RSS

Category Archives: Latvieši un Latvija pasaulē

Kad Latvija beidzot tiks skaidrībā par pagātni? Eva Eglāja-Kristsone Toronto runā par VDK zinātniskās izpētes komisijas darbu.

img_8569

 

LATVIJA AMERIKĀ Sestdiena, 2016. gada 10. decembris, 49. nr.

Novembŗa beigās Dr. Eva
Eglāja-Kristsone viesojās Toronto,
uzrunājot sabiedrību
Latviešu Centrā. Izglītojusies
literātūrā un pārliecībā zinātniece,
Dr. Eglāja-Kristsone
pēta interesantu kombināciju
– literātūrzinātni. Izsludinātā
tema vakaram attiecās uz viņas
pētījumiem par Latvijas
un trimdas rakstnieku kontaktiem
padomju okupācijas laikā,
to mijiedarbība ar Kultūras
sakaru komiteju un Valsts
drošības komiteju (VDK),
kā publicēts viņas grāmatā
“Dzelzsgriezēji”. Vakaru iesākot
Dr. Eglāja-Kristsone informēja,
ka uzzinot, ka sabiedrība
negribot dzirdēt par
kultūras sakariem, uzrunu
pārslēdza tuvu saistītai temai
– “Kas notiek VDK zinātniskās
izpētes komisijas (VDKZIK)
pētniecībā ar tā sauktajiem
“čekas maisiem””.
Pēc vairākām maiņām,
priekšlaicīgi nenoskaidrojot,
kuŗas institūcijas paspārnē
komisija darbosies, VDKZIK
nonāk Latvijas Universitātes
(LU) pārraudzībā. Komisija
strādā vairāk nekā gadu. Līdz
2018. g. apsolīts izpētīt “čekas
maisus”, bet atvēlētā naudas
summa nepietiks pilnam
nesasteigtam pētījumam, jo
finances izbeigsies 2018. g.
VDKZIK savā pastāvēšanas
laikā noturējusi divas konferences
un izdevusi divas publikācijas,
kas nav veikalā
pērkamas, bet ir pieejamas
elektroniski. Tie, kas vēlas šo
tematu tuvāk apskatīt, uzmeklējiet
internetā http://www.lu.
lv/vdkkomisija/. Parādīsies
konferenču apraksti, publikācijas,
dalībnieki un VDKZIK
sastāvs.
Komisiju vada Rietumu latvietis
Kārlis Kangeris, atzīts,
neitrāls vēsturnieks, vietniece,
Dr. Kristīne Jarinovska, visādas
pakāpes un speciālitātes
locekļi, galvenokārt vēstures
pētnieki: Ainārs Bambals,
Bonifācijs Daukšts, Raimonds
Cerūzis, Mārtiņš Kaprāns,
Solveiga Krūmiņa-Konkova,
Jānis Ķeruss, Jānis Lazdiņš,
Gatis Liepiņš, Jānis Taurēns,
Artūrs Žvinklis, Rudīte Meņģelsone,
Juris Stukāns, Didzis
Šēnbergs, Gints Zelmenis, Mārtiņš
Dātavs, Madara Brūnava
un Ilmārs Poikāns. Dr. Eglāja-
Kristsone iesaistās komisijas
administrātīvā darbā.
VDKZIK pētniekiem ir pieeja
dokumentiem. Komisijā
par to, ko un kā pētīt, un galvenais,
kā izmantot pētījumu
pēc beigšanas (publiskot vai
nē), vienprātības nav. Komisija
izsludināja maģistra studentiem
stipendiju, kuŗai sākumā
neviens nepieteicās. Kāpēc?
Pirmkārt, izrādās, tai paaudzei
īpaši neinteresē pētīt padomju
laikus, un otrkārt, daudzi vairs
nemāk krievu valodu.
Klausītājus visvairāk aizrāva
diskusijas par VDKZIK. Kas
ir komisijas mandāts? Vai tas
ir ko publika sagaida? Kāpēc
Vaira Vīķe-Freiberga noraidīja
lustrāciju? Vai negribēja savas
valdīšanas laiku saistīt ar
drūmām lietām? Cik daudz
ir pētāmo materiālu? Faktiski
daudz – tie glabājas vairākās
vietās dažās iestādēs: VDK,
kompartijas, u.c.
Vai daļa pētāmo materiālu
atrodas ārpus Latvijas? Jā, atrodas,
tikai nezinām, cik daudz
un kuŗi. VDKZIK vadītājs
Kangeris ziņo – pētnieki netiek
klāt “čekas maisiem”.
Un tālāk: Vai komisijai ir
sakari ar vāciešiem, kuŗiem
ir pieredze atšifrējot “Stasi”
dokumentus? Ir sakari. Ir arī
zināmi cilvēki, kuŗi padomju
laikā pie dokumentiem
strādāja. Vai iespējams iegūt
profilu, kā VDK Latvijā nosedza
un novēroja izsekojamās
personas? Vai dokumenti ir
viltoti? Iespējams, bet tos
nezinām, toties zinām, kuŗi
dokumenti sagrozīti. Vai dokumentus
iznīcina? Nē, bet instrukcijās
nav skaidrības. Eksistē
arī elektroniskā datubaze.
Neizpētīto materiālu ir daudz,
bet bez financējuma tie varētu
iet bojā. Vai sadarbība ar VDK
bija neizbēgama? VDK darbība
Latvijā turpinās pēc 1991. g.,
Latvijā šodien visās jomās
strādā čekistu bērni.
Interesanti, ka Maizītis, Satversmes
aizsardzības biroja
(SAB) vadītājs, nelaiž pētniekus
zināmiem dokumentiem
klāt. Pamatoti var spekulēt, ka
daļa atrodamā informācija vēl
ir aktīva, noderīga citām iestādēm
(piem. NATO).
Smagākais vakara jautājums
izvērtās par lustrāciju – vai
atklāt dokumentu saturu vai
nē?
Vai ir jēga publikai zināt
kuŗš atrodas kartotēkā? Dati ir
nepilnīgi; visi ziņotāji neparādās,
daļa datu aizvākti. Nezinām,
kā sabiedrība reaģēs. Vai
lustrācija ir tikai atriebība?
Kādi ir ieguvumi? Kam
lustrācija vajadzīga? Latvijas
pētniekiem, Latvijas tautai un
patiesībai. Daudzi ziņotāji jau
zināmi. Slēpt padomju laikus
ir netaisnīgi pret Latvijas tautu.
Ir jāzina un jāmeklē patiesība.
Taisnība ir vērtība, jādod tautai
iespēja morāli attīrīties. Tā nav
atriebība. Ir jāsaka kas un kā
Latvijā notika, ir jāatzīstas, lai
neatkārtotos.
Igaunija un Lietuva lustrāciju
jau nokārtojušas. Sabiedrība
nesabruka, asinspirts nenotika.
Vācija atklāja Stasi dokumentu
saturu, Dienvidāfrika uzstādīja
“Patiesības un samierināšanas”
komisiju; visas četras valstis
meklēja morālo attīrīšanos
un lietas nokārtošanu. Laiks
diemžēl pagājis, bet Latvijai
nokavēts nekas nav.
Vienīgā valsts, kas tieši
strādā pretī morālai attīrīšanai,
ir šodienas Krievija. Valsts
nekad nav atvainojusies saviem
iedzīvotājiem par morālo
postu, ko Padomju Savienība
veica pret veselu saprātu un
cilvēku dvēselēm. Pašreizējais
Staļina kults Putina Krievijā
apzināti radīts, lai pārvērstu
Staļinu no bendes uz Staļinu
kā tautas glābēju un militāro
varoni. Krievijā arī atjauno
Ivana Briesmīgā piemiņu,
asiņaināko Caru pārtaisot par
tautas varoni. Krievijai nav
nekas ko nožēlot, nav nekas
ko attīrīt.●
Klāvs Zichmanis

 

Mana fantasmagorija SORENTO. – Kā turienes policijas komisārs “Katanja” manis apzagšanu RIMINI “noformēja”.

https://bonislv.files.wordpress.com/2012/02/image1617.jpg?w=606&h=778

http://audio.lndb.lv/lv/objects/object?id=57813

Man, – “il denunciante”, šajā fantastiskajā protokolā pat dzimums mainīts – uz sievieti!

Protokols sastādīts pasaulslavenajā, no filmām pazīstamajā SORENTO policijas komisariātā par kriminālistikas (Interpola) vēsturē palikušo manis apzagšanas gadījumu katoļu svētkos, 15. augustā, – par notikumu, kas bija risinājies iepriekšējā dienā, pie tam ne tieši pašā SORENTO, bet gan pavisam citā vietā –  veselu tūkstoš kilometru brauciena attālumā, pusnakts peldes laikā, –

Itālijas teritorijas zābaka otrā pusē un stulma galā, –  RIMINI “naktstauriņu” nakts pludmalē, un ne pie Tirēnu, bet pie citas – Adrijas jūras.

Principā, pēc izdošanas vietas (Rimini nav Sorento) un satura tas IR diezgan NEIESPĒJAMS dokuments!

P.S. Tas dokumenta “autors” – Sorento komisārs KATANJA nesaprata pilnīgi neko citās pasaules valodās, bet parakstīja mani toreiz simpatizējoši īpaši “kūrējošās”, mulsinoši skaistās un viņa, Katanjas, itālieša acīs neatsakāmi eņģeliski jaukās  svešinieku glābējas de ANGELIS uzrakstīto tekstu

notikumu atstāsta dokumentu (ar personu dzimumu u.c. nelielu citu detaļu  jucekli tajā).

Paskaidrošu, ka manai personas un diplomāta RESTITŪCIJAI ārzemēs tais laikos bija vajadzīgs reāli stiprs APZAGŠANAS PROTOKOLS no apzagšanas vietas policijas, jo bija nozagta ARĪ  diplomāta pase, ģimenes pases, nauda, Vīnes dzīvokļa atslēgas, sevišķu piezīmju grāmatiņa.. – viss nozagts.

Par to “komisāru KATANJU” tagad es zinu, atceros tikai  kādreiz Latvijā rādīto slaveno filmu seriālu,

BET toties mana toreizējā pašaizliedzīgā izpalīdzētāja

jaunkundze DE ANGELIS nu ir tapusi par kundzi, redzamu politiķi un varas nesēju pašas SORENTO pilsētas vadībā!!!

Var pārbaudīt.

Viņa vēl atceras šo gadījumu

un varbūt arī mani tai skaitā.

No SORENTO policijas vēstures.

 

Filosofa, prof. Anša ZUNDES aktuālā pētījumā – par “čekas maisiem”, Ārentes domāšanu, mūsu pašatziņas deficīta ražošanu un poēta lomu…

Attēlu rezultāti vaicājumam “ansis zunde un studenti”
Profesors A. ZUNDE – otrais no kreisās.
Georgam Zimmelam veltītās grāmatas “Nauda. Dzīvesstils. Identitāte” (LU Zinātnisko rakstu 629. sējums) prezentācija.

image1392

 

CIP par Igauniju un..

Attēlu rezultāti vaicājumam “CIA Latvia”

https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/en.html

 

Latviešu mūsdienu filosofs Dr. Ansis ZUNDE : – “Čekas maisi” mūsu nācijas pašsatversmei ir tikpat nozīmīgi un vērtīgi kā “Dainu skapis”! – Jaunā domāšanas grāmata.

img_8561img_8566

Vēlreiz:

img_8568

http://www.diena.lv/raksts/izklaide/cits/vesture-_diena_-negals-ar-cekas-maisiem-14161094

 
Image

Kāda karavīra kulturālās izpriecas vācu laika Rīgā 1942. gada maijā..

image1387

 

Čekas rezidents un smagais metējs GUKS, “Daugavpils bars” un citi pasaulzināmie.

image1384

image1383

 
 
%d bloggers like this: