Category Archives: Dzeja
Nu ardievu, draugs mans, nu ardievu.. – До свиданья, друг мой, до свиданья..
Nu ardievu, draugs mans, nu ardievu… –
Jeseņina pēdējā, ar asini rakstītā dzeja
Nu ardievu, draugs mans,
Nu ardievu.
Neskumdinies, neliec skropstām tumst.
Negaidīta, pēkšņa izšķiršanās
Satikšanos vēlreiz sola mums.
Nu ardiev,
Bez vārda un bez rokas,-
Neskumsti,
Un neesi tik drūms.
Šajā dzīvē nomirt nav kas īpašs,
Bet i dzīvot – tad ta notikums…
B. Daukšta atdzejojums, 1977. gada pavasarī, Sankt – Pēterburgā.
Image
Mani Ļermontova atdzejojumi dienesta lietošanai. – “Nemazgātā Krievija”, cara slepenā “acs un auss”, Kaukāza pakļaušana un “huzāru dzejas” frivolais posms.
Vē – vē – pe.- Tadžiku akins Tolibdžons dzied slavinājumu tautu glābējam un sargātājam Putinam!
– “rabotal aģentom – god za godom..!”
Włodzimierz Wysocki – Nowe aranżacje pieśni. – “..а на правой – Маринка анфас..”
Teksts – vēsturniekiem savulaik īpaši kalpoja Staļina kulta jēdzienības un būtības apguvei..