RSS

STRAUTMAĻU zviedru LIEPA – mūsu kaimiņiene

Strautmaļu zviedru liepa

Apmēram četrus kilometrus no Kārķu–Rūjienas ceļa redzamas norādes: Strautmaļu liepa un Strautmaļu māja. Šajā vietā jau tūkstošiem gadu gulējuši lieli akmeņi, vairākus simtus gadu upītes malā augušas liepas un daudzus gadus rūpīgi kopta māja. Ar ko šī vieta ir īpaša, ka šeit iegriežas dabas pētnieki, vēsturnieki un tūristi? Izrādās – vēl joprojām izdodas atrast un apzināt jaunus dižkokus. Viens no tiem ir profesora, ASF „Dabas retumu krātuve” vadītāja Gunta Eniņa un folkloras pētnieka Sanda Laimes 2002. gada vasarā atrastā Strautmaļu liepa. Tās apkārtmērs ir 4,05 m, augstums 16 m. Strautmaļu liepa ne tikai pēc apkārtmēra

ir Latvijas mēroga dižliepa, tā ir arī sens kulta koks un vēsturisks koks.

Pensionētais mežsargs Edgars Sproģis zina stāstīt, ka senāk šai vietā augušas trīs liepas, ap 10 m cita no citas, tagad zaļo vairs tikai vidējā. Mežsargs atceras teiku: „Kad Zviedru karš beidzies un Mierkalnos slēgts miera līgums, pie Strautmaļiem zviedru komandieris iesitis zemē trīs liepu mietus, teikdams: „Kad liepām izaugs atvases, mēs atgriezīsimies””.

Vietējie iedzīvotāji saka – teika ir piepildījusies – liepai izaugušas divas kuplas atvases, un jaunuzceltajā Kārķu baznīcā 7 gadus kalpojis zviedru mācītājs. Strautmaļu māju saimnieces Dagnijas Pēterēnas dzimta šeit dzīvo jau daudzas paaudzes. No senčiem viņa dzirdējusi, ka

liepa dzimtai bijusi kā baznīca. Tur baroti gariņi, noturēts svētbrīdis pēc vecvecmātes kāzām Ērģemes baznīcā. Ap liepas stumbru puslokā bijis izlikts nelielu akmeņu krāvums, kur atstāti ziedojumi gariņiem. Interesanti, ka Dagnijas dzimtas uzvārds ir Liepa. Ļoti iespējams, pirms 150 gadiem, kad latviešiem deva uzvārdus, šiem cilvēkiem bija kāda saistība ar liepām, kuras auga pļavas malā. Padomju laikos pie liepas bija sabērtas akmeņu kaudzes un lūžņi. 2002. gadā Pēterēnu ģimene liepas apkārtni sakārtoja un izveidoja akmeņu krāvumu piliena formā, domājot, ka šeit vairāku simtu gadu laikā lijušas gan prieka, gan bēdu asaras. 2002. gadā ziema kavējās. Dagnija Pēterēna atceras: „Teicu – ziemas nebūs, kamēr nebeigsim kraut. Tā arī bija – kad uzkrāvām pēdējos akmeņus, uzsniga sniegs, un pie manis atnāca dzejolis – 18 panti, veltīti liepai.” Ļaudis padarījuši skaistāku koka dzīvi, savukārt, koks – priecē cilvēkus. 

„Tu diženā, tu skaistā liepa,
Tu pārsteidz mūs,
Tu esi manas dzimtas koks
Un dižkoks visai Latvijai…”

 
Leave a comment

Posted by on 16/12/2021 in Uncategorized

 

ŠAMBARA! Saule

 
Leave a comment

Posted by on 16/12/2021 in Uncategorized

 

Friča Bārdas.. Bonifācija.

No rīta Bārda aizved
Bonifāciju uz staciju. Viņu
attiecībās viss ir beidzies.

https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/2144/atp_Majas_Viesis_2010_nr5_Barda_Krekle.pdf?sequence=1

 
Leave a comment

Posted by on 16/12/2021 in Uncategorized

 

Mans Lineārais Preses arhīvs Budapeštā. Privāts. Ieskats Atmodas presē

 

Rate this:

 
Leave a comment

Posted by on 15/12/2021 in Uncategorized

 

Visaptverošā LATVIEŠU TAUTA! – Vēsturnieks KARAMZINS, kuram TO aizliedza. – No izmeklējumiem.

http://www.irlv.lv/2010/12/4/latviesu-vidvuts-krievijas-vesture

***

Mihails Generalov

Между сими иноплеменными народами, жителями или соседями древней России, Нестор именует ещё Летголу (Ливонских Латышей), Зимголу (в Семигалии), Корсь (в Курляндии) и Литву, которые не принадлежат к Финнам, но вместе с древними Пруссами составляют народ Латышский.

— Карамзин Н. М. Глава II. О славянах и других народах, составивших государство Российское.

 
Leave a comment

Posted by on 15/12/2021 in Uncategorized

 

Dzeru senu konjaku “Vicomte de Bressiac”. – Umbrija rādās. – Tāds ziemas laiks.

Attēlu rezultāti vaicājumam “umbria”
Attēlu rezultāti vaicājumam “umbria”
Attēlu rezultāti vaicājumam “umbria”
Attēlu rezultāti vaicājumam “umbria”

Share this:

 
Leave a comment

Posted by on 15/12/2021 in Uncategorized

 

Bonifačo, aizjūras teritorija.

 
Leave a comment

Posted by on 15/12/2021 in Uncategorized

 

Ameriku pirms KOLUMBA atklājis ķīniešu EINUHS..

Šis dižais einuhs, admirālis, kas man blakus, esot jau 1421. gadā,  pirms Kolumba atklājis Ameriku.

 
Leave a comment

Posted by on 15/12/2021 in Uncategorized

 

FORMOZA

Attēlu rezultāti vaicājumam “formoza bonis.lv”

Tālumā jau vīd Formoza, Taivāna!

 
Leave a comment

Posted by on 15/12/2021 in Uncategorized

 

RAIŅA vietas savā aspektā atrodot, IZRAĒLĀ.

Attēlu rezultāti vaicājumam “jūras bonis.lv”

Raiņa 1929.gada ceļojums.

Rainis (vidējā rindā 5. no kr.) kopā ar Livšicu ģimeni (viņam blakus pa labi) pie sarīkojuma galda, ceļojuma laikā Palestīnā. Foto: nezināms. RTMM 19412
Rainis kopā ar dzejnieku Leibu Jafē ceļojuma laikā Palestīnā. 1929. gada pavasaris. Foto: nezināms. RTMM 19409

Rainis saraksta vienu no saviem izcilākajiem darbiem, traģēdiju “Jāzeps un viņa brāļi”, nebūdams bijis Jāzepa zemē. Tādēļ viņam ir īpaša vēlme pašam skatīt Vecajā Derībā attēlotās vietas, kas reiz kļuvušas par ārējo ietvaru viņa filozofisko ideju mākslinieciskajai izpausmei.

Ilgi gaidītā iespēja rodas Raiņa mūža pēdējā gadā. 1929. gada aprīlī un maijā viņš dodas ceļojumā uz toreizējo Palestīnu, tagadējās Izraēlas teritoriju.

Muzeja krājumā glabājas nepublicēts Raiņa rokraksts – bloknots “Palestīnas ceļojuma piezīmes”. Nelieli fragmenti no tā citēti Astrīdas Cīrules rakstā “Uz Apsolīto zemi pie Jāzepa” rakstu krājumā “Raiņa traģēdija “Jāzeps un viņa brāļi” laikmetu un viedokļu krustpunktos”[1].

Šis teksts nav daiļdarbs, bet ceļojuma laikā veikti īsi piezīmju uzmetumi, kuriem vispirms kultūrvēsturiska, nevis mākslinieciska vērtība. Pieraksti ir dzejniekam pārsteidzoši prozaiski, lai gan vietām izpaužas Raiņa pasaules redzējuma īpašā savdabība. Vienīgā īsti poētiskā vieta tapusi pirms ierašanās Palestīnā, kad sapnis vēl ir prozaiskās realitātes neskarts: “Dziļas, senas ilgas skatīt savām acīm cilvēces pirmatni, tās teiksmu vietas, kur mūsu cilts pirmenieki dzīvoja un darbojās, [..] un tapa par simboliem visai tāļākai cilvēces gaitai.

Burvība, kas izplūst no šīm vietām, ir tik skaista, ka negribas viņu aizskārt ar ilgām pēc reālas skatīšanas [..].

Un tomēr ilgas ir, un ir senas un dziļas. Piepeši šām ilgām piepildīties, piepeši redzēt mirstīgām acīm nemirstīgo burvību, svēto noslēpumu – pacelt Izīdas plīvuri!

—–

Apkopojot visu ģenealoģiski zināmo, RAINIS saka par sevi: Latgalietis esmu dzimis, Zemgaliets, puslietavietis – Trejas latvju, leišu ciltis Kopā rokas sadevušas

Rate this:

 
Leave a comment

Posted by on 15/12/2021 in Uncategorized

 
 
%d bloggers like this: