RSS

Category Archives: Biogrāfijas

Image

Pozēju kaimiņmāju Rodēnam uz Raudiņas ezera fona.. Prieks atcerēties.

Attēlu rezultāti vaicājumam “līgo bonis.lv”
 
Leave a comment

Posted by on 13/02/2019 in Biogrāfijas, Galerija

 

Acīmredzamais mūsu Jāņa un drauga Jānoša Līgo kalns Sentbekalā pie Balatona, Ungārijā.

 

Tu gaidīji māmiņu kāpnēs uz “Dieva ausi”..


nu kā es varu justies,
Aviņjonā, kur platānas tik tiklas,

dzidrumā,
upes stiklā
es ieeju tur taisni kā debesīs

no nekad nepabeigtā tilta
tieši Dieva ausī,
visu franču bērnu miega dziesmiņā,

uz kāpnēm savās dienasgrāmatās
tevi vēl neatradis, –
naktīs pēc tam tikai

un kad tu man pārmet,
ka es tevi nekad nepamanīju

tik daudz kas nav taisnība –
tevi
es mūžīgi redzu kāpnēs

tā ir glezna,
jo citādi iznāktu,
ka arī Mikelandželo nav pratis –
ne gleznot –
ne pamanīt

tik ģeniāli tu esi iezīmēta,
tu visa tur spoguļojies,
pat, ja tikai
puse upes zem tilta aiztek

***

tās Dieva auss kāpnes tagad
ir manu atmiņu ešafots –

un top nāvīgi svarīgi,
ko tu vēlies un sapņo,
kad uzej…

***

Par dzerto un ēsto vēl tagad atceros:
Toreiz mēs tur parasti dzērām AZERBAIDŽĀŅU konjaku, kurš man vienmēr likās drusku garšojam pēc naftas. Gruzīņu konjaks būtu bijis labāks, vislabākais – armēņu, bet tas šķita par dārgu .
Tolaik visur bija izplatīta “švarce” jeb “švarcīte” – šņabis, kas sajaukts ar balzāmu.
“Ausī” bija Kastro Kubas liķieri, – šausmīga, dzeltenīga aknu līme.
Atceros, kā vienvakar uzsaucu vairākas Rīgas šampja glāzes dižām jaunkundzēm – Mākslas muzeja topošai vadītājai un viņas draudzenei.
Parasti knibinājām klāt kaut kādus gaļas salātiņus, kafijas bija, nekādas sevišķās.
*
No B. Daukšta visu izsmeļošās dienasgrāmatas. 1982.gada 25.februārī
… satieku uz ielas pie „Saktas” (.. Vīksni.. – B.D.) Imantu, viņš aizstiepj mani uz „(Dieva) ausi ”… „Ausī ” nodzeram 200 gr. konjaka*. Imis piesēstas „mūžīgajam” Andrim Bergmanim, kas mūžīgi virmo „Ausī”… Pārsēstamies trijatā pie galdiņa pie ieejas. Tur guļ kāds lūpu atkāris tips. Andris iešķiebj sev drusku no viņa konjaka, bet Imis mierīgi pārlej sev glāzē visu. Tips uzmostas, nosauc mani par labāko cilvēku pasaulē, bet Imim paziņo, ka tas viņam nepatīkot. … Parādās kāds pastrups matainis, kurš atvainodamies savukārt iedzer no manas glāzītes. Guļošais stādās viņam priekšā kā (…), tas otrs – kā (…) no Jelgavas. Bergmanis cenšas dzīt abus prom.
Jā, Bergmanis saka, viņam paticis, kā es atdzejojis Ļermontovu „Dzejas dienā”.
Es nezinu, vai viņš neliekuļo, bet Imis saka, ka ne.
Imis prāto, ka latviešu inteliģenti, kas uz kaut ko ir spējīgi, visi beigās nodzeroties, kaut vai šepat „Ausī”…
Attēlu rezultāti vaicājumam “līgo bonis.lv”
 
1 Comment

Posted by on 13/02/2019 in Biogrāfijas, Dzeja, Galerija

 

Aspazija – Saules nesējam,… lielajam biedrim Staļinam.. – Dokumentūra. – Fakts izvērtēšanai.

 

Image0521Image0520

 
Image

Man raksta..

 

Tālu redzošais H.-G. Wieck (Vīks). – Izcila personība BND un Eiropas pārmaiņu, Baltijas pretestības atbalstīšanas vēsturē.

Attēlu rezultāti vaicājumam “Wieck Moskau STASI”

Wieck, eine resolute, energiegeladene Persönlichkeit, die im Gegensatz zu vielen bundesdeutschen Politikern nie das Ziel der Wiedervereinigung vergaß, gehörte in Bonn nicht zu den vielen Jasagern. Als 1985 eingesetzter Präsident des BND sah er es als seine Pflicht an, seine Erkenntnisse stets Bundeskanzler Helmut Kohl mitzuteilen. Im Zeichen der damals am Rhein herrschenden oft naiven Entspannungspolitik bestand dort nach seinen Worten „große Distanz zum BND“, es war ein „gespanntes Nicht-Verhältnis“. Hinzu kam, dass der Kanzler glaubte, besser informiert zu sein als sein eigener Nachrichtendienst. Es muss dabei einmal sogar zu einer bösartigen Szene gekommen sein, auf die Wieck wohl aus Loyalitätsgründen nie eingeht. Es minimiert die menschliche und politische Größe Kohls, dass er in all seinen Büchern Wiecks Namen völlig übergeht. Kohl vertraute der bundesdeutschen Ständigen Vertretung in Ost-Berlin, in der man indes keinerlei Gespür für die Veränderungen in der DDR hatte.

Nach dortigen offiziellen Behauptungen stellte die DDR eine der führenden Industrienationen der Welt dar, was sich sogar in Kohls „Reden an die Nation“ widerspiegelte. Wieck hingegen wusste um dem Zustand der DDR-Wirtschaft und zog daraus den Schluss, dass Bonn Ost-Berlin helfen müsse: „Wir müssen die DDR über Wasser halten“, und koste es Millionen. Ohne bundesdeutsche Hilfe würde der DDR-Lebensstandard weiter sinken und die Ablehnung gegen das Regime stärker werden, doch zu Aufständen dürfe es keinesfalls kommen, denn noch würden die Sowjetpanzer auf die Bevölkerung schießen. In nur wenigen Jahren hingegen würden sie es nicht mehr tun, da damit die gesamte Westpolitik Gorbatschows unglaubwürdig würde und zum Scheitern verurteilt wäre.

Während Egon Bahr betonte, der BND wisse nichts, konstatierte die Stasi in einer „streng geheimen“ Anlage „eine neue Qualität des komplexen Vorgehens des BND“. Dieser habe „zutreffendes und aktuelles Wissen“ über die DRR. Noch im April 1989 warnte die Staatssicherheit „eindringlich vor der Wirkung“ des Bundesnachrichtendienstes.

Im Hochsommer des Jahres 1989 meldete Wieck dem Kanzler, Moskau sei zu politischen Konzessionen in der Deutschland-Frage bereit, was dieser indes als „in den Bereich der Phantasie“ gehend abtat. Als am 9. Oktober rund 70000 Menschen in Leipzig gegen das SED-Regime demonstrierten, fragte das Bundeskanzleramt beim BND an, ob es sich dabei um westdeutsche NPD-Mitglieder gehandelt habe. Wieck muss zu Recht sehr verbittert gewesen sein mit seiner Feststellung bezüglich der Entscheidungsträger in Bonn: „Die haben offenbar meine Analysen nie gelesen.“

Er sah diesen 9. Ok­tober als den Beginn vom Ende der DDR an.

Zwei Tage vor dem Mauerfall erklärte er öffentlich, die DDR sei am Ende – was keine einzige westdeutsche Zeitung glaubte und daher nicht veröffentlichte.

Später war Wieck Leiter der OSZE-Beratergruppe in Weißrussland und Vorsitzender der Deutsch-Indischen Gesellschaft. Vor zwei Jahren wurde ihm das Große Verdienstkreuz der Bundesrepublik Deutschland verliehen.

Auf mögliche Altersgebrechen angesprochen, meinte Hans-Georg Wieck noch vor Kurzem, er sehe sich noch „in bester Gesundheit“ und auch seine Dynamik habe er nicht eingebüßt.

Friedrich-Wilhelm Scnhloman

https://www.preussische-allgemeine.de/nachrichten/artikel/frueh-sah-er-das-ende-der-ddr-kommen.html

Attēlu rezultāti vaicājumam “wieck rīgā”
Attēlu rezultāti vaicājumam “wieck rīgā”
Rīgā, BZPC ielūgts, 2009.- Bonfoto.
 

Tādi ir “Ivana” Baranca sapņi..


 Пора уже “русским Иванам” сбить “парочку израильских самолетов” и “погрузить страну в траур” – Баранец

Военный обозреватель “Комсомольской правды” Виктор Баранец в беседе с Царьградом заявил, что считает странным отсутствие жесткой реакции со стороны России на действия Израиля в Сирии. Пора уже “русским Иванам” сбить “парочку израильских самолетов” и “погрузить страну в траур”, подчеркнул эксперт.

https://sem40.co.il/310268-pora-uzhe-russkim-ivanam-sbit-parochku-izrailskih-samoletov-i-pogruzit-stranu-v-traur-baranec.html

 
 
 
%d bloggers like this: