RSS

No Daiņa Īvāna dienasgrāmatas. Gruzīnu TF līderis Zviads Gamsahurdija raudošs.

“Man lielākie svētki ir 4. maijs, jo tie ir mūsu rokām, mūsu paaudzes radīti svētki.”

Pēc balsojuma par neatkarību dzeram šampānieti Vecpilsētas ielā. Līdzi atnāk gruzīnu tautfrontieši. Viņu līderis Zviads Gamsahurdija aizkustinājumā raud, mūs apsveic. Tad pieliecas pie manis un jautā:

„Kas bija tie, kas bija pret?” Nu interfronte, komunisti, čekisti, ar vienu vārdu sakot, mūsu bruņotā opozīcija. „Pie mums,” saka Gamsahurdija, „tādi dzīvi no parlamenta ārā neizietu.”

Mājās dienas notikumus man pašam ar tādu kā skatu no malas attin vēlā TV “Panorāma”. Ko tad esam paveikuši? Tikai nobalsojām, bet Maskavas vara, Maskavas armija, Maskavas militārās rūpnīcas un padomju tauta vēl tepat. Un tomēr, mainījies ir vairāk, nekā varam iedomāties. Mainījusies mūsu iekšējā pārliecība. Tas ir vissvarīgākais.

 

Comments are closed.

 
%d bloggers like this: