Staļins un 5. marta zīme. Triskaidekafiila pieziime

Neesmu nekāds tur skaitļu un datumu mistiķis, bet tomēr – nevaru nenoraadiit, ka 5.marta datumam ir bijusi ļoti zīmīga vieta – gan pasha Padomijas sarkanaa tiraana Josifa Staļina (Dzhugashvili) dzīvē,gan arii viņa kopiigi ar 1939.-1941. gada sadarbības sabiedroto – nacistu fiireru Adolfu Hitleru (Shiklgruuberu) veikto noziegumu palaikam veel neatmiglotajaa hronoloģijā.

Tieshi 5. marts 20.gadsimtā Eiropaa atklāj sho divu tirānu neierobezhotas pasaules varas centienu apzīmogotu divdesmitgadi – ar Hitlera nākšanu pie varas 1933.gadā – un shii divdesmitgade veesturiski beidzas ar Staļina naavi 1953.gadaa, 5. martaa.

Precizi septiņus gadus veelaak pēc Hitlera varas sanemsanas triumfa Vaacijaa, – 1940. gada 5. martā, (it kā) atzīmējot sho sava faktiskaa sabiedrotā varas jubileju, Staļins un viņa VK(b)P politbirojs pieņēma t.s. “Katinjas” lēmumu par 22.000 t,s.”atbriivoshanas gajienaa” ( kaujas “braaliibaa” ar nacistiem sadalot Poliju) sagūstīto poļu virsnieku noslepkavošanu.Tā bija īsta vadonjlimenja dāvana Hitleram, īpašs demonstratīvs Staļina apliecinājums tam, ka līgumos ierakstītā padomju – nacistu draudzība viņam, bolsevikam, shobriid ir jebkura nacistu apsveikta nozieguma vērta.

Noslepkavojot tūkstošus Polijas militārās un intelektuālās elites paarstavju, Staļins neapshaubaami centās Hitleram pierādīt, ka negatavojas pret to vērsties arī nākotnē un jebkad izmantot poļu potenciālu, kas šim nolūkam būtu vairāk nekā noderīgs.

Viedi veesturieki atziimee, ka 1940.gada 5. marta politbiroja lēmums faktiski nozīmēja genocīda aktu ne tikai pret poļiem, bet arī pirmo, NKVD veiktu ,ebreju masveida slepkavības aktu PSRS teritorijā II Pasaules kara laikā. Taa, pēc pasaules medijos pazistamaa vēsturnieka Vilena Ļuļečņika apkopotajiem datiem no 26.000 padomju akcijas laikā poļu “Katinjas sisteemas” virsnieku nometnēs un cietumos NKVD noslepkavotajam personaam ne mazāk kā 2000 bija Polijas ebreji.

Starp citu, ciiniskaa kaartaa tajā pašā 5. marta politbiroja sēdē, kas izlēma daudzu tūkstošu cilvēku mūža beigas, Staļina politbirojs izskatīja arī jautājumu par jauna, ipashi moderna, sarkofāga izgatavošanas nepieciešamību nemirstiigaas Ļeņina mūmijas mūža bezgaligai pagarināšanai,

Bet līdz ar to sākās arii pēdējā Staļina varas trīspadsmitgade. 1946. gads šajā norieta trīspadsmitgadē (un atkal 5. martā) iegājis vēsturē ar Vinstona Čērčila Fultonas runu, kurā tika atklaati konstatēta „dzelzs priekškara” pastāvēšana starp Staļina tirānijas telpu un demokrātiskajiem Rietumiem.

Sākās „aukstais karš”, Staļina režīma iekšpolitisko un ārpolitisko konvulsiju laiks, trīspadsmitgades fatālās lejupejas posms.

Ar dazhu stundu precizitaati, it kā tas buutu vinja triskaidekafobijaas ailees nomērīts, tieši trīspadsmit gadus pēc sava veesturiskaa 1940.gada 5.marta naktii pienemtaa nozieguma izleemuma, Stalins izlaida garu savaa Kuncevas daachaa pie Maskavas.