Author Archives: bonis
No Preiļu rajona ČEKAS vēstures. – Čepāņa atmiņas, dokumenti līdzās, – Zamaščikovs, Anspuks, trakumi..
***
Vai esat redzējis dokumentu no CK, kas būtu bez uzraksta «Slepeni»?
– Esmu redzējis. Uz dažiem bija rakstīts «Pilnīgi slepeni» un uz citiem «Dienesta lietošanai». Vēl uz dažiem, kuru bija ļoti maz, stāvēja atzīme «Pilnīgi slepeni, sevišķi svarīgu dokumentu mape» — un tā glabājās vienā eksemplārā tikai pirmā sekretāra seifā. Es drīkstēju izlasīt to papīru, un bija norādīts, kurus vēl drīkst iepazīstināt.
– Ar ko tie «sevišķi slepenie» dokumenti saistījās?
– Tak ne ar ko. Ar pilnīgām muļķībām. Nu, piemēram. Tikko biju sācis strādāt Preiļu rajonā, un uz ārzemēm aizlaidās Jūrmalas komjauniešu pirmais sekretārs Zamaščikovs. Viņš palika Itālijā. Braucienā ar viņu kopā bija arī Preiļu komjaunatnes 1. sekretārs Vilhelms Veļeckis, vispār sakarīgs puisis. Bet, kā izrietēja no man piesūtītā sevišķas nozīmes pilnīgi slepenā dokumenta, mans Vilis, vietējo komjauniešu līderis, esot zinājis Zamaščikova nelāgos nodomus un nodevību. Tāpēc mūsējo vajagot stingri nosodīt. Man atkal piezvanīja toreizējais LKP CK 2. sekretārs un teica: tovarišč Čepaņis, vaš komsomoļec sebja očeņ ploho vjol v Itaļiji, nado s ņim razobratsja. Nu, mēs razbiraļis ar! Vēlāk zemākie no cekas zvanīja un stāstīja, kā tieši vajag sadot pa spārniem Veļeckim.
Augstākā līmenī, protams, visu atkal regulēja no Maskavas. Kad Vosu aizcēla prom no Rīgas, mums vajadzēja sapulcēties un, kā toreiz sacīja, «ievēlēt» jaunu LKP CK 1. sekretāru. Šim gadījumam par godu Latvijā ieradās PSKP CK sekretārs Jegors Ļigačovs un mums, sapulcētajiem, pavēstīja, ka tādu un tādu iemeslu dēļ Vosu pārceļ uz Maskavu, viņa vietā lielā CK rekomendē tādu un tādu personu, proti, Borisu Karloviču Pugo, un beigās, nu, tādā draudu pilnā jautājošā balsī noteica: es ceru, ka nevienam nebūs iebildumu pret CK lēmumu?
Protams, nevienam iebildumu nebija. Tas arī tā tika paprasīts, ja kāds tajā brīdī būtu pacēlis acis no rūpīgi izpētāmās grīdas, tad tas jau robežotos ar nodevību. Es to visu gari stāstu, lai pateiktu, ka savienotajā republikā Latvijā visu galveno noteica tikai un vienīgi Maskava.
Otra tikpat stingri centralizēta sistēma kā partija, protams, bija Valsts drošības komiteja.
Čekas rajona aparātā strādājošie kompartijas biedri — un citi tur nevarēja būt — nemaz uzskaitē rajonā neskaitījās. Viņi bija savā partijas organizācijā Rīgā. Vienīgi, ka uz gada atskaites «ražošanas sapulci» mēdza uzaicināt piedalīties rajona pirmo sekretāru.
E. Līcītis: — Toties rajona čekistu priekšnieks taču parasti bija rajona komunistu biroja loceklis.
– Vienmēr. Tā bija kā «štata vieta». Pēc būtības tur pat sanāca statūtu pārkāpums, jo kā gan čekas priekšnieks var būt biroja loceklis, ja viņš pat nav vietējās pirmorganizācijas biedrs. Bet par to neviens nekādus jautājumus neuzdeva.
V. Krustiņš: — Vai varat izstāstīt, kādēļ jums vajadzēja aiziet no Preiļiem un pāriet uz Liepāju?
– Es neizpatiku dažiem ietekmīgiem vīriem, kuri gribēja, lai arī šitais jauneklis, tāpat kā viņa priekštecis, vairāk strādā viena kolhoza labā. «Šis jauneklis» vairāk gribēja, cik nu varēja, strādāt visam rajonam par labu. Tad tā nu sanāca, ka 1984. gadā mani «pārvietoja pa horizontāli».
E. Līcītis: — Vai tik ietekmīgais vīrs nav bijis Kavinska kungs, un vai Voss, taipusē būdams, papriekš neiegriezās «Krasnij Oktjabrj» saimniecībā un tad tikai devās uz Preiļu rajona partijas komiteju?
– Nē, mēs darījām tā. Es kopā ar čekas priekšnieku viņu sagaidījām pie rajona robežas un pavadījām — tiesa gan, bez motociklistu un milicijas eskortiem, kā tagad skaļi rullē. Tā ka ārišķīgi tas nenotika, bet droši gan. Tad partijas komitejā parunājām, bet pēc tam Voss, protams, nobrauca arī līdz Riebiņiem.
***
No 1968. gada līdz 1974. gadam strādājis komjaunatnes darbā. 1973. gadā neklātienē beidzis Augstāko partijas skolu Maskavā.[2][3][4]
***
http://apollo.tvnet.lv/zinas/cepanis-muti-vala-plest-nevareja/299360
Related
Čepānis par slepenajiem CK dokumentiem un VDK, čeku, Zamaščikova lietu, komseku Veļecki. – Preiļu laiks fokusā. Aglonā redzams.In “Biogrāfijas”
A. Čepānis stāsta par LKP CK slepenajiem dokumentiem un VDK jeb čeku.In “Biogrāfijas”
B. Daukšts. Kā Padomijā jaunu cilvēku taisīja jeb pērtiķienes profesora Voronova mūžā. – Historeska attulkojumā no samizdata grāmatas krievu val.In “Blefs un propaganda”EditLeave a comment
Posted by bonis on 11/04/2018 in Biogrāfijas, Dokumenti, Galerija, Intervijas, KGB, VDK, GRU← Kādi bija VDK stukača vienas reizes uzcienāšanai vai piedzirdīšanai paredzētie tautas naudas apjomi. Studenta stipendija mēnesī toreiz – ap 40 rbļ.Atrodiet, lasiet un skaidrojiet! Čekas dokumentu jūras, salas, purvi, akači, malmstrēmi un šķietami labiekārtojušies maldu līči.. Tepat. →
Comments are closed.
- Copyright Pārpublicējot atsauce uz http://www.bonis.lv obligāta.
Aglonas pasta darbiniece Helēna Daukšte. – Skumjais 1960.gadu vidus.
Mammīte nopietna. – 1960.gadu vidus.
CASABLANCA – Vīnes vietu nostaļģija.
Vīnes ”Casablanca”, kas “Bermudu trīsstūrī”, un ĪRS pie bij. Latvijas vēstniecības – paliekoši!
https://bonis.lv/2015/01/21/mana-pirma-casablanca/
savēries logs ar ielu
baloži slēpjas Domā
vijoles spēlē vēlu
tās nav brīvdienas Romā
redzēsi savu meitu
Kasablankā tai lomā –
viņa pie sienām kļaujas
iezīmē mūs uz mūriem
viņa vairs neatraujas
netiek garām gar stūriem
pieplok kā granītam ūdens
tāljūru domas domā
vasarai kaligrāfs rudens
rakstītas lapas met somā
kafejnīcā pie vīna
viņa tās lasa un smejas
nē, viņš ir nelabojams –
dzejas, jau atkal dzejas…
/B. Daukšts/
BZP Centrs.
Baltijas – Ziemeļu pētījumu centrs. – Manis mantota, idejas emitējoša sala planētas Ziemeļu puslodē.
Mana mammīte – pastnieces gados.
Mana mammīte, Aglonas novada pastniece, dienesta formā 1960.gadu vidū.
Tajos gados, mammītei darbā palīdzot, ar mopēdu, riteni braukdams, vai kājām iedams, avīzes, vēstules, pensijas un banderoles nesdams, pabiju ļoti daudzās mūsu plašās, mežu un kalnāju šķērsotās apkaimes, visa novada mājās un ģimenēs, – gan ikdienā, gan priekos, gan bēdās, gan visādos starpgadījumos. Atceros, kā šejienes ļaudīm likteņi risinājās, kā man pasaules atklājās un dzīves.. Galvenais nekad vairs neaizmirstas.
Un īpaši sen jau tas nebija – tikai pirms kādiem nieka 50 gadiem..
AGLONA. – Kur VISS ir, un, Dievs dos, – būs.
Ušakovs – ROMAS un citu tautu atbrīvotājs.
Ušakovs. Nu neko sev tāds… – tautu tēvs, kā Lielais Pēteris dzīvs! Pašas Romas un Visuma atbrīvotājs.. – Dzimtenes vēstures varonis Padomijā..
Paldies arī šīs grāmatas dāvinātājam Vīnē – par atzīmēm!
Bonis.lv 