

И Вячеслав Михалыча..

Bet Aglonas pusē Berijas kolhozu nosauca turpmāk par “Ainavu”. Piesardzības labad. Ja nu kas…