Tālumā jau vīd Formoza, Taivāna!
Došos. Tuvāk par 50 metriem džonku nelaižot.
Author Archives: bonis
No Aizliegtās pilsētas Pekinā tiku aizvests – līdz džungļu nakts staigām Dienvidu Zilajos kalnos, slepenākajā Mao atompatvertnē u.c.. – Ķīnas mozaīkas.
Mans Ķīnas dao mēneša garumā.
Komunistu Ķīna neatzina Baltijas valstu okupāciju!
Bet ķīnieši nepanes pienu un šņabi, un viņiem faktiski nebija zirgu kavalērijas!
Toties svēts tāds koks!
Ķīnas armija soļo uz savām pusdienām..
Es todien pusdienās ēdu ROZES!
No ārpuses karamelizētas.
Ar kolēģīti fantastiskajā Skaistā mēness parkā Sjameņā.
***
Noreibums budistu klostera krogū
*
*
*
Te – Sjameņā
pie budistiem
Putuo klosterī –
alus puto.
Zivis dīķos peld
trulas un zilgas.
Sārtiem kaklautiem
rotāti ziloņi,
Bet visām mūķenēm –
kājas ilgas…
*
Un,
ja nu pēķšņi, zēn,
tās nav mūķenes –
bet,
par piemēru, –
oficiantes?…
*
Tad gan es nezinu,
tad es nezinu,
jūsu AuKstība,
dārKā tante…
Inese VĪKSNA Rūjienas ārēs brīvprātīgā ierosmē piesaista kovidpotēšanai 70 gandrīz vai ”neatrodamus” pacientus!
Nevar sazvanīt, jo nav telefona numuru
Brīvprātīgajai Inesei Vīksnai laika pietika. Viņa ir pensijā. Zina, kā sarunāties ar cilvēkiem, jo savulaik vadījusi lielas bankas filiāli. Vēl salīdzinoši nesen bijusi Rūjienas domes deputāte, līdz ar to pazina vietējos iedzīvotājus un pagastu vadītājus. Tas izrādījās būtiski, lai atrastu nevakcinēto cilvēku kontaktus, kas bija valsts mēroga problēma. Lai varētu izveidot daudz maz vienotu datu bāzi ar Latvijas iedzīvotāju kontaktinformāciju, valdība pērn mainīja noteikumus, ļaujot nodot vakcinētājiem datus no dažādiem reģistriem – pansionātiem, ģimenes ārstu praksēm, nekustamo īpašumu reģistriem utt.
“Tas ir prātam neaptverami,” Re:Baltica atzīst NVD Vakcinācijas nodaļas vadītāja Eva Juhņēviča. “Šī ir fundamentāla problēma, kas izgaismojas – mums nav vienotas sistēmas, kā uzrunāt cilvēkus.”
Ģimenes ārstes Grūsles praksē bez vakcīnas pērn rudenī bija palikuši apmēram 300 pacienti, kuri ir vecāki par 50 gadiem. Apmēram 120 no viņiem nebija aktuālo kontaktu. Vīksna sāka ar to, ka apbraukāja vietējos pagastus, medījot trūkstošos telefona numurus. Pagastu vadītāji un bibliotekāri tos meklēja savos mobilajos telefonos. Izdevās sadabūt pusi no trūkstošajiem kontaktiem.
Nākamās divas nedēļas Vīksna katru dienu vismaz 60 reizes kādam zvanīja. Ne visi uzreiz atbildēja. Citreiz caur bērniem meklēja vecāku numurus, citreiz caur brāli vai māsu. Bija bērni, kuri negribēja, lai vakcinē viņu vecākus. Bija raudoša meita, kura lūdzās, lai pierunā mammu. Taču, kad meita padeva mammai ziņu par gaidāmo zvanu no Vīksnas, māte atslēdza telefonu.
Kāda cita kundze līdz vakcīnai nevarēja tikt, jo vīrs slimnīcā. Tad nu Vīksna līdz potei viņu aizveda pati.
Kāds kungs norādījis: “Kundzīt, kundzīt, vai zināt, cik cilvēku Eiropā nomiruši no vakcīnas?” Uz to Vīksna atsmējusi: “Bet, kungs, vai jūs ziniet, cik no vakcīnas izdzīvojuši?”
Kopumā sarunas bijušas pieklājīgas. Tikai viena, ar kādu skolotāju, izvērtusies asa. Rezultātā uz poti Inese pierakstīja 70 pacientus. Gandrīz visi arī ieradās.
Secinājums pēc padarītā darba? “Es esmu vīlusies mūsu sabiedrībā,” atceroties cilvēku atteikumus vakcinēties, secina Vīksna.
“IR”
Viens mazulis par mani smejas… – No Vīnes laika.
Mans Vīnes laiks. – Ar kolēģiem. – Tagad man tālaika failu gandrīz bez gala..
***
Mans Vīnes laiks,
Lai esi sumināts!
Es iegremdēju tevī
Vieglus pirkstus
Un sulās ieklausos,
Ar atgriešanos sirgstu,
Un nevaru
Un nespēju paties’
No tevis
Jaunā vietā atgūties.
*
Par visu laikam
Padomājis Dies, –
Jo, lai es šajā
saulē neaizmirstos,
Viņš neļauj tavai
varai izbeigties –
Aizbraucot.
*
Es dzirkstīju šeit,
dzirkstīšu,
un dzirkstu…
—–
Viens mazulis par mani smejas
un acīs viņam velniņš irdz.
Viņš tikai pieprasa man dzejas, –
bet kur lai paliek mana sirds?
Es Našmarktā to nepārdošu –
tur tā jau sīkumu par daudz, –
un svečturu, un vecu nošu,
un izbāzts pāvs stāv nenošauts…
…Es sirdi mainītu ar prieku
pret kaut ko vērtīgu, bet tas
tev pašai neliekas par lieku, –
un jaunavām tas piederas.
…Viens mazulis par mani smejas…
Es jaušu – viņam patīk tā…
Bet sliktie onkuļi zog dzejas
Un baumas apkārt iznēsā…
manas simpātijas Tavā dzejolī pieder mazulim…
bet prātīgajam, aizdomīgajam Dzejniekam Tavā dzejolī, kuram mazulis šķiet nešpetns un nepatīkams, es teiktu tā:
vajag uzticēties mazulim
, bērna acis redz skaidrāk – tajās nav aizdomīguma par viltojumiem, pat krāmu tirgū tās atrod kādu valdzinājumu. un senās, pieaugušo aizmirstās lietās sajūt dvēseli. tās neanalizē un nerēķina, un nepazīst viltu. tās nenoniecina pat smilšu graudu liedagā, un ļauj rokām uzbūvēt pili, nedomājot, ka šis skaistums ir zūdošs.
mazulis izdzīvo mirkli – vienkārši un mīlot
…..
bet baumām nav jātic, jo tie, kas zog, parasti arī melo..
No mana Īpašā Ķīnas preses fonda. – Senas ziņas par PSRS okupācijas neatzīšanu. – Konsuls-sekretārs Šanhajā J. PŪRE. Intervija. – 1940, ”Дальневосточное Время”. – Un vēl..
Izpētīju (pirms gadiem 20) PEKINAS KRIEVU kvartālu kopā ar saviem uzbeku draugiem no sena ansambļa JALLA!
https://yablor.ru/blogs/russkiy-kvartal-v-pekine/4316973
Franča Jozefa leduslauztuvju krogā Vecajā Donavā. Pie ANO centra. – Bonfoto.
“Vecajās dzirnavās” t.s. Franča Jozefa zemē – ar zosi pie senas dienesta vietas – ANO Eiropas Atomaģentūras centra Vīnē.- Bonfoto.
Bonis.lv 