RSS

Category Archives: Aktuāls todien

Užupes Republikas video arhīvs. – Kairos vēstnieka sirds krājums. Kamaniufinal Republikas pļavās. .

 

B. Daukšts. Nedaudz ironiska recenzija prof. H. Stroda pētījumam par padCENZŪRU.

Saistīts attēls

https://www.satori.lv/article/vairak-skaidribas-par-psrs-politisko-cenzuru-latvija

 

Mans kaimiņš Meža ANTONS (Daukšts) – Daudzināts PSRS mājās vilinātāju pēckara PROPAGANDĀ. – Un viņa sieviņa POLIETE MAĻVINKA.

2014-02-25-2487PSRS propagandas buklets “Viņi atgriezās dzimtenē”, kas tika izplatīts bēgļu nometnēs Vācijā.

Drīzumā uzrakstīšu komentārus Meža Antona un viņa sievas, no Vācijas Latgalē atvestas polietes Malvīnes skumjajam dzīves stāstam un Kremļa propagandas izdomājumiem tagad lasāmajos tekstos.

Malvīnīti pēdējo reizi redzēju mūsmājās, – tēvs ziemā viņu, sniegos pusdzīvu atrāpojušu no meža mājas, nosalušu, aizveda ragavās uz Aglonas slimnīcu, kur viņa izdzisa..

Buklets ir no Freiburgas Militārās vēstures arhīva

2014-02-25-2501

Antons Teklas dēls DAUKŠTS un ciema padomes priekšsēdētājs Jānis JANSONS,

2014-02-25-2509

Interesanta tēma:

Kā toreiz taisīja Meža Antona “Potjomkina mājiņu” un butaforisko “jaunās, brīvas padomju dzīves” ainu Latvijā, Latgalē, Aglonā.

Ārkārtēji par VDK:

Pat viens no PSRS propagandas augstākajiem, ”Pospelova speciem”, melnā vāģī atbraucis, ar frontes fotogrāfu blandījās ap mūsmājām!

 

Manā oficiālajā dzimšanas dienā – jauns Kirhenšteina ukazs, dziesmas un dejas rītausmā SOMERSETĀ…

https://bonis.lv/2016/06/08/a-kirhensteina-ukazs-aglonas-mts-avize-kas-datets-ar-b-dauksta-dzimumdienu-svetki-un-rita-dejas-somerseta/

 

“Viss” par Altaja KGB. – Propagandas “nevainīga” jēriņa atmazgāšanas TV filma pirms beidzamās pārformēšanās. – Piemērs izpratnei. 1991.

 

Rīt. – No VDK izpētes vēstures.


https://bonis.lv/2014/07/14/rit-sanaks-vdk-dokumentu-izpetes-komisijas-pirma-sede-un-la-raksta-vizualizacija/
https://lvportals.lv/norises/301007-vdk-dokumentus-publiskos-rit-2018
https://lvportals.lv/skaidrojumi/300540-piekluve-vdk-dokumentiem-kur-kad-un-ka-2018

 

ITA KOZAKEVIČA – cildenā poļu zvaigzne Latvijas vēsturē un manās atmiņās.

1990., Rietumvācijā, Anabergā pie Bonnas, visu vakaru sēdēju pie viņas kājām, klausījāmies uzlecošā latvju basa Siliņa pirmītēju dziedājumu.
Ita tovakar man izstāstīja nedziestoši daudz par maitīgās VDK personālijām un viņu upuriem Latvijas mākslinieku un kultūras aprindās. Viņa zināja man gandrīz neiedomājamus gadījumus un savā ziņā iepriekšparedzēja likteni – par sevi. Hanibalsonus viņai noteikti nepiedeva.

 
 
%d bloggers like this: