RSS

Aizplīvurots specuzdevumu komandējumu līgums ar laikrakstu “LJ”.

BARIKĀŽU laika B. Daukšta “Darba līgums Nr.1” – ar slaveno, Andreja CĪRUĻA red. laikrakstu “LATVIJAS JAUNATNE” 1991.gadam.. – Pirms došanās uz Lietuvu speciālā uzdevuma.

IMAGE0352
IMAGE0353
IMAGE0354
Dodos uz LIETUVAS barikādēm jau janvāra sākumā!
 
Leave a comment

Posted by on 21/08/2021 in Uncategorized

 

Pārdaugavas iedvesma.

dreamies.de

Tāda situācija.

 
Leave a comment

Posted by on 21/08/2021 in Uncategorized

 

Virs TALIBIEM, uz Pekinu.

 
Leave a comment

Posted by on 21/08/2021 in Uncategorized

 

Triju Zvaigžņu ordeni šodien saņem !

https://www.valmieraszinas.lv/sagaidot-valsts-svetkus-triju-zvaigznu-ordenis-pieskirts-evitai-aseradenai-vijai-daukstei-un-ivaram-zviedrim/

Mulsums.

LNB Letonikas un Baltijas centra vadošā pētniece, Vidzemes Augstskolas emeritētā profesore Dr. hist. Vija Daukšte (vidū).


*Vidzemes Augstskolas Senāta sēdes protokols (2018. gada 24.  (janvārī) apskatāms šeit

Dr.hist. VIJA DAUKŠTE*daukste

Vidzemes Augstskolas ilggadējais mācībspēks, izstrādājusi un docējusi studiju kursus Vidzemes Augstskolā “Eiropas vēsture”, “Eiropas politiskā vēsture”, “Starpkultūru komunikācija” bakalaura un maģistra studiju programmās Sociālo zinātņu fakultātē. Izdevusi daudz un vērtīgas publikācijas, tostarp:

  1. Zinātniski pētnieciskais darbs Valmieras pilsētas pašvaldības projektā “Vidzemes un Valmieras kultūvēsturiskās vides formēšanās 19. gadsimta pārmaiņu iespaidā” 2013.g.
  2. Zinātniski  pētnieciskais darbs Valmieras pilsētas pašvaldības projektā “Izglītības telpa Vidzemē 18-20.gs.” -2012. g.
  3. Valsts pētījumu programmas “Nacionālā identitāte” 8. projekts “Latvijas sociālā atmiņa un identitāte” zinātniski pētniecisks darbs projekta ietvaros, līdzdalība publikāciju recenzēšanā un publikāciju sagatavošanā, 2010.-2013.
  4. Latvija, Latvijas Universitāte, Sociālo pētījumu institūts. Pārskata par tautas attīstību 2006/2007 līdzautore. 2007.g.

*Vidzemes Augstskolas Senāta sēdes protokols (2019.. gada 31.oktobr;i) apskatāms šeit 

 
Leave a comment

Posted by on 20/08/2021 in Uncategorized

 

Kas sākas AFGANISTĀNĀ ? – Kam tiks litijs? Ko darīs uiguri ? – Feigins.

 
Leave a comment

Posted by on 19/08/2021 in Uncategorized

 

BĒRNIEM tā tika atklāts vispārējas LAIMES KAĶIS Užupes valstī !!!

Užupiskā Laimes Kaķa tēla atklāšana. – 2019.

https://www.facebook.com/v2.3/plugins/video.php?allowfullscreen=true&app_id=249643311490&channel=https%3A%2F%2Fstaticxx.facebook.com%2Fx%2Fconnect%2Fxd_arbiter%2F%3Fversion%3D46%23cb%3Df169867704b8222%26domain%3Dbonis.lv%26is_canvas%3Dfalse%26origin%3Dhttps%253A%252F%252Fbonis.lv%252Ff1aa3d6e1149d44%26relation%3Dparent.parent&container_width=645&href=https%3A%2F%2Fwww.facebook.com%2Fuzupis%2Fvideos%2F721236625003822&locale=en_US&sdk=joey

Rate this:

 
Leave a comment

Posted by on 19/08/2021 in Uncategorized

 

Skaidrs brīdinājums ar mietu. – Valdībai PUČA acīmparedzamībā. – 1991.

Par slepenu rosību mežos un aizmugurēs.. – BRĪDINOŠĀ HISTORESKA, publicēta Maskavas 1991.g. IX PUČA priekšnojausmā.

PAR MŪSU OKUPĀCIJAS FLORU UN FAUNU

Šopavasar atkal esmu negausīgi daudz strādājis dzimtenes bibliotēkās. Meklēju materiālus par to, ko 19. gadsimta domātāji, ekstrēmisti un klasiķi iepriekš teikuši par nu jau visiem zināmajiem 1940. gada notikumiem.


Darvins – neko. Viņš darbojās pērtiķu virzienā. Markss – tikai to, ka Krievijā arī nākotnē bez Baltijas nebūšot kārtīga Krievija.

Bet Saša Čaks toreiz vispār, izrādās, nebija piedzimis un tāpēc, loģiski, nemaz neizteicās.


Laime, ka vismaz mūsu vēsturiskie kaimiņi – krievu kungi pagājušajā gadsimtā
bija metušies uz providenci, tai skaitā 1940. gada notikumu apcerēšanu.


Noskaidroju, ka visvairāk par Krievijas spožajām perspektīvām 1940. gadā savā kompānijā mēdzis spriedelēt Visarions Beļinskis, kurš vēstures grāmatās uzbildēts. Vienreiz šis Beļinskis taisni tā burtiski arī paziņojis: “Apskaužam mūsu bērnus un viņu pēcnācējus, kam būs lemts redzēt Krieviju 1940. gadā, kad viņa stāvēs izglītotās pasaules priekšgalā, dos likumus zinātnē un mākslā, un ko ar godbijību un cieņu sveiks visa izglītotā cilvēce”.


Par to Krievijas stāvēšanu priekšgalā vai kur citur man personiski, protams, ne silts ne auksts, bet tomēr nepatīkami, ka tieši Visariona provokatoriski nospraustajā gadā Josifa Visarionoviča impēriskie tanki sāka bojāt Rīgas bruģi un salīdzinoši izdevušos vietējo autoritāro režīmu.


Man, piemēram, nav arī svarīgi, kā visu toreizējo jandāliņu tagad
saukāt, var kaut vai par mākslīgo apsēklošanu, bet galvenais paliek tas, ka fakts ir nepatīkams un izdarīts ar varu. Aizkustinošāk noskaņotas un iereibušas personas toreiz gan patiešām meta tankiem ar rozēm un skūpstīja tos visās pieejamās vietās (piemēram, stacijas laukumā). Nu, un tad? Galu galā šitādi žesti, protams, ir tīri privāta padarīšana, ne jau tādas vien perversijas redzētas mūsu “mazajā Parīzē”.

Vēlāk kāds cītīgs kolaborantu dziesminieks pat sameklēja šādiem eksotiskiem noskaņojumiem cildenas un attaisnojošas paralēles Eiropas vēsturē, rakstīdams, ka arī angļu “Bairons, kas ziedoja dzīvību cīņā par grieķu brīvību, savā “Bronzas laikmetā” slavinājis Maskavu, pareģodams, ka tā pārdzīvos visas pasaules impērijas”.

Bet .
Bet daudzi latviešu inteliģenti, izdzirduši šādus ekscerpētus “baironiskus” paredzējumus, sāka domāt, kāda izskatīsies tā ilgidzīvotāja impērija dabā, un viņus pārņēma šausmas par visiem neizmantotajiem Sibīrijas plašumiem.

Tāpēc inteliģenti kļuva jūtīgi un savlaicīgi sāka uztvert visus jaunos okupantu ierosinājumus. Daži savā daiļradē uzreiz kvalitatīvi palēcās,

bet Vilis LĀCIS, kurš bija sevišķi talantīgs, sāka savos romānos izmantot jaunu tēlu – kokus, kas nosita tos varoņus, kurus iepriekš bija apslīcinājuši sarkanie boļševiki. Taču lai nu paliek Lācis, parunāsim labāk par kolaborācijas pacēlumu vislatviskā kopumā.


Rakstnieki, tātad, jau juta, ka sāk ost pēc Padl
atvijas, un tāpēc ašākie no viņiem tūlīt vērsa savu publicistisko spalvu pret vecajiem spēkiem, dainodami vecas dziesmas jaunās sovjetiskās skaņās.

Skaļākos iekaucienus (par “erotiskajiem Zemgales bajāriem” utt.) uzreiz nopublicēja režīma vilnī uzpeldējusī partijas lapa ar diezgan zvērisku nosaukumu – “Cīņa”.


Nu, un tā tālāk. Bet paši lielākie teātri ar Saeimas butaforiju 21. jūlijā un pārģērbšanās ainām masu mērogā nāca vēlāk, ne uzreiz pēc tanku prelūdijas.


Par to ir rakstīts mūsu atmodas laika presē, un iznāk ļoti interesanti. Tur daži vadoņi jocīgi izsakās, ka 1940. gadā Latviju sākumā drusku paokupēja, bet laikam ilgi nespēja to darīt, tāpēc sāka visādi anektēt un, galvenais, maigi inkorporēt, kas jau esot pavisam cita nevainojama kvalitāte un stadija.

Tiek gan atzīts, ka uz inkorporēšanas akcijām te saradās visādas bijušās apmulsinātās pakrēšļa tautas (ar radiem un tuviniekiem). Un sākās, starp citu, arī vairošanās – krustām šķērsām.

Bet pāri palikušie latvieši tikām saglabāja veselus vairākus tautas tērpus un dažreiz pat klausījās “Amerikas balsi” par savu iespējamo stāvokli un gaidāmajiem militārā resora traucējumiem.


Beigās, kad Latvija bija galīgi noinkorporēta padlatviskā stāvoklī, tā sāka atmosties (nejauši gadījās) un juta, ka nav labi. Tad nu iesākās arī dažādi procesi.


Gorbačovs. Perestroika. Jaunā domāšana. Vecā domāšana. Kopīgais ceļš. Vienotā čekas māja. Un tā joprojām.

Ko autors ar visu to gribēja teikt? Autors gribēja sacīt, ka tautai visādi gadās ar okupācijām, bet nedrīkst bērnus radināt pie tankiem un raķetēm dzimtajā mežmalā vai citur. Esam pakolaborējušies, bet nu pietiek.

Galu galā pārejas valdībai jāredz, kas notiek mežā aiz kokiem!!!


Varbūt tieši tur briest bīstami apvērsumi un notiek speciālo dienestu darbs (ar floru un faunu?).


Būdams kādā reti apmeklētā bibliotēkas fondā, kur glabā slēpjamas grāmatas, es, piemēram, atklāju, ka jau pirms gadiem desmit

partijniekiem un kolaborantiem tika sazvērnieciski paziņots, ka partija un militārais komplekss uzsācis objektīvi pretlatviskus kontaktusŸ ar dzīvniekiem un kokiem!


No vēl tagad slepenas instrukcijas kokiem un cilvēkiem:
“Vari sveicināt šopavasar ozolu un bērzu kā draugus un cīņu biedrus, komunisti tos saaģitējuši jauniem, milzīgiem darbiem, un koki līksmi uzņemas pildīt saistības un uzdevumus (jādomā – speciālus. – B.D.). Tu nemaz nekļūsi smieklīgs, ja pacelsi cepuri un sveicināsi kokus.

Komunisti kļavu un ozolu, vīksnu un osi (arī. – B.D.) iesaistījuši pasaules pārveidošanas un jauncelsmes darbos (..) Osi, tu esi kļuvis bīstams kareivis vecās un jaunās pasaules iekārtas sadursmē. Lazda, tavs rieksts, smilšu ērkšķi, tava oga ar C vitamīniem, tamarisk (tevi sauc arī par tamariksu) (segvārds. – B.D.), tavi ziedķermeņi kādam no daudzajiem Morganiem un Diponiem nakts murgos liekas sprāgstam drausmīgāk par atombumbām (norāde uz jaunu, slepenu ieroci.- B.D.). Koki un krūmi, jūs patiešām esat kļuvuši nākotnes zaldāti!”

Beigās vēl kategoriski pieprasīts:
Ozolam (acīmredzot – rezidents.- B.D.) un visiem citiem kokiem un krūmiem stipri jācenšas, lai pildītu (vadības. – B.D.) jaunās prasības.” *

* J.Sudrabkalns. “Karogi sasaucas”. Publicistika. LVI, 1950.

—–

Vidzemes Priekšpilsētas Vēstnesis, 1991. g. augusts, Nr. 9 (17)


(Uzrakstīts īsi pirms Maskavas puča, 1991. g. jūlijā)

 
Leave a comment

Posted by on 19/08/2021 in Uncategorized

 

Augstākais kalns SENTBEKALAS novadā pie Balatona ezera. Redzu pa savu logu. – Ģeoloģisks pasaules postvulkāniskās dabas brīnums Ungārijā..

https://i2.wp.com/eltetobalatonfelvidek.hu/wp-content/uploads/2016/01/hegyestu-4-korbely-barnabas.jpg
Attēlu rezultāti vaicājumam “dēls zvana bonis.lv”

Dēls zvana Vīnei.

 
Leave a comment

Posted by on 19/08/2021 in Uncategorized

 

SAULKRASTU piemīlinājums ru. video.

 
Leave a comment

Posted by on 19/08/2021 in Uncategorized

 

Tās kom.”vadoņu” KODLAS uzdzīves faktogrāfija.

“Kā marksisma klasiķi uzdzīvoja” – B. Daukšta monogrāfija.. (x?) sējumos

Как гуляли классики марксизма / Kak guli︠a︡li klassiki marksizma

https://www.worldcat.org/title/kak-guliali-klassiki-marksizma/oclc/945572878&referer=brief_results

Феноменально

https://streetmarket.ru/item/72299967_%D0%B3%D0%B0%D0%B7%D0%B5%D1%82%D0%B0_%D0%A1%D0%A1%D0%A1%D0%A0_%D0%A1%D0%BE%D0%B2%D0%B5%D1%80%D1%88%D0%B5%D0%BD%D0%BD%D0%BE_%D0%BE%D1%82%D0%BA%D1%80%D0%BE%D0%B2%D0%B5%D0%BD%D0%BD%D0%BE_9_1990_Piniqi_Atklati_%D0%B4%D0%B5%D1%82%D0%B5%D0%BA%D1%82%D0%B8%D0%B2_%D0%A0%D0%B8%D0%B3%D0%B0_%D0%BA%D0%B0%D0%B7%D0%B8%D0%BD%D0%BE_%D0%A2%D1%80%D0%BE%D1%86%D0%BA%D0%B8%D0%B9_%D0%BF%D0%BE%D0%BB%D0%B8%D1%86%D0%B8%D1%8F

Viens sena laikraksta “PA” numurs Krievijā, sevišķi Sibīrijā, šodien caurmērā dabūjams apmēram par 10 dolāriem.

Tāds nosaukums ir Latvijas Rakstnieku savienības detektīvžanra autoru asociācijas izdotajai ikmēneša publikācijai — avīzei, kuras redaktors bija Juris Blaumanis

Share this:

 
Leave a comment

Posted by on 19/08/2021 in Uncategorized

 
 
%d bloggers like this: