Kā latviešus nievāja Krievijas cara impērijā.
Toreiz, cariskajā impērijā
Dīglī nievātas – mūsu himna un valsts…

Šī galēji pēc satura dumā dziesmele –„Dievs svētī Baltiju” (Diavs sveti Baltiku – tā toreiz vairumā gadījumu dziedāja mūsu tag. Valsts himnas tekstu.) – nespēs (ņe možet) aizskart mūsu varenās, dziļās krieviskās patriotiskās jūtas.
Tā var tikai likties smieklīga – ģeogrāfa acīs, bet – atkārtoju – nekādi nevar apvainot mūsu patriotiskās jūtas.
Ir tautas – mordva, cuvaši, čuhna, latvieši u.c., bet nav un nebūs tādu zemju – mordovijas, čuhlandes, čuvašijas un nelaimīgās „baltijas” (Есть народы – мордва, чуваши, чухна, латыши и др., но нет и не будет таких земель – мордвичины, чухляндии, чувашины и несчастной ,,балтики,,).
Jūs, es atkārtoju, parādījāt savu zemnieku dabas neattīstītību un visas no tā izrietošās sekas: necieņu pret saviem audzinātājiem, kaunu dārgajai mācību iestādei un Imperatora Nikolaja II cēlās sirds nopelnu un altruistiskās ziedošanās neizpratni. (…)