RSS

Category Archives: Dzeja

Baltie karavānsaraji.

 

Как определить не стали ли вы жертвой тайного майнинга?

 

uz dienvidiem, –
kur sākas plašumi
ar baltiem, vēsiem karavānsarajiem,
kur Zīda ceļa laiku elpu jūt
un dzīves zibsnīgi kā acumirkļi paiet…

tur manai dažu stundu mūžībai
pavisam cita, nešejienes jēga.

nekam vairs nepieķeršos.
visam teikšu – “lai”.

—– es atgriežos, kad jūtu sevi bēgam.

B. D.

 
Leave a comment

Posted by on 16/10/2017 in Ceļojumi, Dzeja, Galerija

 

“Pasaule bija mitra no rīta..” – ekspozīcija.

Attēlu rezultāti vaicājumam “samizdatā bonis.lv”

 

pasaule bija mitra no rīta
un sievišķīga

bet lietus vēl,
nelietis,
lija…

nu tu esi iztrakojies, es
viņam teicu,
beidz,
tu esi iztrakojies,
es viņam teicu –

pērkons, rau, jūrā
uz zviedriem
kāds pierimis
aiziet…

labi varbūt,
bet varbūt pat labi:
manā karaliskajā pilsētā
peļķes šļakatu kronīšiem kronējās,

kas šīszemes princesēm domāti,
palaidnīgām mazliet
un jautrām.

— zem mansardiem zaļganiem skvērā
jau izķēra avīzes,

“uz darbu” – vibrēja dziļi,
maigi un neapsegti

tavas lūpas pēc kafijas
vēl paspēja
alvas zaldātiskumu man noņemt

un austrumos milzīga
cēlās jau saule

kā mākslinieks šķiežoties
toņiem…

 
Leave a comment

Posted by on 16/10/2017 in Dzeja, Galerija

 

“Skraidīt, smiet, baltu blūzīti ņurcīt..” – Feja.

https://bonislv.files.wordpress.com/2013/06/img_64621.jpg?w=1167&h=778

Skraidīt, smiet,
baltu blūzīti ņurcīt
meža šķūņos, kur nenāk neviens,
tikai smaržo pēc kalmēm un gurds ir
plašos klājienos saguldīts siens…

Viņas augums bij savādi lokans…
Snaidro spēku es zināju viens …

Sirdis – zirgi, kas apburtā lokā
simtiem reižu līdz gurdumam skrien…

———-

Laiks tas – projām,
bet atmiņā līksmo
augsta debess pār dārziem un prieks

viņas austošo elpu un tīksmos
pirkstu galus pie deniņiem liek…

Skraidīt, smiet,

baltu blūzīti ņurcīt…

Rīta sajūta –

tīrs viss un svaigs…

Dzīves vārdā
sen izdzēsts tas burts ir, –

bet es pasmaidu domās –

kāds laiks!..

 
Leave a comment

Posted by on 12/10/2017 in Dzeja, Galerija

 

Meitene Grincingā pienesa alu.. – No Vīnes hoirigeru rakstiem. – Ar Bonfoto.

IMAGE3155

Meitene Grincingā* pienesa alu..

*

(Čals viņai bija no britiem)

*


acis – spožas kā salūts,
un pieskāriens – stiprs
kā sitiens.

*

Es tur vakaros nīku..

*

Es viņai biju par sīku..
un lielu,
un smagu
un tālu…

*

Neizprotamos mālos
es viņas izpratnē slīku…

*

,,, Vakaros,
garos kā palags,
baltos, stīvos un klātos,
es viņai pasaules mala
likos.
Islandes sākums..

*

Viņa vienkārši strādāja krogā.
nesa milzīgi šausmīgas kravas…

*

Kaut kur tālā debesu logā
viņas dēļ divi puišeļi kāvās…

 

*****

Grincinga – Vīnei klāt pieplūdis bijušais miestiņš vīnadārzu nokalnēs – burtiski “pie pēdējā austrumu Alpa” Donavas malā.

Vīniešu un vispasaules tūristu izsenis iecienīts jaunvīna krodziņu (hoirigeru) rajons.

Alus arī pieietams, bet tikai pudelēs, – neraksturīgiem apmeklētājiem.

 
Leave a comment

Posted by on 02/10/2017 in Biogrāfijas, Dzeja, Galerija

 

Mans Vīnes laiks. – Ar kolēģiem. – Tagad man failu gandrīz bez gala..

***

Mans Vīnes laiks,
Lai esi sumināts!
Es iegremdēju tevī
Vieglus pirkstus
Un sulās ieklausos,
Ar atgriešanos sirgstu,
Un nevaru
Un nespēju paties’
No tevis
Jaunā vietā atgūties.

*

Par visu laikam
Padomājis Dies, –
Jo, lai es šajā
saulē neaizmirstos,
Viņš neļauj tavai
varai izbeigties –

*

Es dzirkstīju šeit,
dzirkstīšu,
un dzirkstu…

 
Image

Jāņa Pliekšāna draudzenes ielā. – Bonfoto.

 
Leave a comment

Posted by on 14/09/2017 in Biogrāfijas, Dzeja, Galerija

 
Image

Iš knygos “Trapioji materija”. – Un man ir lieliski. Mazliet.

Attēlu rezultāti vaicājumam “lietus bonis.lv”
 
 
 
%d bloggers like this: