RSS

Category Archives: Manuskripti un verificējami rokraksti

“Varas” pētījumos eksponētais vēsturnieks, akadēmiķis KRONIS.

Saistīts attēls
“Kronis” – pirmais no kreisās. Mugurskats. 5. – B.D. līdzīgs
Saistīts attēls
Čekas maisu atvēršanas pirmo iniciatoru – vēsturnieku – grupa.Teiksmainā pagātnē.
Attēlu rezultāti vaicājumam “pats bonifācijs bonis.lv”
871 × 329Attēli var būt aizsargāti ar autortiesībām.Uzzināt vairāk
 

“Latviešu PUŠKINS” – Knuts Skujenieks, un “DEKABRISTI” – RODES grupa un ap. – Katram īsti piekritīgās vietas un lomas pārkāpums dzejnieka vēsturiskā redzējumā.

Attēlu rezultāti vaicājumam “knuts skujenieks”
—–

Trimdā, pateicoties oficiālo Latvijas PSR kultūras un politikas funkcionāru pūlēm apgādāt ar dzimtenē izdoto literatūru trimdiniekus, Latvijas PSR iznākusī literatūra bija vai varēja būt daudz labāk pieejama nekā Latvijā trimdas literatūra. Bet arī trimdiniekiem bija jāizšķiŗas − vai lasīt, riskējot uzķerties uz kāda Latvijas PSR kultūrsakarnieku āķa, vai ignorēt un nelasīt, lai neuzķertos.

Pirmais. Plašākam Latvijas lasītāju lokam priekšstata par trimdas literatūru līdz 1980. gadu beigām nebija nekāda, tikai zināja, ka tāda pastāv. No Andreja Upīša vai viņam līdzīgu oficiozajā laikrakstā Cīņa vai citur publiski paustām ķengām Latvijas lasītājs uzzināja, ka trimdā raksta Anšlavs Eglītis, Andrejs Eglītis, vēl daži rakstnieki, kuŗi tika šajās publikācijās izlamāti vai no panckām ārā.

.. tomēr bija rakstnieki, mākslinieki vai kultūras darbinieki Latvijas PSR, kas dažādu apstākļu dēļ bija piekrituši − citi formāli, citi ne, darboties Kultūras sakaru komitejā, rakstīt laikrakstos Dzimtenes Balss, Atbalss u.c., kas bija vērsti tikai uz trimdas lasītāju, jo Latvijas lasītājiem nebija pieejami. Šim priviliģētajam ļaužu slānītim trimdas literatūra bija zināma un bija pieejama. Kā liecina literatūrkritiķis Ilgonis Bērsons, Kultūras sakaru komitejā bija sava trimdas literatūras bibliotēka, no kuŗas šīs komitejas biedri varēja ņemt grāmatas pat uz mājām. Daži no viņiem dalījās ar citiem, kam šī literatūra nebija pieejama, daži ne. Paliek joprojām atklāts jautājums par tiem, kas dalījās − vai viņi nebaidījās, ka viņus, kā toreiz teica − „nostučīs”, resp., vai par viņiem nepienesīs ziņas attiecīgiem represīvajiem orgāniem. Cik no viņiem to darīja šo orgānu uzdevumā, lai izzinātu Latvijas intelektuāļu noskaņojumu − tas paliks − vismaz vēl kādu laiku − neatbildēts jautājums. Taču te, šķiet, nevajadzētu visus Kultūrsakaru komitejas ļaudis sabāzt vienā maisā un ierakstīt gandrīz vai tautas ienaidnieku sarakstā. Kultūrsakaru komitejas literatūras sekcijā dažādos laikos bija Ojārs Vācietis, Māris Čaklais, Egons Līvs, Zigmunds Skujiņš, literatūrkritiķis Bērsons. Kā personiskā sarunā teica Bērsons: Nevienu čekas pasūtījumu neesmu pildījis. Braucām pie trimdiniekiem, lai būtu kontakti. Bet bija Kultūrsakaru komitejā un vadītājos, protams, arī izteikti melnas figūras. Tādas kā Ādolfs Talcis.

http://jaunagaita.net/jg244/JG244_Kursite.htm


Pie favorītiem būtu jāpiemin vēl VDK lielā uzticības persona, bezpartejiskais Ādolfs Talcis, kuru 1957. gadā, ignorējot Rakstnieku savienības statūtus, iefiltrēja RS valdes sekretāra amatā un kuŗš tajā palika līdz dumpīgajam rakstnieku kongresam 1965. gadā.

http://jaunagaita.net/jg254/LAIKS_Bersons_JG254.htm


Majora Ā. Talča atskaites 5. turpinājums.

..Sākumā Knuts Skujenieks turpināja noliegt, ka nav zinājis par too cilvēku noziedzīgajiem nolūkiem, ar kuriem kopā nonācis uz apsūdzēto sola.

Bet,

kad pasacīju, ko man

teica AINA ZĀBAKA sieviešu nometnē, tad Knuts SKUJENIEKS pakavējās tuvāk pie to mērķiem, kuri meklējuši ar viņu sakarus, un apstākļiem, kā viņš nokļuvis viņu lokā.

AINU ZĀBAKU viņš esot pazinis agrāk – no studiju gadiem Maskavā. Draudzējušies, runājuši par literatūru, mākslu, dažkārt par nebūšanām, kādas bijušas sastopamas dzīvē, kaut kāds

(nosvītrots – rūgtuma viedoklis, ka.. runāt..)

Ar notiesāto KALNIŅU bijis pazīstams agrāk, nekā slikta par viņu nav zinājis.

Ar notiesātā RIJNIEKA sievu draudzējusies viņa sieva, ar to pašu RIJNIEKU iepazinies kādās mājas viesībās.

Vispār Skujenieks raksturoja RIJNIEKU kā lielu pļāpu, šizofrēniķi, kas pats nezinot, ko sarunājot (…)

Toreiz, mājas viesībās, RIJNIEKS daudz runājis par dažādām nebūšanām, uzstājies nacionālistiskā garā, un teicis, ka

vajagot ko darīt un rīkoties.

Skujenieks esot strīdējies pretī, bet RIJNIEKU neesot varējis aizrunāt.


SKUJENIEKS tad teicis: “Agrākajos laikos DEKABRISTI centās pasargāt PUŠKINU no iejaukšanās VIŅU darīšanās, bet RIJNIEKS rīkojoties OTRĀDI – gribot viņu, DZEJNIEKU, uzmudināt uz nez kādiem (NESALAS.) pasākumiem.”

Izmeklēšanā uz TĀ PAMATA inkriminēts, ka viņš ZINĀJIS par PRETVALSTISKAS GRUPAS DARBĪBU..

(RODE, kas prāvā figurējis kā ORGANIZĀCIJAS VADĪTĀJS..)

Par RODES grupu neatšifrs.

 

Ā. Talcis: sarunas ar Knutu Skujenieku lāģera priekšnieka kabinetā atstāsts. 4.turpinājums.

Apmēram tā viņam arī pateicu, pebilzdams, ka šāda dzeja vajadzīga cilvēkiem, tautai, ka ir slikti, ja tava dzeja guļ kladēs un  gaida laikus, kad varēs tikt publicēta.

Ierunājos, ka būtu labi, ja viņš aizrakstītu sievai, lai tā atnes uz RS b. LUKSAM visas uzrakstītās dzejas iepazīšanās nolūkā.

Pēc maniem ieskatiem nekas labāk neizsaka dzejnieka domu pasauli,  kā viņa radītie darbi. Knuts Skujenieks apsolīja to aizrakstīt sievai.

Pēc tam ievadīju sarunas  par apstākļiem, kas viņu noveduši uz apsūdzēto sola.

Teicu, ka toreiz, kad viņu apcietināja, viņš mūs visus Rakstnieku savienībā pārsteidza, ka īpaši apbēdināts bija Valdis LUKSS, kas uzskatīja viņu par savu AUDŽUDĒLU –

toreiz vēl jaunam  dzejniekam daudz palīdzēja dzejas izteiksmes līdzekļu apgūšanā, ieteica viņu M. Gorkija literatūras institūtam Maskavā, nereti ieteica viņam piešķirt jaunā autora pabalstus.

Atgādināju arī, ka jaunības dienās pazinu viņa tēvu –  EMĪLU SKUJENIEKU, kurš toreiz bija progresīvs dzejnieks, un, kaut arī šodien atradās emigrācijā, tomēr palicis man atmiņā labā nozīmē.

Ieminējos, ka Rakstnieku savienība varētu mēģināt ko darīt viņa labā,

bet,

LUKSAM un tāpat arī man gribas iegūt pārliecību, ka

viņš apzinās savu kļūdu, dod iemeslu ticēt,

ka nekas līdzīgs vairs neatkārtosies.

Sākumā Knuts Skujenieks turpināja noliegt, ka nav zinājis…

Atšifrs turpinās.

 

 

IR desmitiem B. Daukšta savlaicīgi veidotu “Amērikas balss”, “Radio Brīvība”, “Vatikāna balss”, BBC u. c. – PSRSā slāpēto radioklausījumu grāmatiņu KGB izpētei! Vismaz 4 valodās. – Arhīvu paraugi.

Visinteresantākais un pazīstamām personām pārblīvētākais bija Perestroikas un tad Atmodas ikvakaru laiks! Jāņi un Pēteri.. Partijas fīreri un instruktori plosās. Bet kādas nebeidzami aktīvas komjaunietes!

Šausmīgā Interu raidstacija.

Vai tiešām mums tik sarežģīti PUBLICĒT  vismaz čekas cītīgi “zāģēto” Rietumu ZIŅU, RADIORAIDĪJUMU  tekstus?

Galičs un “zāģi”. – Dziesmas. – Manas ārkārtējās BBC, Amerikas balss u.c. radioklausījumu grāmatiņu kolekcijas jubileja (kopš 1972. – regulāri). “Vīnes meža arhīvs”.

https://bonis.lv/2014/09/23/manas-visas-68-amerikas-balss-radio-briviba-vatikana-balss-u-c-aizliegto-radioklausijumu-gramatinas/

 

 
Image

Feļštinskim interesanti – cik valodās tagad jau tulkota B. Daukšta 1990., 1997., 2001.g. triloģija (varbūt jau tetraloģija, un patiešām – dienestu vajadzībām???)??

Attēlu rezultāti vaicājumam “bonis virsotnēs bonis.lv”
 

No B. Daukšta slepeni veiktā padomju netiklības vēstures pētījuma. – Ar iespraudumu par Budjonija sarkanajām jātniecēm.

IMAGE3086

IMAGE3087

 

Milzīgais LPSR VDK – jeb KGB, jeb ČEKAS – dokumentu kvantums, kas IR Latvijā. – Apjēgšanai!

https://bonis.lv/2015/03/08/sabiedriba-mullajas-ap-salidzinosi-infoniecigajiem-paris-cekas-maisiem-kad-veselas-kgb-noliktavas-neapgutas/

Bildergebnis für čekas dokumentu NOLIKTAVAS bonis.lv
 
 
%d bloggers like this: