konferencē “Totalitārisma sabiedrības kontrole un represijas: dokumentu izpēte un tās metodoloģija” Liepājā, 2015. gada 17. decembrī.

Kristīnes Jarinovskas foto.

Visi apsūdzētie bijuši PSRS pilsoņi, arī ungārs – Otrā pasaules kara gūsteknis, kuram apsūdzības brīdī jau trīs gadus bijusi padomju pilsonība un kurš Padomju Savienībā bija nodzīvojis aptuveni 17 gadus, izveidojis Ungārijā un PSRS ģimeni, kurā bija bērni un, par spīti trim nesekmīgiem mēģinājumiem bēgt, uzsvēris: “[..] es bēgu un arī turpmāk bēgšu.”(LVA, 1986. f., 1. apr., 43923. l., 66. lp.)

Raksturojot tautību, vidējais statistiskais apsūdzētais bija krievs (11 jeb 61%). Minētais īpatsvars gan būtu saistāms arī ar attiecīgās tautības īpatsvaru Latvijas sabiedrībā. Vēl apsūdzēto vidū bija 3 ukraiņi (17%), 2 lietuvieši (11%), 1 polis un 1 ungārs. Vietā gan norāde, ka krimināllietas ietvaros minētā tautība vērtējama kritiski, jo, piemēram, viena apsūdzētā persona, kuras gadījums neiekļāvās izpētē sakarā ar pastāvošo saiti ar Latviju (ģimene dzīvojusi Latvijas Republikas parlamentārisma posmā, it kā ir krievu izcelsmes), tomēr krimināllietā secināts, ka attiecīgais cilvēks ir “ļoti kareivīgs un nacionāli noskaņots, jo viņā plūst poļu asinis”.(Anastasijas Smirnovas citāta tulkojums no krievu valodas. LVA, 1986. f., 2. apr., P-6851. l., 47. lp. )

http://www.lu.lv/vdkkomisija/zinas/t/38984/