RSS

Author Archives: bonis

Kad Padomijā beidzot parādījās tualetes papīrs..

3 ноября 1969 года в СССР появилась первая туалетная бумага.

Помни этот день

ЭТОТ ДЕНЬ В ИСТОРИИ
3 ноября 1969 года в СССР появилась первая туалетная бумага. За год до этого для Сясьского целлюлозно-бумажного комбината для производства туалетной бумаги были закуплены две огромные английские бумагоделательные машины. Сначала новая продукция натолкнулась на нулевой спрос – простой гражданин СССР не знал, для чего нужны рулоны бумаги, и не покупал её…
Появление в СССР туалетной бумаги повлияло на прочность советских государственных устоев самым непосредственным образом. Заходя в туалет, и располагаясь в нем надолго, житель самой читающей страны в мире брал в руки подвешенную там советскую газету и поневоле вычитывал из нее несколько идеологически правильных фраз о преимуществе социалистического строя над капиталистическим. И происходило это не на партийных собраниях – а в момент особого состояния души.
И вместе со свинцом от типографской краски в жопу советского гражданина втирались вся газетная мудрость марксизма-ленинизма и руководящей и направляющей силы советского общества – КПСС. А с появлением туалетной бумаги стали нежнеть задницы советских людей и рушиться их идеологические установки…
Так что когда вы слышите фразу о том, что мы «просрали СССР» можете смело воспринимать ее не в переносном, а в буквальном смысле!

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Noklikšķiniet šeit, lai izvēlētos Atbildēt vai Pārsūtīt.

Tiek izmantoti 4,32 GB (28%) no 15 GB

Pārvaldīt

NoteikumiKonfidencialitāte

Pēdējā konta darbība: 14 hours ago

Papildu informācija

 
Leave a comment

Posted by on 14/12/2015 in Citāti par vēsturi

 

Pamēģiniet neatvainoties Interpola kaujiniekiem! Varbūt kādam būs labi!

IMAGE0408

 

Rīt Liepājā sākas VDK izpētes konference!


Latvijas Republika

LPSR Valsts drošības komitejas
zinātniskās izpētes komisija

Raiņa bulvāris 19, Rīga, LV-1050, Latvija, lu.lv/vdkkomisija

Plašsaziņas līdzekļiem
2015. gada 14. decembrī Rīgā

Notiks VDK izpētes zinātniskā konference “Totalitārisma sabiedrības kontrole un represijas: dokumentu izpēte un tās metodoloģija”

VDK zinātniskās izpētes komisijas starptautiskā konference  norisināsies 2015. gada 15., 16. un 17. decembrī Liepājas daudzfunkcionālajā koncertzālē “Lielais Dzintars”.  Konferenci 15. decembri ievadīs profesora, Dr. sc. pol., Ivara Ījaba publiskā lekcija “Satversmes ievadā iekļautais ‘totalitārisms’ un ‘komunistiskais režīms’: ideju vēsture un transformācija” Vites spīķerī, kurai sekos diskusija. Aicināti visi interesenti.

Igaunijas vēsturiskās atmiņas institūta pārstāvis Dr. hist. Meelis Maripuu referēs par Igaunijas pieredzi ar atslepenotajiem VDK dokumentiem, pazīstamais Krievijas vēsturnieks Dr. hist., Dr.habil. philol. Boriss Sokolovs ziņos par tematu PSRS Valsts drošības komitejas Baltijā un Austrumeiropas totalitāro režīmu specdienestu arhīvu izpētes metodoloģiskie aspekti. Konferencē uzstāsies Glāzgovas universitātes profesors Ph.D. Džefrijs Sveins, savu ziņojumu sniegs Lietuvas genocīda un pretošanās centra pārstāvis Dr.hist. Arunas Bubnys Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijas tiesnesis, doktorants  Juris Stukāns informēs par sadarbības fakta ar Latvijas PSR Valsts drošības komiteju konstatēšanas tiesiskiem un procesuāliem secinājumiem, analizējot šo tiesu lietu materiālus. Par arhīvā konstatēto ziņojumā Sadarbība starp Latvijas PSR Valsts drošības komitejas un PSRS Reliģisko kultu lietu padomes pilnvaroto (1944–1954) informēs Dr. phil. Solveiga Krūmiņa-Koņkova, par Latvijas PSR mediju cenzūru un “Glavļit” sadarbību ar VDK referēs Dr.sc.comm. Mārtiņš Kaprāns, par Komiteju kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs ziņos Dr.philol. Eva Eglāja-Kristsone.

Konferencē kopā plānoti 33 trīsdesmit trīs pētnieku ziņojumi.

Konferences rīcības komitejas vadītāja ir Dr. philol. Eva Eglāja-Kristsone,
konferences redakcijas kolēģijā Dr. hist. Kārlis Kangeris, Arunas Bubnys, Meelis Maripuu, Boriss Sokolovs un Kristīne Jarinovska.

Sagatavoja, plašāka informācija Dr. iur. Kristīne Jarinovska,
komisijas priekšsēdētāja vietniece juridiskās zinātnes jautājumos
29777788, kristine.jarinovska@lu.lv
                                                          

Konferences programma pieejama šeit: http://www.lu.lv/vdkkomisija/zinas/t/37250/

“Čekas” Liepājas ēka “Zilais brīnums”
Republikas ielā 19, Toma ielas stūrī.
Kristīnes Jarinovskas foto.


2 pielikumi

Priekšskatīt pielikumu “VDK_starptautiska_zinatniska_konference2015-12-14decembri.docx”

 

ŠODIEN -Sociālo zinātņu fakultātē uzstāsies pazīstamais Krievijas vēsturnieks Boriss Sokolovs.

IMAGE0318

http://www.lu.lv/zinas/t/37384/

Sociālo zinatņu fakultātē uzstāsies pazīstamais Krievijas vēsturnieks Boriss Sokolovs
Jānis Tamužs, LU SZF ārējo sakaru koordinators
11.12.2015

Šī gada 14. decembrī plkst. 16.00 Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes 203. auditorijā par tēmu

“Jauns posms diskusijās Krievijā par tās lomu mūsdienu pasaulē”

uzstāsies pazīstamais Krievijas vēsturnieks, daudzu grāmatu autors Boriss Sokolovs.

Boriss Sokolovs ir Krievijas vēsturnieks un literatūras zinātnieks, gandrīz 100 grāmatu autors, izpelnījies ievērību, kritiski aplūkojot Padomju Savienības lomu Otrajā pasaules karā. Vēsturnieks, kura viedoklis bieži vien ir bijis pretrunā ar pašreizējās Krievijas valdības oficiālo nostāju.

Lekcija notiks krievu valodā.

 

Kā attīstās latviešu valoda? – Pirms 60 gadiem rakstīta vēstule “Pionierī”. – Pajūtiet!

Ir tomēr interesanti novērot, ka tajā pat laikā, kad norisinās pārkrievošana, ir sākusies ļoti aktīva cīņa pret žargonu.

Spriežot pēc dažām „Pionierī” iespiestām vēstulēm, šī problēma kļuvusi ļoti aktuāla. Lai iepazīstinātu lasītājus ar šo jautājumu, sniedzu vēstuli, kas iespiesta „Pionieŗa” 1956.gada 19. janv. numurā:
„Moin, vecais čom! Šodien mums učenē gāja nāvīgi forši. Ģeģenē mēs ar vienu džeku izgāzām baigos podus. Učuks par to šim iespēra cāli, bet man paverņijās, un norāvos tikai truli. Mūsu učenē visi kārtīgi čaļi. Viens gan šad tad mēģina klačoties. Šodien pat mēs nolēmām bastot no fizenes, bet šitas stulbais kretīns ņem un papūš učenei. Nu, bet tad sadevām gan šim pa sariņiem. Vispār, tas ir nāvīgs krampis, zuflēt ar nekad nezuflē. Tagad drusku jāpaučijās, tad jāuzsit futene ar jauno pūsli, ko man vecīši uz svētkiem piešķīra. Un ja varēs no muteres izspiest pengu, tad jāaizkāpj uz kinci. Tur pašlaik baigi forīgs gabals. Vai tu vēl vienmēr kačo ar veļļuku? Es tavā vietā būtu izspiedis no saviem veciem moci, tad pavisam cita vīlēšana. Bet nu basta. Jāiet uz futeni. Mums jārullē ar učenes čempiņu, bet gan viņi dabūs pa bašku. Pakā. Atpūt kaut ko atpakaļ. Juris.”
Šājā vēstulē vēlētos vērst lasītāju uzmanību uz daudzajiem atvasinājumiem no krievu valodas, piem., „pa bašku”, „pavernijās” u.c., kas raksturo rusifikācijas ietekmi bērnu valodā.

(Tā Klīve “Jaunā Gaitā”, 1956.g. vasarā)

 
Image

Kad atnāks trīs Andalūzijas runči… – Briesma.

 
Leave a comment

Posted by on 13/12/2015 in Galerija, KGB, VDK

 
Image

Fejiņa un Āfrikas draudzene. Pincesīte Latvijas vasarā.

 
Leave a comment

Posted by on 13/12/2015 in Dzeja, Galerija

 
 
%d bloggers like this: