RSS

Monthly Archives: February 2023

25 Feb

“Hawelkas” – leģendārās Vīnes kulta kafejnīcas vēstures turpinājums.

27Nov

https://www.youtube.com

“Hawelkas” – leģendārās Vīnes kulta kafejnīcas vēstures turpinājums.

27Nov

https://www.youtube.com/embed/MDkN6_fwlno?version=3&rel=1&showsearch=0&showinfo=1&iv_load_policy=1&fs=1&hl=en&autohide=2&wmode=transparent
https://www.youtube.com/embed/bcgRK3d–lI?version=3&rel=1&showsearch=0&showinfo=1&iv_load_policy=1&fs=1&hl=en&autohide=2&wmode=transparent
Café Hawelka

This artist’s café is more – it’s a Viennese institution. Gourmets recognize the Hawelka – especially after 10 pm – by the wonderful smell of Buchteln, yeast buns filled with jam. Its unique charm has made the Hawelka a popular meeting place for artists – and an oasis of peace right in the center of the city.
Dorotheergasse 6 , 1010 Wien
https://bonis.lv/2018/02/02/cafe-leopold-havelka-sodien-viesojos-pie-sena-mila-pazinas-gintera-havelkas-pasaulslavenaja-kulta-kafejnica-vine/

Rate this:

Rate This

Share this:

https://widgets.wp.com/likes/index.html?ver=20230213#blog_id=12966072&post_id=64281&origin=bonislv.wordpress.com&obj_id=12966072-64281-63f9ea25ccd0c&domain=bonis.lv

Related

Cafe “Leopold Hawelka”. – Šodien viesojos pie sena, mīļa paziņas Gintera Havelkas pasaulslavenajā kulta kafejnīcā Vīnē.02/02/2018In “Biogrāfijas”

Manis iecienīts Vīnes Wuerstelstands un visvairāk – leģendārā kulta cafe “Hawelka”.28/11/2018In “Biogrāfijas”

“HAWELKA” – savulaik gandrīz vai ‘otrās mājas’ Vīnē..07/11/2018In “Biogrāfijas”

Leave a comment

Posted by bonis on 27/11/2018 in Biogrāfijas, Galerija

← KGB un sekss. – Izpēte notiek arī Baltijā.

Szentbekkalla. Drona panorāma ar Jānoša kalnu centrā, no Balatona puses. Autors – lejā pa kreisi. →

Comments are closed.

/embed/MDkN6_fwlno?version=3&rel=1&showsearch=0&showinfo=1&iv_load_policy=1&fs=1&hl=en&autohide=2&wmode=transparent
https://www.youtube.com/embed/bcgRK3d–lI?version=3&rel=1&showsearch=0&showinfo=1&iv_load_policy=1&fs=1&hl=en&autohide=2&wmode=transparent
Café Hawelka

This artist’s café is more – it’s a Viennese institution. Gourmets recognize the Hawelka – especially after 10 pm – by the wonderful smell of Buchteln, yeast buns filled with jam. Its unique charm has made the Hawelka a popular meeting place for artists – and an oasis of peace right in the center of the city.
Dorotheergasse 6 , 1010 Wien
https://bonis.lv/2018/02/02/cafe-leopold-havelka-sodien-viesojos-pie-sena-mila-pazinas-gintera-havelkas-pasaulslavenaja-kulta-kafejnica-vine/

Rate this:

Rate This

Share this:

https://widgets.wp.com/likes/index.html?ver=20230213#blog_id=12966072&post_id=64281&origin=bonislv.wordpress.com&obj_id=12966072-64281-63f9ea25ccd0c&domain=bonis.lv

Related

Cafe “Leopold Hawelka”. – Šodien viesojos pie sena, mīļa paziņas Gintera Havelkas pasaulslavenajā kulta kafejnīcā Vīnē.02/02/2018In “Biogrāfijas”

Manis iecienīts Vīnes Wuerstelstands un visvairāk – leģendārā kulta cafe “Hawelka”.28/11/2018In “Biogrāfijas”

“HAWELKA” – savulaik gandrīz vai ‘otrās mājas’ Vīnē..07/11/2018In “Biogrāfijas”

Leave a comment

Posted by bonis on 27/11/2018 in Biogrāfijas, Galerija

← KGB un sekss. – Izpēte notiek arī Baltijā.

Szentbekkalla. Drona panorāma ar Jānoša kalnu centrā, no Balatona puses. Autors – lejā pa kreisi. →

Comments are closed.

 
Leave a comment

Posted by on 25/02/2023 in Uncategorized

 

MANA DRONU ARMIJA BALATONS

24 Feb

 
Leave a comment

Posted by on 24/02/2023 in Uncategorized

 

B. Daukšts – Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Valsts Drošības komitejas pret tautu vērsto totalitāro noziegumu dokumentu digitalizācijas krātuves padomes loceklis, vēstures maģistrs

24 Feb
 
Leave a comment

Posted by on 24/02/2023 in Uncategorized

 

23 Feb

Vecākais brālis. Pilnīgi demokrātiski ievēlētais “Visas Latgales lielhercogs”. 1972.

26Mar

Image0907
IMAGE3889

Ievēlētā Latgales baltu lielhercoga lomā – apmeklējot iespējamos sabiedrotos BALTU Kurzemes hercogistē, Kuldīgā. 1973.

***

Ak, toreiz vēl tikai Baltās sapņu Latvijas neatņemamā “Baltu baltā Latgale”!

***

Okupācijas abi varenākie  “kantori”  neatzina mani – tautas pašvēlētu “Latgales LIELHERCOGU”, kura Latgales lielhercogiste, protams, ietvertu Novgorodu un citas vēsturiskās latgaļu ķēniņu zemes. No laikabiedru FILOSOFU miglainiem atmiņu komentiem internetā šai sakarā: diks sends, 30.04.2009 06:19
“Polshs” vieno visus. To autoram, kaa habiliteetam filosofam, vajadzeeja zinaat. “Saldajos brezhnjevlaikos” studeeju LVU filozofos, taa toreiz sauca filosofus un viss balstiijaas uz principa “In vino veritas!” Tad radaas vislabaakaas idejas un meerkji, kaa, piemeeram, neatkariiga  Latgale ar galvaspilseetu Aglonu (Bonifaacijs Daukshts) vai pashsacereetu lugu lasiishana falsetaa, kaa Dainis Griinvalds, tagad nezi kaapeec nolaidies liidz taadai “gara nabadziibai”, ka iestaajies SCP. Jaa, “nokliidu” no temata. Domaaju, ka par meerkji vai lozungu, ka miiljais Dievinsh miil tikai tos, kas prot taisiit naudu, neviens filosofs, ideologs, valstsviirs, Reeriha piekriteejs, krishnaiits, jogas piekopeejs, klasisku vecmeitu kluba vadiiba vadiiba vai habiliteets profesors no Tartu universitaates, kaa Zemes centra nav izdomaajis. “Skaistums paarveidos pasauli!” Iisteniibaa tas ir vecmeitu saieta, peecpusdienas tejas dzershnas, motto. Ta palasiet kaut elementaaro Pasaules veesturi un viss kljuus skaidrs bez “polsha.”
 
Leave a comment

Posted by on 23/02/2023 in Uncategorized

 

STAĻINS UN 5.MARTA ZĪME

21 Feb

Staļins un 5. marta zīme. Triskaidekafiila pieziime

Neesmu nekāds tur skaitļu un datumu mistiķis, bet tomēr – nevaru nenoraadiit, ka 5.marta datumam ir bijusi ļoti zīmīga vieta – gan pasha Padomijas sarkanaa tiraana Josifa Staļina (Dzhugashvili) dzīvē,gan arii viņa kopiigi ar 1939.-1941. gada sadarbības sabiedroto – nacistu fiireru Adolfu Hitleru (Shiklgruuberu) veikto noziegumu palaikam veel neatmiglotajaa hronoloģijā.

Tieshi 5. marts 20.gadsimtā Eiropaa atklāj sho divu tirānu neierobezhotas pasaules varas centienu apzīmogotu divdesmitgadi – ar Hitlera nākšanu pie varas 1933.gadā – un shii divdesmitgade veesturiski beidzas ar Staļina naavi 1953.gadaa, 5. martaa.

Precizi septiņus gadus veelaak pēc Hitlera varas sanemsanas triumfa Vaacijaa, – 1940. gada 5. martā, (it kā) atzīmējot sho sava faktiskaa sabiedrotā varas jubileju, Staļins un viņa VK(b)P politbirojs pieņēma t.s. “Katinjas” lēmumu par 22.000 t,s.”atbriivoshanas gajienaa” ( kaujas “braaliibaa” ar nacistiem sadalot Poliju) sagūstīto poļu virsnieku noslepkavošanu.Tā bija īsta vadonjlimenja dāvana Hitleram, īpašs demonstratīvs Staļina apliecinājums tam, ka līgumos ierakstītā padomju – nacistu draudzība viņam, bolsevikam, shobriid ir jebkura nacistu apsveikta nozieguma vērta.

Noslepkavojot tūkstošus Polijas militārās un intelektuālās elites paarstavju, Staļins neapshaubaami centās Hitleram pierādīt, ka negatavojas pret to vērsties arī nākotnē un jebkad izmantot poļu potenciālu, kas šim nolūkam būtu vairāk nekā noderīgs.

Viedi veesturieki atziimee, ka 1940.gada 5. marta politbiroja lēmums faktiski nozīmēja genocīda aktu ne tikai pret poļiem, bet arī pirmo, NKVD veiktu ,ebreju masveida slepkavības aktu PSRS teritorijā II Pasaules kara laikā. Taa, pēc pasaules medijos pazistamaa vēsturnieka Vilena Ļuļečņika apkopotajiem datiem no 26.000 padomju akcijas laikā poļu “Katinjas sisteemas” virsnieku nometnēs un cietumos NKVD noslepkavotajam personaam ne mazāk kā 2000 bija Polijas ebreji.

Starp citu, ciiniskaa kaartaa tajā pašā 5. marta politbiroja sēdē, kas izlēma daudzu tūkstošu cilvēku mūža beigas, Staļina politbirojs izskatīja arī jautājumu par jauna, ipashi moderna, sarkofāga izgatavošanas nepieciešamību nemirstiigaas Ļeņina mūmijas mūža bezgaligai pagarināšanai,

Bet līdz ar to sākās arii pēdējā Staļina varas trīspadsmitgade. 1946. gads šajā norieta trīspadsmitgadē (un atkal 5. martā) iegājis vēsturē ar Vinstona Čērčila Fultonas runu, kurā tika atklaati konstatēta „dzelzs priekškara” pastāvēšana starp Staļina tirānijas telpu un demokrātiskajiem Rietumiem.

Sākās „aukstais karš”, Staļina režīma iekšpolitisko un ārpolitisko konvulsiju laiks, trīspadsmitgades fatālās lejupejas posms.

Ar dazhu stundu precizitaati, it kā tas buutu vinja triskaidekafobijaas ailees nomērīts, tieši trīspadsmit gadus pēc sava veesturiskaa 1940.gada 5.marta naktii pienemtaa nozieguma izleemuma, Stalins izlaida garu savaa Kuncevas daachaa pie Maskavas.

 
Leave a comment

Posted by on 21/02/2023 in Uncategorized

 

RAINIS UN BONIS

21 Feb

← 1940.gada okupācijas ainas. – “Ruki vverh!” Sarkanā PSRS zemūdens kara flote uzbrūk Latvijas tirdzniecības kuģiem.

Kas ir ČEKISTI un GEERUŠŅIKI? – KGB (čeka, NKVD, VDK) un GRU. – Evolūcijas ainai. →

Unikālais runcis RAINIS un dāvināmais – BONIS.

06Feb

Didysis Rainys pabėgo iš žudikų kiemo ir ieško namų

Rainys – unikalus katinas.

Jis, gyvendamas kieme, globojo mažus kačiukus… O juk dažnai nekastruoti katinai, atvirkščiai, juos skriaudžia. Rainys su jais žaisdavo, saugodavo, nešdavo ėsti, kaip mama… Ir tada atėjo žmogus.

http://www.delfi.lt/pilietis/ieskaunamu/didysis-rainys-pabego-is-zudiku-kiemo-ir-iesko-namu.d?id=62312787#ixzz3QysxM9fX

Dovanojamas gražuolis katinas Bonifacijus

Dovanojamas gražuolis katinas Bonifacijus

Bonifacijus jau buvo suradęs puikius namus, deja, atsitiko nelaimė ir katinukas neteko savo šeimininkės. Bonifacijus – draugiškas, mielas „ryžas“ katinukas. Tikras saulės spindulėlis.

http://www.delfi.lt/pilietis/ieskaunamu/dovanojamas-grazuolis-katinas-bonifacijus.d?id=62396869#ixzz3QyuMjZYM

 
Leave a comment

Posted by on 21/02/2023 in Uncategorized

 

20 Feb

Boļševiki un sievietes

          Sievietes pārsvarā ir boļševikiem kaitīgs dzimums. Kāda viņējo vadoni Ļeņinu tik tikko nenošāva. Ar saindētām lodēm. Vīrietis nekad tik tālu nebūtu aizdomājies. Par tām lodēm vīrietim varbūt pat prātā neienāktu. Vienkārši, ņemtu – un ar mietu. Beigās vēl izrādītos, ka viņš, gluži otrādi, ir tikai revolūcijas gadījumā seksuāli   apmulsis čekists – biedrs no Latgales – Kaplāns. Nevis tāda eseriene Faņa Kaplaņa. Un roka viņam uzbudinājumā tā netrīcētu. Un, vispār, var teikt, – tamlīdzīgi…

Sievietes, zināms, ir daudz kaitīgākas. Viņas boļševikiem vienmēr ir radījušas visādus neparedzētus, īslaicīgus mērķus un noklīšanu no partijas kopīgā kursa. Boļševiki, var teikt, sieviešu dēļ ir cietuši neatsveramus laika un labāko dzīvības spēku zaudējumus. Pieminētais Ļeņins, starp citu, pats atzinās, ka kārtīgam proletārietim ar sievietēm nekā sevišķa neesot ko darīt, jo “nesavaldība dzimumdzīvē ir buržuāziskā parādība, tā ir deģenerēšanās pazīme, tāpēc nedrīkst būt nekāds vājums, nekāda spēku izšķiešana un iznīcināšana”.

Lai mazinātu sieviešu pavedinošo nozīmi Krievijas komunististu partijas rindās, jau divdesmito gadu sākumā radās visādas neaizmirstamas ierosmes. Kopus spēka taupīšanas labad apzinīgākie biedri sāka veidot “trīsstūra” ģimenes ar samazinātu iesaistīto sieviešu īpatsvaru (kritums no 50% uz 33%).

Klasisks šāds eksperimenta paraugs ir zināmais Vladimirs Majakovskis un Liļa Brika, kuriem ārkārtējā gadījumā asistēja Osips Briks. Interesanti norādīt, ka abi šo Osipu savā starpā maigi dēvēja par “mūsu vīru”! Savukārt pieticīgajā budjonoviešu saimē izveidojās vēl minimālāks pieļaujamo sieviešu īpatsvars – vairākiem eskadroniem kopā tur bija viena – viņu tā arī sauca – “visu eskadronu dāma”…

Par spīti dažādiem ierobežojumiem arī pēc pilsoņu kara “novirzošu” sieviešu vēl bija pārāk daudz. Taču labuma no visa tā kontingenta partijai un revolūcijai netapa vairāk! Šausmināja daiļā dzimuma biežā atpakaļ – rāpošana, neizpratne marksistiskās lietās un nesamērīgā nepiedalīšanās visādās progresīvās kustībās!

Beigu beigās izeju tomēr samanīja boļševistiskā zinātne. Pats profesors Sāvičs 1927. gadā nonāca pie atziņas: “Lai sieviete saprastu vīrieti, viņai jākļūst vīrišķīgākai.” Ideālākā gadījumā šķiriski neapzinīgai sievietei vispār bija jākļūst par idejisku vīrieti. Vārda patiesajā nozīmē. Profesora Sāviča atziņu, ka komunistiem aktīvāk esot jācenšas likvidēt arī dzimumu bioloģisko atšķirību, 1927. gada 3. un 4. numurā no visām pusēm analizēja skat. žurnāls “Revoļucija i kuļtura”.

Progresīvo dzimumu pārvēršanas praksi viens no pašiem pirmajiem sāka popularizēt Novosibirskas latgaliešu laikraksts “Taisneiba”. Pirmais sensacionālais jaunu padomju vīriešu taisīšanas apraksts tajā parādījās 1927. gada 16. februārī.

Nebija aizmirsta arī saviļņojošā dzimtenes hermafrodītu problēma. Šai sakarā lasītāji saņēma dažādus noderīgus praktiskus padomus:

“Ja jums iznāk sadurties ar hermafrodītu, tad visupirms noskaidrojiet, ar ko galu galā ir darīšana – ar vīrieti vai ar sievieti.” – “Taisneiba” ziņoja, ka profesoram Goļanickim (viņš savā klīnikā centās sievietes pārtaisīt par kārtīgiem vīriešiem) iepriekšminētā hermafrodītu jautājuma “atkošana” esot tīrais nieks.

Visizcilākais profesora panākums tomēr esot kādas vieglprātīgas komjaunietes Praskovjas brīnumainā “vīrišķošana”:   “Praskovjai L. bija visas sievietes pazīmes. Ārstiem pat radās aizdomas, ka viņa bija dzemdējusi. (Pati laikam neatcerējās. – B.D.). Tomēr viņa gribēja kļūt par vīrieti, un tas arī tika izdarīts. Jau pirms četriem gadiem viņa pārvērtās no sievietes par vīrieti un apprecējās. Viņas sieva pat netic, ka viņas vīrs kādreiz ir bijis sieviete. Tātad dzimumu pārvēršana tagad jau ir pilnīgi izskaidrota.”

Vienā laikā ar lietpratīgo profesoru Goļanicki slavens kļuva arī eksperimentētājs profesors Voronovs. Voronovs paziņoja, ka viņš drīzumā varēšot visas ieinteresētās vīrišķīgās padomju sievietes atbrīvot no bērnu dzemdēšanas pienākuma. Savu laiku tās varēšot izmantot citādiem – vēsturiskiem mērķiem: industrializācijai, solidaritātei ar Anglijas ogļračiem, lekšanai ar izpletņiem u.tml.

Voronova darbība sieviešu atvieglošanas jomā balstījās uz vispārzināmo faktu, ka Darvins cēlies no pērtiķa. Tā kā pērtiķu Padomju Savienībā bija pietiekami, tad Voronovs neredzēja šķēršļus savu ideju īstenošanai. 1927. gada pavasarī padomju un aizrobežu presē parādījās sensacionāls paziņojums: “Profesors Voronovs apsēklojis pērtiķieni!” Tekstā sekoja kautrīga piebilde – mākslīgi.

Nabaga  šimpanze, kurai bija lemts kļūt par uzlabotu, pirmatnīgi spēcīgu sociālisma cēlāju ciltsmāti Padomijā, vēl kavējās gaidībās, kad profesors Voronovs uzsāka savu triumfa braucienu pa Rietumeiropu. Partija un valdība bija viņam uzticējusi popularizēt boļševistiskās jaunu cilvēku radīšanas idejas apspiesto proletāriešu vidū. Un zvēru dārzos. Tur profesors apsēkloja vairākas piemērotas aizrobežu pērtiķienes.

Tā nu tas gāja vaļā uz velna paraušanu.

Rate this:

 
Leave a comment

Posted by on 20/02/2023 in Uncategorized

 

AUTOBUSS

19 Feb

 
Leave a comment

Posted by on 19/02/2023 in Uncategorized

 

UZ LIETUVU

19 Feb

Es uz LIETUVU aizdošos projām.. Rīt.
29 Jun
Es uz Lietuvu aizdošos projām.Lietus līs,Lietus līs,Lietus līs.Bet nekas mani nesabojās,Un nekas mani neizmainīs.Laiks līdz pēdējam neaizlidojams,Viss no debesīm atpakaļ krīt.Es jau nojaušu,Es jau nojaušu,Ko man nenāksies nodarīt.Es jau zinu,Jau zinu,Jau zinu,Kur tā iela,Un kur ir tas nams…Virmo vakara trauslā viela.Viss tik jūtams,Bet neatsaucams…

Rate this:

 
Leave a comment

Posted by on 19/02/2023 in Uncategorized

 
Image

MIEGĀ SALDĀ

19 Feb
0_9adf0_5ec6ea54_orig
 
Leave a comment

Posted by on 19/02/2023 in Uncategorized

 
← Older posts
 
%d bloggers like this: