RSS

Mans kurtuāzais jaunākais brālis Lo – acīmredzamā savu Korsikas izcelsmes draugu un tradīciju iespaidā!

 

 

Tāda no socnometnes – kas sagribējusies Gomulku?!

Komfoto.

 
Leave a comment

Posted by on 27/09/2017 in Dokumenti, Galerija

 

Sicīlijas staigas, vietas, atziņas un peldes palikušas prātā.

Saistīts attēls

Attēlu rezultāti vaicājumam “sicīlija bonis.lv”
Atradu čekas krievu spiegu literatūrā minētas vietas. Un tās 3 lietas. Izķemmēju aktuālo salas presi un, drusku, – biblenes.
Attēlu rezultāti vaicājumam “sicīlija bonis.lv”
Kā zināms, “Strada di morte”-  kādreiz tā sauca Užupes galveno (Nāves) ielu!
Attēlu rezultāti vaicājumam “sicīlija bonis.lv”
Attēlu rezultāti vaicājumam “sicīlija bonis.lv”
Sicīlijas mafiusu tēlo situāciju jaunā UžR konsulāta plauktā. – Bonfoto.
 

Preses redze. Aktuāli.

Krievijas ārlietu padome 2011. gadā izveidota ar tā laika Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva rīkojumu, un starp tās dibinātājiem ir Krievijas ārlietu ministrija, arī Krievijas Zinātņu akadēmija. Padomes prezidents ir bijušais Krievijas ārlietu ministrs Igors Ivanovs, bet tās prezidijā ietilpst arī tādas personas kā baņķieris Pjotrs Avens un arī Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs. Nesen Rīgā uz diskusiju par Rietumu un Krievijas attiecībām bija atbraucis Krievijas ārlietu padomes programmu direktors IVANS TIMOFEJEVS, un varētu teikt, ka viņa argumentācija lielā mērā atspoguļo Krievijas oficiālo nostāju, ar kādu tā darbojas starptautiskajā arēnā.
sal. Veikla situācija”..
Krievu akadēmiķis (Čubarjans) Latvijā ieradies pēc LZA prezidenta Spārīša ielūguma. Formāli raugoties, tā arī notika. Spārīša kungs atklāj, ka citstarp pārrunāta gaidāmā komisijas jumtinstitūcijas maiņa no Valsts prezidenta kancelejas uz LZA. Priekšlikumu izteikusi pati kanceleja, jo pašreizējā situācija esot “neveikla”. LZA prezidents ideju pilnībā atbalsta: “Kanceleja pateica, ka pie viņiem komisija atrodas politizētā patronātā, tas ir, Valsts prezidents nav paritāra persona komisijas otras puses patronam – Krievijas ZA. Es varu piedāvāt politiski nei­trālu aizsegu šīs komisijas darbībai.

 

 
 

Atceros “Helsinkus 86” zem Bastejkalna ozola un studentus kalna galā. K. Pupuru pacēlumā.. A. Bergmani. – Čekistus.

Helsinku grupa 1987.gada 14.jūnijā Bastejkalnā pirms ziedu nolikšanas pie Brīvības pieminekļa. Raksta autors - pirmais no kreisās.

http://www.aprinkis.lv/tema/item/2949-ceturdalgadsimts-pirmajai-tautas-manifestacijai

Saistīts attēls

K. Pupura bēres.

 

Nik. Kabanova pirmie memuāri. – Atmiņas zaudējumu atgūšanas literatūra. – Ārsts no nākotnes – Luria.

Paralēlai izpratnei noderīgi.

 
 
Image

Dr. A. Broks un bazneickungs Apšinīks. – Aglonas pastāsti.

 
Leave a comment

Posted by on 26/09/2017 in Biogrāfijas, Galerija

 
 
%d bloggers like this: