Category Archives: Uncategorized
Teroristu apšaudes zonā. – Marokas atmiņas.
← Jau visai seni KGB valsts atjaunošanas paredzējumi latvju Vīnes vēstniecības padomnieka popularizētā dienesta laiku recenzijā.KORSIKĀ sirdi laboju. – Katoļi, Marijai par godu šauj bieži. →
Turpat ISIS apšaudē MAROKĀ.
24 Jul
MAROKĀ. – ISIS teroristu apšaudē. Es turpat Čefčaunā. – 2019. – Ziņojums uz Rīgu.
Šāvieni pusdienlaikā Čefčaunā, pirmoreiz ISIS teroristi tik pārsteidzoši tuvu, aiz stūra.
Marokā, pusdienoju Zilajā pilsētā Chefčaunā.., baudu rifkabīļu jēra ribiņas, apšaude aiz stūra (!), saņemti ciet 2 ISIS teroristi ar visādu amunīciju un vielām.. Agrāk nebijis neapzinātas klātbūtnes efekts. 2019.
Latvijā, kad stāstu, man īsti nenotic, todien interneta sakari kādu laiku bija bloķēti.
Šausmīgais 13. janvāris Viļņā. 1991. – Īsi pirms tam bijām, redzējām ru. armijas kolonu no Kauņas pārvietošanos naktī, Viļņas tiltu posteņus..
Bonifacijus Daukštas. Knyga “Trapioji materija”, Vilnius, 2006. (“Trauslā viela” lietuviski) →
Barikāžu laika Rīga, Maskavas blokādē esošā Viļņa, atbrīves Baltija 1991.g. sākumā.
Mana puikas Mārtiņa skarbo ceļojumu DIENASGRĀMATĀS.
Ap 1994.g. Drēzdenes ciemos.
***
***
Ar Puiku toreiz pabijām – blokādes laika Viļņas barikādēs nedēļu pirms 13. janvāra asiņainajiem, aptuveni priekšnojaušamajiem notikumiem.
***
Melnā naktī izgājām Kauņas centru līdz pašsadedzināšanās varoņa un pretpadomju protesta demonstrāciju piemiņas vietai.
Kā divi vienīgie stūrītī salstoši pasažieri naktī Kauņas stacijā piedzīvojām kādas bruņotas armijnieku grupas pēkšņas uzrašanās epizodi.
Atmiņā dramatiski automātistu grupēšanās skati stacijas zālē un pavēļu klaigas pirms acīmredzamās viņu došanās brezentkulbu automašīnās uz Viļņu.
*
Vislaik vācām okupantu helikopteru kaisīto pretatmodas skrejlapu kolekciju Rīgā..
*
Pat bērna acij pamanāmi visur Baltijā pastiprināti kustējās bruņotas tehnikas vienības.
P.S. Sastapām ļoti izcilas personālijas Latvijā un Lietuvā, šīs vēsturiskās tikšanās šeit netiek skartas.
***
***
***
Okupantu ārlietiskais “leļļu tējas nams” Padlatvijā.
– Tieši šī Baltijas republiku aneksija, PSRS centieni likt Rietumvalstīm atzīt inkorporācijas likumību, bija papildu faktors ZA dibināšanā. Viens no galvenajiem Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas organizētājiem (tās apvienotās organizācijas komisijas priekšsēdētājs, varētu teikt, “pelēkais kardināls”) bija Pēteris Valeskalns, kurš vienlaikus (1944-1950) bija arī Latvijas PSR ārlietu tautas komisārs (ministrs) un PSRS delegācijas loceklis Parīzes 1946.-1947. gada miera sarunās ar Itāliju, Somiju u.c. Vācijas sabiedrotajiem. (…) No ļoti piesardzīgā P. Valeskalna izteikumiem varēja noprast Latvijas RSP ZA dibināšanas ciešo saistību ar PSRS valdības centieniem vēl 1945.-47. g. starptautiski legalizēt Baltijas republiku iekļaušanu PSRS sastāvā. Pēc Valeskalna izteikumiem, bija iecerēts nostiprināt un paplašināt Latvijas PSR Ārlietu ministriju (par tās rezidenci bija iecerēts Benjamiņu nams), panākt Baltijas republiku iekļaušanas atzīšanu PSRS un to pārstāvību Apvienoto Nāciju Organizācijā. Jaundibināmās Latvijas PSR un Igaunijas PSR Zinātņu akadēmijas (Lietuvas PSR tāda jau pastāvēja kopš 1941. gada) bija iecerētas kā šo republiku valstiskuma un kulturālās autonomijas apliecinājums.
Reāli tomēr noskaidrojās, ka no Latvijas PSR valstiskuma izrādīšanas rodas vairāk lieku klapatu, nevis ieguvumu. Izrādījās, ka PSRS provocē kašķus, kādi aprakstīti latviešu trimdas izdevuma “Latvija Amerikā” 1952. gada 15. oktobra numurā:
zoom_in
Arhīvs
– Maskava paziņojusi savas delegācijas sastāvu Apvienoto Nāciju pilnsapulcei… Ņujorkā. Delegācijas vadītājs ir latviešiem labi pazīstamais PSRS ārlietu ministrs A. Višinskis, kura vadībā notika Latvijas neatkarības iznicināšana. Pārsteigumu sagādā tas, ka krievu delegācija ietilpst ari divu atsevišķu padomju republiku pārstāvji – Uzbekistanas PSR ārlietu ministrs Muchkarovs un Latvijas PSR ārlietu viceministrs O. Jurans. Nevienam nevar būt iebildumu, ja Višinskis paņēmis līdz Uzbekistanas ministru, toties ar Latvijas ārlietu viceministru tam ir gaidāmi sarežģījumi. Lielākā daļa brīvo nāciju, ieskaitot ASV, neatzīst Latvijas iekļaušanu Padomju Savienībā, kādēļ tās arī nevar uzskatīt kādas nelikumīgas valdības locekli par Latvijas pārstāvi. Līdzīgs gadījums jau vienreiz ir noticis, kad Višinskis bija paņēmis līdz uz ANO pilnsapulci Parīzē Latvijas PSR ārlietu ministru P. Valeskalnu. Toreiz šo delegātu neatzina par Latvijas pārstāvi, bet to uzskatīja par vienkāršu padomju delegācijas locekli. Ievērojot agrākos piedzīvojumus, Višinskis ir nodomājis atkal reiz izspēlēt kādu triku ar saviem “ārlietu ministriem”, lai mēģinātu parādīt pasaulei, ka apspiestas tautas ir ļoti apmierinātas ar saviem kakla kungiem. 
zoom_in
LEĻĻU NAMS. Kad pagājušā gadsimta sākumā Vecrīgā tika noformēta par tējas namiņu sauktā ēka angļu viduslaiku arhitektūru imitējošā formā, neviens nevarēja iedomāties, ka nākotnē tur atradīsies iestāde, kas imitēs Ārlietu ministriju / Arhīvs
Visām pusēm bija ērti Latvijas statusu valstiskuma pieminēt pēc iespējas retāk, bet nekrist arī otrā galējībā ar Latvijas valstiskuma nepieminēšanu vispār. Latvijas PSR tika piešķirtas tiesības uz savu Konstitūciju ar parlamentu un valdību ar ārlietu ministra vietu tās štatu sarakstā. Ārlietu ministrija tika novietota ne Benjamiņa namā, bet mazā namiņā Vercrīgā, Lielajā Pils ielā 11. Šī namiņa – par tējas namiņu sauktās angļu viduslaiku arhitektūras pseidoformās 20. gadsimta sākumā celtās ēkas izskats perfekti atbilda tajā notiekošajai ministrijas darbības imitācijai.
Bonis.lv 
