“Reiz ziemā atkal aizbraukšu..” – Sapņojums Huangošu, Dienvidķīnā, 2001.

*

Reiz ziemā atkal aizbraukšu pie mammas,

Būs mēness nakts un silā sanēs sniegs,

Bet tālumā kā sajārējies šamanis

Kāds žūpa savas slāvu mantras kliegs.

—

… Jo vairāk sals, jo vairāk mani sasildīs

No jauna uzjundītu senu domu spiets.

Aiz miestiņa, kur kādreiz mita hasīdi

Un pašā malā – katoļi mazliet,

—

Es atgūšos no ziemas un no rudeņa

Kā dienvidjūrās iemaldījies ķelts,

Un, apstājies pie sastinguša ūdeņa,

Sev atklāšu,

kurš sudrabs ir mans zelts.