Boļševiki un sievietes
Sievietes pārsvarā ir boļševikiem kaitīgs dzimums. Kāda viņējo vadoni Ļeņinu tik tikko nenošāva. Ar saindētām lodēm. Vīrietis nekad tik tālu nebūtu aizdomājies. Par tām lodēm vīrietim varbūt pat prātā neienāktu. Vienkārši, ņemtu – un ar mietu. Beigās vēl izrādītos, ka viņš, gluži otrādi, ir tikai revolūcijas gadījumā seksuāli apmulsis čekists – biedrs no Latgales – Kaplāns. Nevis tāda eseriene Faņa Kaplaņa. Un roka viņam uzbudinājumā tā netrīcētu. Un, vispār, var teikt, – tamlīdzīgi…
Sievietes, zināms, ir daudz kaitīgākas. Viņas boļševikiem vienmēr ir radījušas visādus neparedzētus, īslaicīgus mērķus un noklīšanu no partijas kopīgā kursa. Boļševiki, var teikt, sieviešu dēļ ir cietuši neatsveramus laika un labāko dzīvības spēku zaudējumus. Pieminētais Ļeņins, starp citu, pats atzinās, ka kārtīgam proletārietim ar sievietēm nekā sevišķa neesot ko darīt, jo “nesavaldība dzimumdzīvē ir buržuāziskā parādība, tā ir deģenerēšanās pazīme, tāpēc nedrīkst būt nekāds vājums, nekāda spēku izšķiešana un iznīcināšana”.
Lai mazinātu sieviešu pavedinošo nozīmi Krievijas komunististu partijas rindās, jau divdesmito gadu sākumā radās visādas neaizmirstamas ierosmes. Kopus spēka taupīšanas labad apzinīgākie biedri sāka veidot “trīsstūra” ģimenes ar samazinātu iesaistīto sieviešu īpatsvaru (kritums no 50% uz 33%).
Klasisks šāds eksperimenta paraugs ir zināmais Vladimirs Majakovskis un Liļa Brika, kuriem ārkārtējā gadījumā asistēja Osips Briks. Interesanti norādīt, ka abi šo Osipu savā starpā maigi dēvēja par “mūsu vīru”! Savukārt pieticīgajā budjonoviešu saimē izveidojās vēl minimālāks pieļaujamo sieviešu īpatsvars – vairākiem eskadroniem kopā tur bija viena – viņu tā arī sauca – “visu eskadronu dāma”…
Par spīti dažādiem ierobežojumiem arī pēc pilsoņu kara “novirzošu” sieviešu vēl bija pārāk daudz. Taču labuma no visa tā kontingenta partijai un revolūcijai netapa vairāk! Šausmināja daiļā dzimuma biežā atpakaļ – rāpošana, neizpratne marksistiskās lietās un nesamērīgā nepiedalīšanās visādās progresīvās kustībās!
Beigu beigās izeju tomēr samanīja boļševistiskā zinātne. Pats profesors Sāvičs 1927. gadā nonāca pie atziņas: “Lai sieviete saprastu vīrieti, viņai jākļūst vīrišķīgākai.” Ideālākā gadījumā šķiriski neapzinīgai sievietei vispār bija jākļūst par idejisku vīrieti. Vārda patiesajā nozīmē. Profesora Sāviča atziņu, ka komunistiem aktīvāk esot jācenšas likvidēt arī dzimumu bioloģisko atšķirību, 1927. gada 3. un 4. numurā no visām pusēm analizēja skat. žurnāls “Revoļucija i kuļtura”.
Progresīvo dzimumu pārvēršanas praksi viens no pašiem pirmajiem sāka popularizēt Novosibirskas latgaliešu laikraksts “Taisneiba”. Pirmais sensacionālais jaunu padomju vīriešu taisīšanas apraksts tajā parādījās 1927. gada 16. februārī.
Nebija aizmirsta arī saviļņojošā dzimtenes hermafrodītu problēma. Šai sakarā lasītāji saņēma dažādus noderīgus praktiskus padomus:
“Ja jums iznāk sadurties ar hermafrodītu, tad visupirms noskaidrojiet, ar ko galu galā ir darīšana – ar vīrieti vai ar sievieti.” – “Taisneiba” ziņoja, ka profesoram Goļanickim (viņš savā klīnikā centās sievietes pārtaisīt par kārtīgiem vīriešiem) iepriekšminētā hermafrodītu jautājuma “atkošana” esot tīrais nieks.
Visizcilākais profesora panākums tomēr esot kādas vieglprātīgas komjaunietes Praskovjas brīnumainā “vīrišķošana”: “Praskovjai L. bija visas sievietes pazīmes. Ārstiem pat radās aizdomas, ka viņa bija dzemdējusi. (Pati laikam neatcerējās. – B.D.). Tomēr viņa gribēja kļūt par vīrieti, un tas arī tika izdarīts. Jau pirms četriem gadiem viņa pārvērtās no sievietes par vīrieti un apprecējās. Viņas sieva pat netic, ka viņas vīrs kādreiz ir bijis sieviete. Tātad dzimumu pārvēršana tagad jau ir pilnīgi izskaidrota.”
Vienā laikā ar lietpratīgo profesoru Goļanicki slavens kļuva arī eksperimentētājs profesors Voronovs. Voronovs paziņoja, ka viņš drīzumā varēšot visas ieinteresētās vīrišķīgās padomju sievietes atbrīvot no bērnu dzemdēšanas pienākuma. Savu laiku tās varēšot izmantot citādiem – vēsturiskiem mērķiem: industrializācijai, solidaritātei ar Anglijas ogļračiem, lekšanai ar izpletņiem u.tml.
Voronova darbība sieviešu atvieglošanas jomā balstījās uz vispārzināmo faktu, ka Darvins cēlies no pērtiķa. Tā kā pērtiķu Padomju Savienībā bija pietiekami, tad Voronovs neredzēja šķēršļus savu ideju īstenošanai. 1927. gada pavasarī padomju un aizrobežu presē parādījās sensacionāls paziņojums: “Profesors Voronovs apsēklojis pērtiķieni!” Tekstā sekoja kautrīga piebilde – mākslīgi.
Nabaga šimpanze, kurai bija lemts kļūt par uzlabotu, pirmatnīgi spēcīgu sociālisma cēlāju ciltsmāti Padomijā, vēl kavējās gaidībās, kad profesors Voronovs uzsāka savu triumfa braucienu pa Rietumeiropu. Partija un valdība bija viņam uzticējusi popularizēt boļševistiskās jaunu cilvēku radīšanas idejas apspiesto proletāriešu vidū. Un zvēru dārzos. Tur profesors apsēkloja vairākas piemērotas aizrobežu pērtiķienes.
Tā nu tas gāja vaļā uz velna paraušanu.
Bonis.lv 