Author Archives: bonis
Es nezinu
Es nezinu,
Kāpēc, kāpēc
Ir ziema pirms
Un ziema pēc.
Bet viss,
Ko tu
Ar mani dari,
Ir rudeņi.
Un pavasari.
KAIROS skaidrā skatā – skaisto, veiksmes mirkļu tvērējs. Laimīgā riska, drosmes un nepiekāpības sengrieķu dievs.
Kairos – grčki bog sretnog trenutka
- Kairos – reljef grč. boga sretnog trenutka,
- nađen u Trogiru;
- također grčki bog sretnog trenutka,
- najmlađi Zeusov sin.
Svari – līdzsvarotībai uz naža asmens smailes – simbols nekļūdības mērķim.
Cekuls, lai tikai patiesi veiklie un īstā laikā esošie cilvēki viņu, Skaisto Acumirkli var notvert.
Pliks pakausis – lai izslīdētu, ja ķērējs nav Kairos cienīgs.
Vertikālā, patiesi jēdzīgā laika Kairos dievs.
—–
(Kairos UNESCO fiksētais vēstnieks Užupes Republikā – B. Daukšts)
12.12.12 – bija visai zīmīgi
12.12.12 – Ar šo paziņoju, ka oficiāli ir iestājusies mana dzimšanas diena! – Milzīga mediju interese nav nepieciešama. – Viss nokārtots.
Rate this:
KGB pazīstamākie liriķi Krievijā
Maitas STAĻINA un asākās KGB liriķu spices zināmā, publicētā dzeja. – Ru. ru. ru.
Rate this:
Vilhelms Munters to dara Maskavā. 1932. Ko?
Kur Vilhelms MUNTERS 1932. gadā Maskavā blandījās. – Pie lielkomunista LOBKOVSKA atraitnes NORAS. – Dokumentācija.
Rate this:
Kā Munters Oktobra svētkos piemetās pretpadomju garā.
Vilhelms Munters, kā zināms, bija padevīgs Padomju Latvijas publicists, kurš pirms tam pie Ulmaņa bija strādājis par Latvijas Republikas ārlietu ministru. Komunisti viņu, principā, respektēja un saukāja par “fašistu”. Vēl koķetīgāks apzīmējums – “cita ceļa gājējs” tika izdomāts vēlāk. Vilhelms Munters bija izskatīga, vidēja auguma personība un patika daudzām sievietēm uzreiz un vienlaikus. Viņa dienasgrāmatas latviešu un cittautu lasītājs lasītu ar vislielāko aizrautību. Ja tās būtu izdotas. Pagaidām šo rindu autors izdos tikai mazu fragmentiņu.
1932. gada rudenī Munters, starp citu, vadīja Latvijas delegācijas darbu Maskavā tirdzniecības līguma noslēgšanas sarunās. Viņš toreiz bija ap 30 gadu jauns un daudzsološs. Vēlāk viņu pamazām sabeidza trīs lietas: advokāta Sūnas bijusī sieva, pārmērīgā apdomība un tā pati Padomju Savienība ar dažādiem priekšgaliem, viņējo diktatoru Staļinu ieskaitot.
No dienasgrāmatām, citastarp, var secināt, ka Munteru, tāpāt kā daudzus iztēles bagātus aizrobežu diplomātus Krievijā, tolaik teorētiski intriģēja tagadējo “Intūrista” meiteņu priekšgājējas – “Torgsina” skuķes ar viņu leģendāro celtspēju. Bet tas nav galvenais. Galvenais ir tas, ka šīs talantīgās jaunavas bieži vien piemīlīgā kārtā apvienoja sevī biedrenes, komjaunatnes un čekas aģentes labākās īpašības.
Šādos pavedinošos un bīstamos apkārtējos apstākļos, pašā Staļina epicentrā Munters un daži viņa kolēģi tomēr nodemonstrēja apbrīnojamu ignoranci pret padomju īstenību un tās protokolprasībām. Mūsu Vilhelma vadībā notika pasākums, kura konsekvences Staļina režīma diplomātija nekā citādi nenovērtēja kā izaicinošu pretpadomju žestu un izlēcienu. No dienasgrāmatas:
“6. XI 1932.
Orģija sākās plkst. 1/2 8 un tad gāja visu dienu. Ar šampanieti un sievietēm.
Drausmīgi.
Atradu sevi guļot biljarda istabā.
Tad iedzeram ar Garseli vēl šņabi un tad likos gulēt.”
Bez patiesas līdzjušanas nevar lasīt arī sekojošās rindas:
“7. XI 32.
Visu dienu slims. Gultā.
Neredzēju nedz parādes, nedz biju lielā pieņemšanā pie Kaļiņina.”
Ko mēs no augšminētā varam secināt? Piemēram, to, ka topošais padomju publicists Munters, demonstratīvi gulēdams Latvijas sūtniecības gultā un izaicinoši neierazdamies uz tālāku iemešanu Kremlī pie Kaļiņina, tādā veidā instinktīvi nostājās staļinisma pretinieku pusē. Toreiz viņš vēl bija jauns un traks.
Bet Kaļiņins nomira, V.Sosnoras vārdiem runājot, “kā reālākais no reālākajiem – no vodkas”. Nodzērās savā kompānijā, Munteru tā arī nesagaidījis.
