RSS

Author Archives: bonis

Beidzot uzietā labākā Eiropas mafijas infas bibliotēka SARDĪNIJĀ pie WWF nama pirms aizceļošanas tālāk – uz “franču aizjūras” teritoriju, KORSIKU..

Par sicīliešu Palermo saikni ar itāļu Sardīniju, franču Korsiku.. un baltu Baltiju.

Takši arī uz Bonifacio daudzinātām krievu oligarhu vietām.

 
Leave a comment

Posted by on 23/10/2021 in Uncategorized

 

Veltījums jaunkundzei no Baltkrievijas.

Strēgā.

Pēc Jāņiem, pie Ņevežas, strēgā
Es kvēloju saulē un mokos.
Man zirgi sāk pulcēties apkārt,
Un sievietes apstaigā lokos.

Cik dziļi stāv debesīs saule,
Tik dziļi es zaļumā grimstu.
Trīs ķēves caur mani sāk auļot,
Lai ceļos un nenorimstu.

Ar gariem skatieniem ganu
Es lielīgas zosis aiz sētām,
Un saulgriežos iestigšanu
Mēs divi ar sauli svētām.

Pēc Jāņiem, pie Ņevežas, strēgā
Es iestrēdzis esmu
šai sviestā…

Bet mobilais smejas un sprēgā:
Tev vienmēr kas gadās,
tev piestāv…

 
Leave a comment

Posted by on 23/10/2021 in Uncategorized

 

“Pilnīgi Atklāti” vēl klejo Krievijā.

Viens sena laikraksta “PA” numurs Krievijā, sevišķi Sibīrijā, šodien caurmērā dabūjams apmēram par 10 dolāriem.

Tāds nosaukums ir Latvijas Rakstnieku savienības detektīvžanra autoru asociācijas izdotajai ikmēneša publikācijai — avīzei, kuras redaktors bija Juris Blaumanis

 
Leave a comment

Posted by on 23/10/2021 in Uncategorized

 

Figurācijas KORSIKĀ, Napoleona dzimtajā pilsētā. Preses kiosks.

IMG_9516

Rate this:

 
Leave a comment

Posted by on 23/10/2021 in Uncategorized

 

Te nosaukti RĪGAS čekisti, kas bija komandēti “darbam” Mordovijas un Permas lēģeros. – ASTRAS un Ziemeļa zemgrīdes vēstījums brīvībai no Permas politieslodzījuma lēģera BC 399/36

 
Leave a comment

Posted by on 23/10/2021 in Uncategorized

 

Jaunā protokola katavejā. – Kādā no 6 dienesta valstīm Viduseiropā. – 1990. gadi.

Image0020

Rate this:

 
Leave a comment

Posted by on 23/10/2021 in Uncategorized

 

Profesors OBERLENDERS – dāvanu sūtot, manam dēlam..

 
Leave a comment

Posted by on 22/10/2021 in Uncategorized

 

PALERMO..

Attēlu rezultāti vaicājumam “sicīlija palermo bonis.lv”

Meitenes dziesmiņa ___

Reiz es atstāšu
ikdienu šķērmo,
Došos prom
uz Palermo,
Palermo…

*

Pat, ja nebūtu tur
nekā cita,
Pietiks man,
ka tur ir –
Dolče vita…,

*
Cita saule
un debesis citas
Virs tās
mūžīgās
Dolče vitas.

*

Attēlu rezultāti vaicājumam “sicīlija palermo bonis.lv”

*

Tur pie jūras
kā kaķenes maigās
Miljons dziedošu itāļu staigā..

*

..Tāpēc atstāšu
ikdienu šķērmo,
Došos prom
uz Palermo,
Palermo …

(B. Daukšts)

Attēlu rezultāti vaicājumam “palermo bonis.lv”

Share this:

 
Leave a comment

Posted by on 22/10/2021 in Uncategorized

 

No DAUKŠTU (un GREIŽU) dzimtas koku noskaidrošanas arhīva lietām.


AGLONAS ĢIMNĀZIJAS PRETESTĪBAS GRUPA

1940.gada 2.augustā 14 Aglonas ģimnāzijas skolēni izveido pretestības grupu, kas veica pret padomju okupāciju vērstu uzsaukumu izplatīšanu,
plānoja uzspridzināt Aglonas partijas komitejas ēku.
Aglonas vidusskolā vēl pirms mācību sākuma radās nacionālās cīņas grupa 10.klases skolnieka Gedimina Franckeviča (dz. 1921.g.) vadībā.

Grupa drīz izauga par 14 biedru saliedētu organizāciju.

G.Franckevičs izstrādāja plānu, kā uzspridzināt kompartijas Aglonas rajona komitejas ēku.

Šai nolūkā kopīgā ar organizācijas biedriem Leopoldu Liņavski (dz. 1918.g.), Staņislavu Briedi (dz. 1920.g.), Zigrīdu Muktopāvelu (dz. 1920.g.), Jāni Raģeli (dz. 1921.g.), Jāzepu Samušu (dz. 1919.) un Robertu Cauni (dz. 1920.g.) tika savākts lielāks daudzums sprāgstmateriālu (10 m Bikforda auklas, piroksolīns), ko noglabāja

Somersetā GREIŽU mājā, kur G.Franckevičs īrēja dzīvokli.

Sprāgstmateriāli tika iegūti likvidētajā Aglonas ģimnāzijas saimniecības noliktavā, kura vēl nebija oficiāli nodota attiecīgajām iestādēm. Saimniecībā sprāgstvielas lietoja celmu spridzināšanai, ierīkojot jaunus tīrumus.
Oktobra sākumā organizācija bija ieguvusi arī sešus Latvijas valsts karogus, kas noderētu turpmākajām akcijām, un šapirogrāfu uzsaukumu pavairošanai. 13.oktobrī G.Franckevičs atveda no Rīgas uzsaukuma tekstu. To viņam bija iedevis kāds bijušais skolasbiedrs, kurš dzīvoja Rīgā un bija nelegālas nacionālo cīnītāju organizācijas loceklis.
17.oktobrī sākās G.Franckeviča vadīto skolnieku aresti. Cīņas stafeti Aglonas vidusskolā pārņēma viņu biedri. 10.klases skolēni Broņislavs Škapars (dz. 1920.g.), Jāzeps Škapars (dz. 1922.g.), Jāzeps Matisāns (dz.1920.g.) un 11.klases audzēknis JĀNIS DAUKŠTS (dz. 1920.g.) skolā izveidoja jaunu organizāciju cīņas turpināšanai.
Ņemot vērā G.Franckeviča iekrišanas drūmo mācību, kā arī apzinoties savu zināšanu trūkumu konspiratīvas darbības organizēšanā, jaunā nacionālistu kopa meklēja ceļus, kā iegūt šādas zināšanas. Laiks negaidīja.

Tika sasauktas grupas APSPRIEDES, kuras notika vietējā LEITĀNU kapsētā. Apspriedēs noklausījās un izdebatēja pašu (it sevišķi B.Škapara) sagatavotos referātus par pagrīdes darba organizēšanu, analītiski izpētot laikrakstā “Cīņa” publicētos komunistisko nelegālistu plaši klāstītos memuārus. Tādējādi tika mēģināts izveidot nelegāla darba veikšanas ābeci, kad cita avota nebija.
Bet čeka uztaustīja arī šo jauniešu gaitas. Daļu no viņiem tai izdevās izsekot, un 1940.gada 4. un 5.novembrī notika aresti. Apcietināšanu izdarīja toreizējais
Daugavpils čekists P. KARAĻŪNS. Pratinājis Daugavpils čekas operpilnvarotais V.Latišenko, par kuru B.Škapars savā 1956. gada 30.septembra iesniegumā PSRS AP Prezidijam raksta, ka pratinātājs “lietoja gumijas sitamo, un es biju spiests parakstīt to, ko viņam vajadzēja”.
Aglonas vidusskolas skolēnu nacionālās cīņas pirmajam organizētājam G. FRANCKEVIČAM ar Baltijas kara apgabala kara tribunāla 1941.gada 21.maija spriedumu izpildīts NĀVESSODS.
G. Franckeviča mirstīgās atliekas kopā ar citu čekas upuru līķiem bija atrastas BALTEZERĀ un apbedītas pēc boļševiku izdzīšanas no Latvijas kara sākumā.

Fenomeni. Saskares. Pārejas.


AGLONAS ĢIMNĀZIJAS PRETESTĪBAS GRUPA

1940.gada 2.augustā 14 Aglonas ģimnāzijas skolēni izveido pretestības grupu, kas veica pret padomju okupāciju vērstu uzsaukumu izplatīšanu,
plānoja uzspridzināt Aglonas partijas komitejas ēku.
Aglonas vidusskolā vēl pirms mācību sākuma radās nacionālās cīņas grupa 10.klases skolnieka Gedimina Franckeviča (dz. 1921.g.) vadībā. Grupa drīz izauga par 14 biedru saliedētu organizāciju.
G.Franckevičs izstrādāja

plānu, kā uzspridzināt kompartijas Aglonas rajona komitejas ēku.

Šai nolūkā kopīgā ar organizācijas biedriem Leopoldu Liņavski (dz. 1918.g.), Staņislavu Briedi (dz. 1920.g.), Zigrīdu Muktopāvelu (dz. 1920.g.), Jāni Raģeli (dz. 1921.g.), Jāzepu Samušu (dz. 1919.) un Robertu Cauni (dz. 1920.g.)

tika savākts

lielāks daudzums sprāgstmateriālu (10 m Bikforda auklas, piroksolīns), ko noglabāja

Somersetā GREIŽU mājā, kur G.Franckevičs īrēja dzīvokli.

Sprāgstmateriāli tika iegūti likvidētajā Aglonas ģimnāzijas saimniecības noliktavā, kura vēl nebija oficiāli nodota attiecīgajām iestādēm. Saimniecībā sprāgstvielas lietoja celmu spridzināšanai, ierīkojot jaunus tīrumus.
Oktobra sākumā organizācija bija ieguvusi arī sešus Latvijas valsts karogus, kas noderētu turpmākajām akcijām, un šapirogrāfu uzsaukumu pavairošanai. 13.oktobrī G.Franckevičs atveda no Rīgas uzsaukuma tekstu. To viņam bija iedevis kāds bijušais skolasbiedrs, kurš dzīvoja Rīgā un bija nelegālas nacionālo cīnītāju organizācijas loceklis.
17.oktobrī sākās G.Franckeviča vadīto skolnieku aresti. Cīņas stafeti Aglonas vidusskolā pārņēma viņu biedri. 10.klases skolēni Broņislavs Škapars (dz. 1920.g.), Jāzeps Škapars (dz. 1922.g.), Jāzeps Matisāns (dz.1920.g.) un

11.klases audzēknis JĀNIS DAUKŠTS (dz. 1920.g.) skolā izveidoja JAUNU organizāciju cīņas turpināšanai.

Ņemot vērā G.Franckeviča iekrišanas drūmo mācību, kā arī apzinoties savu zināšanu trūkumu konspiratīvas darbības organizēšanā, jaunā nacionālistu kopa meklēja ceļus, kā iegūt šādas zināšanas. Laiks negaidīja.

Tika sasauktas grupas APSPRIEDES, kuras notika vietējā LEITĀNU kapsētā.

Apspriedēs noklausījās un izdebatēja pašu (it sevišķi B.Škapara) sagatavotos referātus par pagrīdes darba organizēšanu, analītiski izpētot laikrakstā “Cīņa” publicētos komunistisko nelegālistu plaši klāstītos memuārus. Tādējādi tika mēģināts izveidot

nelegāla darba veikšanas ābeci, kad cita avota nebija.

Bet čeka uztaustīja arī šo jauniešu gaitas. Daļu no viņiem tai izdevās izsekot, un 1940.gada 4. un 5.novembrī notika aresti. Apcietināšanu izdarīja toreizējais

Daugavpils čekists P. KARAĻŪNS. Pratinājis Daugavpils čekas operpilnvarotais V.Latišenko, par kuru B.Škapars savā 1956. gada 30.septembra iesniegumā PSRS AP Prezidijam raksta, ka pratinātājs “lietoja gumijas sitamo, un es biju spiests parakstīt to, ko viņam vajadzēja”.

Aglonas vidusskolas skolēnu nacionālās cīņas pirmajam organizētājam G. FRANCKEVIČAM ar Baltijas kara apgabala kara tribunāla 1941.gada 21.maija spriedumu izpildīts NĀVESSODS.
 
Leave a comment

Posted by on 22/10/2021 in Uncategorized

 

Vai Latvijā saglabātas skolēnu uzticības vēstules KOMPARTIJAI, – vismaz paraugi un melnraksti?

Atraku savas slepenās (Vīnes meža) dienasgrāmatas! – Vidusskolā togad (1968) visus spieda uzrakstīt uzticības VĒSTULI komPARTIJAI! Neuzrakstīju.

Faktoloģiski blīvi viss fiksēts. Pat dzīves dienas, te 6519.diena, pie datumiem pieliktas. Milzīgs ikgadējs personāžu loks..

https://arzamas.academy/materials/2044

 
Leave a comment

Posted by on 22/10/2021 in Uncategorized

 
 
%d bloggers like this: