RSS

“BITĪTE” – žurnālītis rātniem bērniem. – Trimdā, Eslingenē, 1951.

 

Nevienu Simindeju apsaukāšanās ne pie kā laba nenoved. – Kurš ir “историк по особым поручениям…” ?

Šitā te Maskavas Simindejs par mani rakstīja un vēl visādi īpaši apsaukājās www.rosvesty.ru :

Для придания достоверности историческим фальшивкам некоторые латвийские авторы любят ссылаться на зарубежных коллег.

Так, Бонифаций Даукштс, «историк по особым поручениям (…)”

в газете «Диена» за 15 апреля 2006 года опубликовал статью о якобы существовавшем совместном центре подготовки офицеров НКВД и гестапо.

***

Un patumša foto bilde – to kāds paziņa vakar kopēja kopētavā:

 

Dzejnieka Poruka pilnīgi pilnās dienas Drēzdenē. – Prieka laiks ilgi pirms Putina ierašanās.

 

No manas sarakstes ar Otto fon Habsburgu. – Viņa dēla lidotāja Kārļa iepazīstināšana ar Latviju.

 

Par Ebreju Antifašistiskās komitejas vadītāja, GOSET galvenā režisora, 16. martā, 1890. dzim. daugavpilieša Solomona Mihoelsa nogalināšanu piešķīra 3 “Lielā Tēvijas kara” I pakāpes ordeņus !!! – Nosauksim “karojušo” uzvārdus!

 

RUBIKIĀDE. Slavenais Ulda Bērziņa 8 dzejoļu cikls. – Zem Atmodas istabas tapetēm. 16. martā 1991. “L un M”.

 

Kāda izskatījās “Sakta”‘. Blāvs foto.

 
 

Ķemmēju partijām nepakļauto nacionālo laikrakstu “Atmoda Atpūtai”. – Atrodu aizmirstus savus ārštata ražojumus un sevi.

 

GLAVLITA jaunākais “Atklātai publicēšanai aizliegto ziņu reģistrs”. 1987. – Parakstījis GLAVLITA (cenzūras) priekšnieks V. A. Boldirevs.

Objektīvi ņemot, šis reģistrs (protams, ņemot to pilnā kopumā !) ir visai detalizēts, mērķveidīgs IZVĒRSTS SATURA RĀDĪTĀJS jeb izvērsts PLĀNS patiesas, pagaidām neesošas vēstures uzrakstīšanai par PSRS līdz pat  šim brīdim vēl apzināti slepināto DARBĪBU kopējo ainu II Pasaules karā!

 

 
Leave a comment

Posted by on 13/03/2012 in Aktuāls todien, Dokumenti

 

Mana aizmirsta bijusī atdzeja. Mihaila Ļermontova “Sudrabkaldinātie pieši”. Lidijas Ždanovas “Dāčas trulums”. Pirmpublicējumi.

Jaunās Gaitas valdzinājums manā uztverē iesākumos ir salīdzināms ar interesi par tā saucamā samizdata (pašapgāda) publicējumiem. Nāk atmiņā Lidija Ždanova (1938-1995), mana kursabiedrene, Rīgas krievu dzejniece, latviešu dzejdarbu atdzejotāja, par kuŗu studiju gados mēdza pajokot, ka vajadzētu izdot pašapgādā Ļeva Tolstoja Karu un mieru, tad Lida to beidzot izlasīšot.

JG iztēlojās kā brīvības malks, saistīja ar iespēju izlasīt kaut ko pavisam jaunu, vēl nezināmu. Atceros, kā JG burtnīcās pirmo reizi lasīju trimdas dzejniekus: Olafu Stumbru, Linardu Taunu, Veltu Tomu, Valdi Krāslavieti, citus…

Vēlāk izlasītais mudināja rosināt Rīgas krievu dzejniekus atdzejot trimdiniekus. Iepriecina vairākas veiksmes, piemēram, Rīgas Almanahā ievietotās Olafa Stumbra un Linarda Tauna kopas Sergeja Moreino talantīgajā atdzejojumā.

Izrādās, ka mūsu jaunības interese par JG dzejniekiem arī šajā ziņā nav bijusi veltīga.

Irīna Cigaļska, Rīgā
[rakstniece, latviešu daiļdarbu tulkotāja krieviski]

 
 
<span>%d</span> bloggers like this: