RSS

V. Munters ir atklāts: “Pārējo ņemam vērā!”

Attēlu rezultāti vaicājumam “maķedonija bonis.lv”

Rate this:

 
Leave a comment

Posted by on 18/04/2021 in Uncategorized

 

Kur guļ klasiskas dzejnieces. Lpp.

 
Leave a comment

Posted by on 18/04/2021 in Uncategorized

 
Image

Nedzeriet sarkano! Kad es jums SAKU!

Бухарик



https://bonislv.files.wordpress.com/2011/09/image0794.jpg?w=1323&h=754
 
Leave a comment

Posted by on 18/04/2021 in Uncategorized

 

Uzplaiksnījumi darba starplaikos periodikā. – Tāpat.

B. Daukšts PERIODIKĀ.

Kā čekisti “minprēzi” briedināja
1990.05.21 Brīvā Latvija: Apvienotā “Londonas Avīze” un “Latvija”
Dr.Ulafs Jāņsons
Taču gluži nejaušība tā nebija. To plašā rakstā “Kirchenšteins aiz Kirchenšteina” centies parādīt vēsturnieks Bonifācijs Daukšts (LuM, nr 16). Divi Augusta K. brāļi — Arnolds un Rūdolfs — bija palikuši socisma Dzimtenē celt komūnismu. Arnolds strādājis saimnieciska darbā, bet Rūdolfs ārēja izspiedzē
Atbalsts studentiem 1990.07.16 Brīvā Latvija: Apvienotā “Londonas Avīze” un “Latvija”
Paulis Apinis
saimniecisko situāciju Baltijā iepazīstināja Rīgas universitātes docents Andris Klauss un par jaunākiem vēsturnieku pētījumiem 30. un 40. gadu notikumos izsmeļošu pārskatu deva RU docents Bonifācijs Daukšts. Abi referenti norādīja, ka viņu zinātnes laukos tagad tikai pēc atkušņa ir dotas interesantākas
Bonifācijs Dauksts 1978.05.01 Liesma
Bonifācijs Dauksts Vasara Mākoņi aizmainās lejup Pa debess slīpni. P|avā vēja tirpas Nodzēsa pīpeni. Zāļu rāmās, dziestošās, Dziļās smaržas lenāks mūsu miestā Un mani pāršaus. letrieks nāsīs man Saldus
Dažas piezīmes slepenā papildprotokola lietā 1989.12.20 Padomju Jaunatne
BONIFĀCIJS DAUKŠTS
Ziemeļpolu. Galu gala tas, kur atradās un atrodas Ziemeļpols, visiem ir skaidri zināms. BONIFĀCIJS DAUKŠTS
17. septembra agresija 1990.09.18 Latvijas Jaunatne
B. Daukšte
atceres laiks. Poļu tauta gaida galīgu skaidrību. Ne tikai debesu nirnbergā. Bet arī virs zemes… B. Daukšte
Bāzu līgums jeb “palīdzīga roka” dūres formā 1990.10.05 Latvijas Jaunatne
B. Daukšts
to PSRS radīja sev papildpriekšnoteikumus ultimatīvas spēka politikas turpmākajai izvēršanai. B. Daukšts
Piezīme gadadienā 1990.12.30 Latvijas Jaunatne
Bonifācijs Daukšts
kazarmām uzlika jaunu izkārtni — „PSRS”. Atlika tikai turpināt tālāk. īstenā padomju BtiM~ Bonifācijs Daukšts
Staļina pirāti no Baltijas bāzēm 1990.09.01 Latvijas Jaunatne
B. DAUKŠTS
«bāzu līgumu» posmā jaunie Baltijas kara vēsturnieki sola izsmeļošas publikācijas jau šogad. B. DAUKŠTS ‘ Alafuzovs bija viens no PSRS militārās delegācijas vadītājiem, kas 1939. gada 13. oktobri ieradās Rigā, lai tā sauktās jauktās komisijas sastāvā panāktu Padomju Savienībai izdevīgu tās
Skaļais oktobris 9 un visas zemes materifikācija 1990.11.07 Latvijas Jaunatne
B. Daukšte
laikos, – ..pa tatāru modei”. Atkal un atkal par to māti. Stipri perversa šķira gadījusies… B. Daukšte
Politiskās biogrāfijas epizodes 1990.12.13 Latvijas Jaunatne
Bonifācijs Daukšts
uz to nu saimnieka dokumentācijas lielā nepieejamība pagaidām traucē noteikti atbildēt. Bonifācijs Daukšts
„Gansa” atmiņas par Mihailu Gorbu 1991.02.21 Latvijas Jaunatne
Bonifācijs Daukšts
neaizsniedza’ savās slepenajās gaitās slaveno «gansu” līmeni, bet centās jau nu ļoti… Bonifācijs Daukšts
Klasiķi uz Līgo ceļa 1991.06.22 Latvijas Jaunatne
Bonifācijs Daukšts
Vienkāršāk sakot — līgosim! Rainiski. Vēsturisko tradkiju garā. Arvien. Cita ceļa mums nav. Bonifācijs Daukšts
Latviski akcenti „Kirova lietā” 1991.03.07 Latvijas Jaunatne
Bonifācijs Daukšts
iemīļotajā institūtā, tad komunistu partijas vēsture acīmredzot būtu iegrozījusies citādāk… Bonifācijs Daukšts
Boļševiki un sievietes 1991.03.27 Latvijas Jaunatne
Bonifācijs Daukšts
vairākas piemērotas aizrobežu pērtiķienes… Tā nu tas gāja vaļā uz velna paraušanu… Bonifācijs Daukšts
Kremļa priekšpostenis Antonijas ielā 1991.09.26 Latvijas Jaunatne
Bonifācijs Daukšts
varēja likt izmantotas un tika izmantotas Latvffaj vaLs.s labā, lai cik pSSSkSSttt tas Bonifācijs Daukšts (Turpinājums sekos)
Kremļa priekšpostenis Antonijas ielā 1991.09.28 Latvijas Jaunatne
Bonifācijs Daukšts
pašus šifrētājus. Kremļa priekšpostenis Antonijas iela ka vienmēr bija gatavs uz. visu… Bonifācijs Daukšts
Rudzutaks Parīzē 1991.10.30 Latvijas Jaunatne
Bonifācijs Daukšts
par NEDĒĻAS PIEZĪMES 1990.06.15 Austrālijas Latvietis
Ulafs Jāņsons
Ķirķi. Taču gluži nejaušība tā nebya. To plaša rakstā Kirchenšteinsaiz Kirchenšteina centies parādīt vēsturnieks Bonifācijs Daukšts (Li terātūra un Māksla, 16. n-rā). Divi Augusta X brāļi – Arnolds un Rūdolfs – bya palikuši socisma Dzimtenē celt komunismu. Arnolds_strādājis saimnieciskā darbā, bet

Share this:

 
Leave a comment

Posted by on 18/04/2021 in Uncategorized

 

Vo kā!

 
Leave a comment

Posted by on 18/04/2021 in Uncategorized

 

ČEHIJA nupat izraidījusi tikai 18 Krievijas spiegus.. Bet.

Bonifācijs Daukšts

Un spiegi spiedz…

“Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins atklājis, ka viņš ticies un pat dziedājis patriotiskas padomju dziesmas kopā ar krievu spiegu grupu, kas tika deportēta no ASV lielākajā spiegu apmaiņas operācijā kopš Aukstā kara laikiem.”

LETA, 2010. gada 25. jūlijā

Spiegošana ir daždien mazievērota starptautiskās politikas daļa, tā sākās tad, kad parādījās valstis sāncenses un, jādomā, pastāvēs līdz laikam, kad cilvēce taps patiesi vienota, ja taps.

Derētu atcerēties, ka vārds spion (spiegs) nāk no viduslaiku, 15. gadsimta leksikas. Sākumā tā dēvēja gan tikai svešos, ienaidnieka puses okšķerus un slepenos slēpjamu ziņu zagļus. Oficiālos dokumentos Eiropā apzīmējums “spiegs” jeb “špions” figurē kopš 1813. gada, kad tas pirmoreiz minēts Bavārijas karaļvalsts sodu grāmatā. Bet 1874. gadā Briselē kopā sanākušo valstu konferencē spiegošana jeb špionāža tika jau starptautiski tiesiski atzīta par atļautu kara vešanas līdzekli.

Mūsdienās, jēdzienu “spiegs” masu medijos bieži vien lieto apzīmējot jebkura specdienesta jebkurus darbiniekus. Principā tomēr paliek spēkā cildenāka jēdziena “izlūks” lietojums attiecībā uz tiem slepenas informācijas meklētājiem, kas darbojas attiecīgu starptautiski atzītu demokrātisku likumu robežās (un pierobežās), kā arī izmanto pieļaujamas metodes un saglabā uzticību un lojalitāti savai valstij. Savukārt par “spiegiem” joprojām un biežāk mēdz dēvēt nedemokrātisku valstu un noziedzīgu režīmu kalpus, kas iegūst informāciju ar nepieļaujamām metodēm, ignorējot jebkādu likumību, pie tam nereti arī viegli pārdodas, kļūst par dubultaģentiem.

Var uzdot sev jautājumu, vai tiešām šodien spiegu, izlūku un specdienestu uzturēšana ir nepieciešama, vai viņu iegūtā informācija vispār vēl ir nozīmīga, jeb tas ir tikai tāds relikts no iepriekšējiem laikiem?

Itāļu La Repubblica šai sakarībā nesen atgādināja lasītājiem, ka pēc Berlīnes mūra krišanas pirmie, kurus pārņēmušas dziļas šaubas par savas nodarbošanās nākotni, bijuši tieši viņi – pasaulē otrās senākās profesijas pārstāvji – spiegi un spiedzes no visu zemju slepenajiem dienestiem. PSRS zudība tiem likusi bažīties, ka politiķi pēc demokrātiskās pasaules galvenā pretņa atkrišanas varētu sākt drastiski sašaurināt specdienestu darbību. Arī pasaules valstu sabiedrībai aizvien tīkas paprātot: vai ir vērts maksāt slepenajiem, kuri progresīvu pārmaiņu pasaulē dažam rādās arvien mazāk vajadzīgi?

Tomēr daudzu valstu – ASV, VFR, Francijas, Spānijas, Itālijas un arī Krievijas specdienestu pārstāvji 90. gados neatmeta centienus publiski pierādīt, ka viņu nodarbei būtībā viss vēl tikai priekšā. Un panāca savu.

Interesanti, ka tieši padomju KGB bijušais un pēdējais priekšsēdis ģenerālis Leonīds Sebaršins 1997. gadā kādā apspriedē Romā aicināja savus bijušos aroda biedrus Rietumos nepieļaut liktenīgu kļūdu, pasludinot slepenos dienestus par visnotaļ tikai Aukstā kara apstākļiem piederīgu produktu. “Slepenie dienesti,” viņš skaidroja, “ir pastāvējuši vienmēr, kā miera, tā kara laikā, jo to mērķis ir paredzēt konfliktu izraisīšanos un apgādāt savu valsti ar informāciju, kas var izrādīties noderīga to novēršanai.” Visi bijušie pretinieki labprāt pievienojās šādam viedoklim.

11. septembra torņu sagraušanas traģēdija ASV un nepieciešamība izvērst cīņu pret terorismu jau pavisam noteikti ļāva atkal “legalizēt” izlūkošanu visā pasaulē.

Jāuzsver, ka izlūkošanas, spiegošanas pastāvēšanai izšķirošs ir un paliek cilvēka faktora nozīmīgums šai nodarbē, to nekad nevarēs uzticēt (tikai un pat) vissarežģītākajām mašīnām un tehnoloģijām.

Katrs izlūkdienests, liels vai mazs, loģiski, cenšas izveidot savu, aptverošu un unikālu datu banku, izveidot uzticamu un profesionālu aģentu loku, mobilizēt savus slepenās informācijas un analīzes resursus. Svarīgi, lai šajā darbā nerastos graujoša, valsts drošību apdraudoša konkurence ar citām informatīvā resursa turētājām korporācijām pašiem savā, iekšējā, nacionālajā sistēmā.

Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora vietnieks Uldis Dzenītis 2010. gada 19. aprīlī Ulda Dreiblata un Rituma Rozenberga veidotajā intervijā Neatkarīgajai Rīta Avīzei atbildēja uz jautājumu: kur beidzas diplomāts, uzņēmējs, žurnālists un sākas spiegs?

“Arī es esmu domājis par to, kur beidzas klasiskā diplomātija un sākas aģentūras darbs. Dažreiz šī robeža ir grūti tverama, taču nezin kāpēc valstis tomēr uztur izlūkdienestus. Lai arī tas maksā dārgi, dārgāk nekā diplomāti. Pareizā atbilde ir ļoti vienkārša: informācija, kuru var iegūt internetā, ir vērtīga un apjomīga, taču, strādājot konkrētā valstī, izlūkdienestam gan aģentūras, gan tehniskām metodēm jāiegūst apstiprinājums vai apsteidzoša informācija publiski pieejamai informācijai. Izlūkdienesta jēga ir iegūt papildu informāciju, kas apstiprina vai noliedz klasisko diplomātisko informāciju, kura iegūta kaut vai caur ārpolitiskajiem kanāliem. Šāda informācija vairs netiek iegūta ar atklātām metodēm, bet gan, piemēram, slēptā iztaujāšanā, kurā tiek runāts par visdažādākajiem jautājumiem. Taču starp tiem ir tikai viens jautājums, kurš interesē sarunu partneri, un tas sarunā tiek iepīts nemanot. Tiek izmantota arī aģentūras informācija. Tā ir tā pati informācija, ko iegūst diplomāti, bet izlūki to iegūst ar citām metodēm. Arī 21. gadsimtā izlūkdienestiem ir jēga.”

Pēdējo pārdesmit gadu laikā izlūkošana kā arods un māksla, un pat zinātne daudzējādā ziņā ir mainījusies. Modernajā pasaulē ekonomiskajai, militārajai un politiskajai spiegošanai vairs nav tā baisā oreola, kas bija Aukstā kara laikā. 21. gadsimta specdienestu darba metodes kļuvušas rafinētākas. Un viena no nosacīti jaunām metodēm, kuras izmanto gandrīz visu valstu izlūkdienesti, ir darbs ar sabiedrību. Mūsdienās vairs nav nekā neparasta faktā, ka it kā superslepenai organizācijai ir sava mājaslapa internetā un preses dienests. Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests (Služba vņešņei razvedki), piemēram, kopš 2000. gada pat piešķir prēmijas par labāko sava darba atspoguļošanu literatūrā un mākslā. Katram specdienestam savā valstī ir jāveido adekvāts dienesta tēls, jāatrod un jāgatavo savi topošie, uzticamie izlūki.

Medijos pašlaik turpinās diskusijas 10 iekritušo krievu spiegu sakarā. Britu pretizlūkošanas MI-5 bijušais direktors Stīvens Landers, piemēram, uzskata, ka nesen no ASV izraidītie spiegi nemaz jau nu nav tik bezvainīgi un pat smieklīgi neveiksminieki, kā tos pasteidzās iztēlot daudzi komentētaji Rietumos. “Tāds tēls ir sava veida aizsegs. Viņi ir ļoti profesionālas un draudīgas mašīnas skrūvītes.” Nelegāļu izmantošana – bīstama spiegošanas forma, ko Padomju Savienība Aukstā kara gados izkopa līdz pilnībai. Tādiem cilvēkiem ir mērķis gadiem ilgi pūlēties, lai iegūtu kādu valstiski nozīmīgu amatu un varētu efektīvi izspiegot svešu valdību. Īstenībā pēc iesaistes veida un uzvedības sabiedrībā tie jau ir jauna tipa spiegi. Liels skaits nelegāļu pēc Stīvena Landera ziņām darbojas valstīs, kurām ir robežas ar Krieviju. Pēc viņa teiktā, pēdējā laikā vērojams arī t.s. “īsto” krievu aģentu – legāļu – ar diplomātisko vai citu piesegumu – aktivitātes uzplaiksnījums. Pašlaik viņi darbojoties tikpat intensīvi kā Aukstā kara laikos.

Vēl arī atgādināšu, ka Rīga jau vēsturiski ir viens no aktīviem nedraudzīgu izlūkdienestu darbības un kontaktu centriem. Tagad, piemēram, pateicoties mūsu specdienestiem, sabiedrībai ir kļuvis zināms, ka tepat Rīgā, kafejnīcā “Nostalģija” pie Līvu laukuma ar Krievijas ārējās spiegošanas virsnieku Sergeju Jakovļevu ir ticies ilgu cietumsodu saņēmušais Hermanis Simms. Viņš, būdams Igaunijas Aizsardzības ministrijas Drošības nodaļas vadītājs, iztirgoja (daži simti līdz 1000 eiro mēnesī) Krievijai NATO noslēpumus.

Savulaik tepat savu nožēlojamo nodevēja gaitu Rīgā uzsāka arī Stigs Vennerstrēms – viens no redzamākajiem padomju aģentiem Aukstā kara gados, bijušais Zviedrijas militārais atašejs PSRS un ASV, Zviedrijas Gaisa kara spēku (GKS) pulkvedis. 1934. gadā toreiz jauno zviedru GKS leitnantu Stigu Vennerstrēmu, kas bija atbraucis uz Rīgu apgūt krievu valodu, slavenajā kafejnīcā “Otto Švarcs” vervēja padomju militārā izlūkdienesta kapteinis Sergejs Ivanovičs. Vēlāk sekoja Vennerstrēma gadiem ilgā “idejiskā” riebšana NATO. Viņš nodeva Maskavai NATO Ziemeļeiropas aizsardzības plānu, Zviedrijas gaisa telpas aizsardzības plānu, NATO manevru informācijas… Vennerstrēms tiek uzskatīts par cilvēku, kas nodarījis vislielāko zaudējumu Zviedrijas aizsardzībai laikā pēc Otrā pasaules kara.

Raksts no Septembris, 2010 žurnāla
 
Leave a comment

Posted by on 18/04/2021 in Uncategorized

 

SALZKAMMERGUT !!! – Brīnišķīga diena ar TRIM LATVJU GRĀCIJĀM Sant Volfgangā, Austrijas Zalcburgas ezeru zemē. – Publiskoju, kā bija norunāts, “tikai pēc gadiem 20”.

https://www.youtube.com/watch?v=nYcgoOMrT0M&t=33s
https://www.youtube.com/watch?v=zFzM_KyIErk

Kas būs, tas būs..


Jokains vējš

No kalniem nāk jokains vējš.
Es ielejās nesaprotu,
Par ko mani vietējie notur,
Kad rītausma apvārsni plēš
Un dara visvisu kaut ko tur.
Un piedāvā lieliskus dotumus
Brīvdabas izrādēs.

Es lejā par vietējiem brīnos,
Bet viņi brīnās, ka brīnos –
Un viņu sausajos vīnos
Vēl gremdēju galvu kā otu,
Lai klintājus apgleznotu
Vai baizeļa* pagalmā slotu,
Ar kuru trenc zvirbuļus prom…

No tā man nevienā acī,
Es jūtos kā jaundzimis Kristus,
Jo piekalnēs maigi īd govis,
Klīst izbijis ķēniņš, par provi,
Kaut kādi zvaigznāji noviz…

Bet Inna zem tilta plūst,
Un skaidrs –
Kas būs, tas būs…




Uzrakstīts Insbrukā, Tirolē

*Baizelis (Beisl) – mājīga krodziņa, ieskrietuvītes apzīmējums Austrijā.

 
Leave a comment

Posted by on 18/04/2021 in Uncategorized

 

Mels Gibsons fiksēts Holivudas turku kinofeerijā “Tilts pār Bosforu”.. Un manas izlaidības Pergamas (Bergamo) kalnā.

Image1176
Image1178
Image1177

Rate this:

 
Leave a comment

Posted by on 17/04/2021 in Uncategorized

 

DUI! – “Voeslauer” reklāma piesaistošai irdzošās speldzes izplatībai uz Eiropas austrumiem: – Aussen hui. Innen hui. – Bonfoto.

IMG_3056

Rate this:

 
Leave a comment

Posted by on 16/04/2021 in Uncategorized

 

Maitas STAĻINA un asākās KGB liriķu spices zināmā, publicētā dzeja. – Ru. ru. ru. 

Rate this:

 
Leave a comment

Posted by on 16/04/2021 in Uncategorized

 
 
%d bloggers like this: