Stiprinošs rīta šampānietis ar Lihtenšteinas monarhu – lielfirstu Hansu Adamsu II Vaducā..
Lielfirsts Hanss Adamss II tai akreditāciju rītā Vaducas pils Medību zālē cienāja ar izcilu šampānieti no saviem pils pagrabiem..
Atzīmēja, ka viņa onkulis ikreiz atcerējies LATVIJU no diplomātiskiem pasākumiem pirmskarā un sirdījies, KĀ TĀ – VALSTS VISPĀR VAR PAZUST NO SARAKSTIEM UN DIPLOMĀTISKĀS RINDAS – vienmēr taču latvieši bijuši uz mūžiem likumīgi TURPAT BLAKUS!
Starp citu, viņa, HANSA ADAMSA II, miesīgs brālis Vincents mita Vīnē, netālu kaimiņu kvartālā, ar viņu mēs tikāmies biežāk un labāk pazināmies.
Pēc tam nāca laiks, kad, ilgāk uzturēdamies Lihtenšteinā – pateicoties ģimenes iegūtai “zaļajai kartei”! – es “savu” Balzers pagastu pie Šveices robežas rūpīgi izbraukāju krustu šķērsu, bērnu ratiņus ap turienes pilīm stumdīdams.
***
mēs bijām kopā trīs dienas
trīs vīrieši Lihtenšteinā –
es, mans šejienes dēls un mans dēla dēls
sīkais no Vīnes
———
tēt, tas pirmais aiz manis teica,
vispirms mums tagad mazais atkal ir jāpārtin
(pamperus pats viņš jau lietišķi misenēt aiznes!)
paņemi, tēt, tikai vērā,
ka šitajā pagastā Balcers
mūs visi zina, bet kaimiņes jocības runā,
redzot tevi vakaros debesīs skaitām
planētas,
putnus un zvaigznes
un mums vēl, tēt,
te tai liefirsta galmā būtu jāpiesakās
pie viņa vecās auklītes attiecīgi,
un baznīcā jāieiet
agri un īsti
….saule aiz pilskalna klimta tik sirma
kā Hemingvejs,
spilgta,
bet tas nebija sāpinošs sirmums
… haivejs gar pili ikbrīžam māvās mums garām uz Vāciju
… neņem to visu, puika, dēls mans, to zibu
tik ļoti nu vērā,
dzīvojies, dzīvo,
kā es gan tev mācīju,
visas šīs Šveices
neņemi pārlieki vērā
mēs, protams,
visā te piedalīsimies,
bet mēs aiziesim plašākos plašumos,
vēl citādā ārā…
un citādā mērā…
Jānis BROLIŠS. “Kalupes grupa”? – Andropova laika izbīdenis. APN kurators. Ar nosliecēm uz … – Noziegumi pret trimdu.
Jānis Brolišs
Autors: http://www.lu.lv
Avots: www
—
“[Biedram Jānim Brolišam, Viktora dēlam] ir nosliece uz propagandas darbu, [viņš] prasmīgi gatavo un pieejami prot uzstāties auditorijas priekšā ar lekcijām un priekšlasījumiem.”
Spriežot pēc, piemēram, 1964. gada 14. augusta raksturojuma Nr. 399, minētā “nosliece” izmantota, lai dotu turpmākus darba uzdevumus Jānim Brolišim, esot atašeja amatā.
1961. gadā Jānis Brolišs sāka stažiera gaitas LPSR Ārlietu ministrijā, kā rezultātā 1962. gadā viņu nosūtīja par atašeju uz PSRS vēstniecību Zviedrijas Karalistē, kur viņš nostrādāja no 1962. gada marta līdz 1964. gada augustam
—
1966. gadā Jānis Brolišs dodas uz Maskavu, kur līdz 1969. gadam ir aspirants PSKP CK Sabiedrisko zinātņu akadēmijas Zinātniskā komunisma katedrā.
Aspirantūras noslēgumā Brolišs aizstāvēja zinātņu kandidāta disertāciju
Antikomunistisko koncepciju par nacionālo jautājumu Padomju Baltijas republikās kritika
(Критика антикоммунистических концепций по национальному вопросу в отношении республик Советской Прибалтики !!!
iegūstot saskaņā ar PSKP CK Sabiedrisko zinātņu akadēmijas padomes 1969. gada 27. jūnija lēmumu, kas izriet no protokola Nr. 5, filozofijas zinātņu kandidāta grādu, ko apliecina PSRS Augstākas un vidējās speciālās izglītības ministrijas Augstākās atestācijas komisijas 1969. gada 28. novembrī izsniegtais zinātņu kandidāta diploms МФС Nr. 002540
.Tad no 1969. gada jūnija līdz 1971. gada novembrim Jānis Brolišs strādāja par instruktoru PSKP CK propagandas nodaļā.
https://timenote.info/lv/Janis-Broliss
Igora SIŅICINA
atklāsmes par “baltiešu trimdas lencēju” BROLIŠU – Ziemeļu GRU un KGB.
—
Vienīgi K. JARINOVSKA liek apjaust..
Lešinska grāmatā – nav pat personālijās!
Click to access 013_Jarinovska_2017-06-28junijs_JanisBroliss.pdf
Бролиш, Янис. Критика антикоммунистических концепций по национальному вопросу в отношении республик Советской Прибалтики (автореферат диссертации на соискание ученой степени кандидата философских наук). Москва: Академия общественных наук при ЦК КПСС, Кафедра научного коммунизма, 1969. Pieejams: http://нэб.рф/catalog/000200_000018_rc_3513894/
Kādā vēstulē U. Ģērmanis piemin mirušos čekas kuratorus, kuri darbojušies ap viņu – Jānis Brolišs, Alberts Liepa, Žanis Zakenfelds un Ivars Ķezbers, un konstatē, ka „čekistu rindās ir liela mirstība.”
Bonis.lv 
