Iedegu kaut kur Vidējos Austrumos. – Ziemu gaidot.
Ne vairs
Ne vairs savās, bet Turcijas ādās Manas sievietes staigā pa ielām. Man nekas nav no Turcijas rādāms – Tas ir bijis vien dzīves ielāps.
Es ar osmāņa pirkstiem taustu Jūsu apveidus jaunos un svešos, Visu Arktiku stingais aukstums Manās aizdomās paliks esošs.
Vai tu tunikā tērpies vai čadrā, Tev pār skatienu ēna kritīs.
Viens Maļeviča melnais kvadrāts Bojā mirdzošu mūžības biti…
Bonis.lv 