Category Archives: Dzeja
“Autobusā uz Viļņu aizmigšu tauriņa miegā..”
Nakts autobuss uz Viļņu
Autobusā no Rīgas,
aiziet kas naktī uz Viļņu,
gribas uz vientuļām salām,
jūrām,
un nepietiek zviļņu…
———-
..Nokritīs sveša galva
naktī uz mana pleca,
logā līs tumsas alva,
mēness būs šaurs un lecošs…
Kvēlos aiz austiņas miklas
maza, sprigana sproga…
Rakstīs uz miglaina stikla
pati kaut ko mana roka…
Autobusā uz Viļņu
aizmigšu tauriņa miegā.
Autobusā uz Viļņu
sapņosies Lietuva liegā…
No sarakstes ar Amandu Aizpurieti DRAUGOS.
No manas sarakstes ar Amandu AIZPURIETI “Draugos”. – Par SISĪ, Aizpuriešu pamatskolu un..
===
Sisī
Kāda vara tevi, valdniec, dīda
naktī bēgt
un karstus zirgus mīt,
svinēt savas
nepelnītās īdas
nepareizā – vecā – mēnesī?
…
nāksi,
tērpiem margojot uz grīdas,
liegsies,
rokai pulsējot uz krūts …
mēness izdilusī, smalkā plikadīda
ziņkārīgi skatīsies aiz rūts..
***
Amanda Aizpuriete
Par ķeizarieni Sisiju – forši! gribētos vēl.
Amanda
26. mai 2006
23:36
Amanda Aizpuriete
Sveiks!
Lasīju Tavus dzejoļus un šai sakarā iemaldījos Tava lapā.
Un uzzināju, ka esi mācījies Aizpuriešu skolā. Zinu, ka Dubnas krastā bija Aizpuriešu ciems – un sen vairs nav. Varbūt vari kaut ko pastāstīt?
Amanda Aizpuriete
28. mai 2006
21:40
Bonifācijs Daukšts
Sveiki, Amanda!
Paldies Tev, ka iemaldījies. Tam Dubnas ciemam varbūt ir kāds sakars ar mani, jo tēva senču vidū bija arī dubnmalieši.
Tomēr lieta tāda, ka es mācījos citā Aizpuriešu pamatskolā –
tas bija kādus 5 km uz dienvidiem no Aglonas baznīcas, virzienā uz Šķeltovu jeb Šķeltiņiem, tālāk ceļš iet uz Izvaltu un Krāslavu.
Dubna no turienes, no maniem Aizpuriešiem, ir patālu. Priekšā purvi un vecticībnieku ciemi.
Pamatskoliņā bija tikai divi skolotāji – četrām klasēm, mēs tur mācījāmies kādi 40 sīkie labākajā gadījumā.
Man senčos bija tādi Akmani no dubnmaliešiem, cik zinu.
Bet vispār mans uzvārds cēlies no tiem senčiem lietuviešiem, kurus poļu grāfiene Šostovicka uzdāvināja Aglonas klosterim kā darbaspēku Aglonas baznīcas celšanai 18.gs. beigās.
Tās bija kādas 28 zemnieku ģimenes no leišiem.
STRĒGA, nīkstu strēgā.. – Patentēju šo vārdu SASTRĒGUMA vietā jau 1990.gados.
Pirms Jāņiem, pie Ņevežas, strēgā
Es kvēloju saulē un mokos.
Man zirgi sāk pulcēties apkārt,
Un sievietes apstaigā lokos.
Cik dziļi stāv debesīs saule,
Tik dziļi es zaļumā grimstu.
Trīs ķēves caur mani sāk auļot,
Lai ceļos un nenorimstu.
Ar gariem skatieniem ganu
Es lielīgas zosis aiz sētām,
Un saulgriežos iestigšanu
Mēs divi ar sauli svētām.
Pirms Jāņiem, pie Ņevežas, strēgā
Es iestrēdzis esmu
šai sviestā…
Bet mobilais smejas un sprēgā:
Tev vienmēr kas gadās,
tev piestāv…
***
https://bonis.lv/2017/06/22/pirms-janiem-pie-nevezas-strega-staigu-dzeja/