RSS

RAINIS un viņa “UZDEVUMA DZĪVOŠANA” – Mēnessmeitiņas gaismā..

 
 

Mani patiešām gaida UŽupes Republikā! – Užupis Konstitūcijas tulkojumu slīpēšu uz ielām.

 
Leave a comment

Posted by on 03/02/2015 in Dokumenti, Galerija

 
Image

Viļņas MIEGOTAVA bezgalīgo terasu dzīvoklī – kas bij maniem tālumu viesiem. Un VILNIUS. – Bonfoto ieskats.

 Image0252

Image0253

 
Leave a comment

Posted by on 03/02/2015 in Biogrāfijas, Dokumenti, Galerija

 

Lieliski!

http://nazlo-vsemu.livejournal.com/1273665.html

 
Leave a comment

Posted by on 03/02/2015 in Dienasgrāmatas, Dzeja

 

RAINIS kaujas. – Kā piemāvušies imperatora stipendiāti Pliekšāns un Stučka sita krievu gorodovojus..

IMAGE0647

IMAGE0649

Rainis kaujas.
Neatrodu, no kurienes man šie izgriezumi.
Kurš labāks sitējs – arī nav skaidrs…

 
 
Image

ĀM svētku uzskatā. – Fotovirkne.

 
Leave a comment

Posted by on 03/02/2015 in Biogrāfijas, Dokumenti, Galerija

 

RAINIS par OPERAS sevišķo SEKLUMU un VISĀDIEM BALETIEM.

 

 
Leave a comment

Posted by on 03/02/2015 in Galerija, RAINIS un Latvija

 
Image

RAINIS atkal “uzbrauc” ULMANIM – “kā klauns, vaibstās un lēkā, prasti joki..” – Nevar izgulēties, apvērsums rādās.

Image0250

 

Rainis bieži sasniedza fenomenālu DOMĀŠANAS ĀTRUMU – veselas 10 domas stundā! – Man ĀM vienreiz bija 8.

“Domu atzīmēšana īsumā grūta tādēļ, ka nevar vienmēr stāvēt ar zīmuli rokā kā ar flinti un šaut garāmgājējus…” 

Rainis

***

Jānis Rainis pats domāja ar ātrumu 10 domas stundā!

No gara milža intīmās dienasgrāmatas:

Cik domu mēdz nākt, grūti aprēķināt:

*
ceļoties un miegu nodzenot – 1/2 stundu,

mazgājoties, slaukotiies, puķes aplejot – 1/2 st.,

ēdot – maz,

avīzes lasot – tikai atbildes uz dienas jautājumiem, bet arī 1/2 st.,

staigājot – vairāk – 1 st.,

strādājot -1 st.,

ar Iniņu satiekoties pēc darba – 1/2 st.,

no jauna strādājot – 1/2 st.,

staigājot ar Iniņu vakarā – 1-2 st.,

pēc vakariņām atpūšoties – 1/2 st.

Tas būtu kopā 6-8 stundas, kad visvairāk rodas jaunas domas.

Katru pusstundu varētu būt 3-5 domas, katru stundu – 10 domas. Tas būtu, augstākais, 80-100 domas.

Kad es nebiju šādi rēķinājis, man likās, ka būtu jāsaka: rodas dienā simtiem domu. Tā bieži neapskaitāmi skaitļi ir ļoti mazi…

Domu atzīmēšana īsumā grūta tādēļ, ka nevar vienmēr stāvēt ar zīmuli rokā kā ar flinti un šaut garāmgājējus…

06.06.1912

 
 

Komisija, uz kuru ostu? – Maijā.

#
Pirmdiena, 2.februāris

Čekas maisu izpēte varētu sakustēties tikai maijā

Latvijas PSR Valsts Drošības komitejas (VDK) materiālu izpētes komisijas darbu tuvākajā laikā nesāks, jo nav skaidrs ne tās reglaments, ne naudas sadale. Pašreizējie noteikumi neparedz algas zinātniekiem, tikai Tieslietu ministrijas (TM) izvēlētiem administrētājiem. Līdzekļu pārdali var mainīt tikai ar valdības akceptu, ko diez vai varēs saņemt agrāk par maiju, pieļauj komisijas vadība.

«Komisijai kopš 6. janvāra, kad likvidēja tās reglamentu, iestājusies klīniskā nāve.

Proti, tā vairs nevar oficiāli sanākt, nevar neko izlemt, jo nav lēmumu pieņemšanas kārtības, nav vairs neviena normatīvā akta, kas to noteiktu. Nevienam nav tiesību komisijas vārdā pieņemt jelkādus lēmumus vai nosūtīt dokumentus. Nekas nenotiek, pat salīdzinot ar pagājušo gadu, kad sanācām uz oficiālām komisijas sēdēm, apmeklējām arhīvu, veidojām priekšizpētes plānu,» situāciju raksturo komisijas priekšsēdētāja vietniece juridiskajos jautājumos Kristīne Jarinovska.

Viņa akcentē, ka arī komisijas statuss ir miglā tīts.

TM 6. janvāra lēmumā esot atzīts, ka «nevienā normatīvajā aktā nav noteikta komisijas padotība tieslietu ministram» un tai «nav piešķirti līdzekļi tās darbības nodrošināšanai un nav sava personāla». Viņai gan neesot saprotams, pirmkārt, kam ir piešķirti līdzekļi darbības nodrošināšanai, ja ne komisijai, otrkārt – kas īsti ir personāls, ja ne tās locekļi.

«Nav nevienas citas oficiālas vēstules, nav pat tādas, kas informētu, ka komisija ir pārcelta tieslietu ministra padotībā. Tas viss liek secināt, ka summas aizies ministrijas cilvēku algošanai, jo pat priekšsēdētājam Kārlim Kangerim joprojām nav darba līguma,» neapmierinātību pauž K. Jarinovska.

Viņa domā, ka šo darbu vajadzētu labāk uzticēt Latvijas Vēstures institūtam, kam gan iebilst komisijas priekšsēdētāja vietnieks Ritvars Jansons, norādot, ka tas vēl vairāk paildzinās visu procesu – likumdošanas ceļš ir gana sarežģīts. Viņš uzskata, ka juceklis radies, komisijai sasteigti pārejot no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) uz TM. Tā neesot normāla prakse, ka viena ministrija gatavo citas ministrijas plānu, kā tas noticis šajā gadījumā. Viņš to visu varot nodēvēt par kopēju neieinteresētību – sākot jau no IZM, kas kavējusi visu procesu, līdz pat TM, kas solījusi jau janvārī atsūtīt komisijai nolikumu, bet līdz šim to nav izdarījusi.

TM Neatkarīgajai skaidro, ka process nav apstājies jo, lūk, šā gada janvārī esot notikusi viena komisijas un ministrijas darba grupas sēde, kuras laikā tikuši precizēti neskaidrie jautājumi par komisijas reglamenta izveidi un pārrunāti turpmākie uzdevumi.

Nauda (250 000 eiro) komisijai netikšot noņemta, taču tā tiešām neesot paredzēta zinātnieku algošanai, bet gan pētniecības darba nodrošināšanai un administrēšanai (arī divām amatu vietām TM).

Nesaprašanās radusies tāpēc, ka IZM solījusi zinātniekiem algu par darbu, ko diemžēl pašreizējie finansējuma sadales noteikumi neparedz. Lai panāktu izmaiņas, TM gatavos ziņojumu, lūdzot «Finanšu ministrijai un valdībai piešķirtos līdzekļus pārdalīt tā, lai būtu iespējams apmaksāt vismaz komisijas zinātniskās vadības nodrošināšanu». Ja šāda naudas pārdale būs iespējama, tas nenozīmējot, ka tā tiks prasīta papildus, bet gan to, ka tiks samazināts finansējums kādai citai pozīcijai.

Komisija neko vairs lemt nevar, bet virkne komisijas locekļu rakstveidā atbalstījuši sākotnējo profesora Jāņa Lazdiņa ideju, ka vislabākais, politiski neitrālākais un profesionālākais komisijas administrētājs būtu Latvijas Vēstures institūts.

© nra.lv, 2015

 
1 Comment

Posted by on 03/02/2015 in Aktuāls todien, Galerija, KGB, VDK, GRU

 
 
%d bloggers like this: