RSS

Category Archives: Dzeja

Rīta balets. – Kulakova “Pērkona” video. – Dziesmu svētku repertuāra nagla.

http://www.youtube.com/watch?v=WudzSIbi9ak

 
Leave a comment

Posted by on 01/06/2013 in Dzeja

 
Image

Valdis Grēviņš – tagad nu jau visas pasaules zināšanai – par kaktusu pilsētu un Gambiju, un..

IMAGE3535

pastkastīte tuksnesī
kaktuss uzziedis trako

ziņa, ka vēl kas atnāks

gaidu, kad
pumpuru sveķainie purniņi ikpavasarīgi
pielips pie lūpām

pagalmā kaķēns
bez mammas visu ziemu

es aizbraucu
pēc tevis noviļņojies

jo vienkārši it kā

tā tas ir

dzīvot
no ciema uz ciemu

B. D.

 
Leave a comment

Posted by on 17/05/2013 in Biogrāfijas, Dzeja

 

No manas ar pseidonīmu “Padsmitnieks” (citreiz – Tīneidžers) aizplīvurotās dzejas paraugiem pasaules resoru žurnālos.

IMAGE3526  IMAGE3525

 
1 Comment

Posted by on 16/05/2013 in Biogrāfijas, Dzeja

 

Atstātās pilsētas. Aizmiegi. – Meitene no Nagasaki.

IMAGE3524

 
Leave a comment

Posted by on 15/05/2013 in Biogrāfijas, Dzeja

 

Poļu nakts tango..

 
Leave a comment

Posted by on 14/05/2013 in Biogrāfijas, Dzeja

 

У Вас, напевне, замість серця скрипка, А Ви про це не знаєте й самі.. – TANGO.

На мене діють, як іскристі вина,
Думки, що Ви живете в цьому місті.
Моя любов пречиста і невинна,
Як немовля в калиновій колисці.

Без Вас мені так холодно і прикро,
Без Вас життя втрачає барви й зміст.
У Вас, напевне, замість серця скрипка,
А Ви про це не знаєте й самі.

Мені доволі часом Вас побачить,
Чи просто голос Ваш колись почути.
Я не прошу тепер у Вас пробачень
За те, що листопад сьогодні лютий.

Та мчить мене від дому поїзд скорий
І затремтить осінній лист зустрічний,
До Вас я не прийду уже ніколи,
Ви - горизонт далекий мій і вічний.
Без Вас мені так холодно і прикро,
Без Вас життя втрачає барви й зміст.
У Вас, напевне, замість серця скрипка,
А Ви про це не знаєте й самі...

А вот перевести ("листопад сьогоднi лютий"), как я понимаю, не получится. Ну и не надо :)

 

 
Leave a comment

Posted by on 14/05/2013 in Dzeja

 

Pilsētas romances teksts – “Tavi smaidi..”

Tavi smaidi

Es miglu gaidu,
vai ko…
Nāc, pajūtināsimies dārzā.
Te lidputni vītero
un atlaisties gribas gārsās…

Es miglu gaidu,
vai ko…
Man skaidrības gribas mazāk,
lai neredzas
atspulgumos,
kā mani aiz deguna vazā.

Es miglu gaidu,
vai ko…
Jeb vienkārši –
gribas gaidīt,
kā plīvuri aizplīvuros
visu,
kā tavi smaidi…

 
Leave a comment

Posted by on 13/05/2013 in Dzeja

 

Jūlijs Lācis. – “..Un laime pagāja šai pilsētā man garām..” Baku. – L un M, 1989.03.04

IMAGE3521IMAGE3520http://www.youtube.com/watch?v=QqhyXxgIOuA

 
Leave a comment

Posted by on 13/05/2013 in Biogrāfijas, Dzeja

 

Tāda – kā tu.. – “Elzas okeāns”. S. Vakarčuks. – Video.

 

 
2 Comments

Posted by on 11/05/2013 in Dzeja

 

Kas rakstīts par Ziedoņa dzejas mesliem “dzīves plaknē” pie “sarkanā celma”?

Mesli? — Vērtējot jauno latviešu padomju dzeju, a priori jāpieņem, ka „atskaites” spiež dzejniekus domāt arī par mesliem, lai attaisnotu savu darbību dzejas laukā. Turklāt — cilvēks barojas, ielaidis saknes savā aktuālajā garīgajā augsnē, un tā izpaužas arī zara galā nobriedušajā auglī. Nepieciešamība un tie četri kilometri līdz apvārsnim, par ko Ziedonis runā krājuma beidzamajā dzejolī (bet kāpēc izvēlēties tik nedaiļskanīgo horizontu, ja latviešiem ir apvārsnis?!), atstāj pēdas dzejoļu krājumos. Motociklā ir vairāki šādi „mesli,” bet dažos no tiem tikpat nepārprotama parādās Ziedoņa talanta dinamiskā būtība un skaudrums. Dzejoļos no cikla „Adatu terapija” ir šādas rindas:

          Es redzēju pats, ka vēl šovasar

              viens degunu noslaucīja

              kaklautā sarkanajā,

          Jo viņš vēl neprata krāsas atšķirt pasaulē šajā.

 

Es dzirdēju, kā sacīja māte:

       „Lai stājas vien.

       Tagad jau visur prasa.” —

 

         Un pie sarkanā celma izlīda

                 vēl viena bāla un vārga vasa.

         „Lai stājas vien. Tagad jau komjauniešiem

                 visur vieglāk ietikt.” —

         Un pie sarkanā celma izlīda

                 vēl divi kropli dzieti.

 

         Un komjaunieša biedra karti viņi paņēma,

                 kā paņem kinobiļeti,

                 kā paņem talonu ēdnīcā.

          Nemīlot. Nedomājot. Neticot.

Tās nu patiesi ir rindas, kam sakars ar dzīvi! Neprasīsim, lai Ziedonis valsts apgādā publicētu kaut ko vairāk! .. Mātes taču palaikam vēl saviem bērniem tikai labu. Tātad ir kādi apstākļi, kas viņas, izejot no dzīves realitātes, spiež teikt šādus vārdus.

Iepriekšējais no

Jaunā Gaita Nr. 57, 1966

NOVATORS, KAM APVĀRŠŅI PAR TUVU

Gunars Grava

IMAGE3495

 
 
 
%d bloggers like this: