Smaragda guļamvieta Berģos.
14Apr

Posted by bonis on 26/10/2020 in Uncategorized
Nu es klaidonis biju. Tur, kur bulvāri gari,
Viņa pagāja garām man melnā;
Manī pavērās pēkšņi, likās, savādi gari
Un tad – iespieda līdaku delnā.
Delnā līdaku zaļu, zivi brīnišķām spējām:
Viņa atļāva ieiet man bārā.
Tur es varēju dzert, apnikt citiem ar dzejām,
Bet neviens par to netrenca ārā.
Tur es varēju dzert, kamēr aizmiglo telpa,
Kamēr džezbends man nepiekliedz dzirdi;
Tur es varēju kliegt, kamēr aizraujas elpa, –
Rūgtās dziesmās es izkliedzu sirdi.
Un es dziedāju dziesmu par to meiteni naivo,
Kaļķu bālo un tievo kā slēpi,
Kura izdeva kādreiz tā kā krastmalā laivu
Savu maigo un bērnišķo klēpi.
Un es dziedāju dziesmu par to meiteni sīko,
Kura tagad kā jaunava melnā
Savu dvēseli mazo prot kā kalponi rīkot
Un pret sirdi spēj atmaksāt delnā.
Dziesmu pievienoja: Jolanta
—
Atcerējos Čaka draugu, 1980. gadu sākumā man īpaši simpatizējušu, kurš krāšņi stāstīja par šo dzejnieka Baložkroga meiteni.
Cits mans simpatizants – “Skapja” iekšālaidējs B. – , bijušais Latvijas laika “Staburaga” oficiants, savukārt romantisko stāstu būtiski papildināja.
Posted by bonis on 26/10/2020 in Uncategorized
Loading…
Posted by bonis on 26/10/2020 in Uncategorized
Mana slavenā daudziem draugiem zināmā “Missindorfas kvadrāta” laika terase ar īpašu pastaigu konstrukciju – taku nama jumta korē. Ar skatu uz Šēnbrunnas pili. Arhitektūras žurnālu brīnums.
Mana kādreizējā mītne, 1970.gadu Austrijas kanclera mazdēla, diplomāta, īpašums.
Čekas bandītisma un spiegu pētījumu laika sākums Austrijā.
2015. gada 24. okt. – KGB slepeno ieroču arsenālu uziešanas skandāls un epopeja Austrijā. Slēptuvju karte Eiropā.In “Ceļojumi”. KGB sadarbnieku vervēšanas u.c. čekas “gudrības”. – “Vervējam visu, kas vien kustas!” – Analītikai par VDK.In “Galerija”. Neatcerēties, neatcerēties un vēlreiz neko neatcerēties! Princips. – VDK par …
2011. gada 16. apr. – KGB slepeno ieroču arsenālu uziešanas skandāls un epopeja Austrijā. Slēptuvju karte Eiropā.In “Ceļojumi”. VDK Austrijā. Slepenu ieroču noliktavu un transporta slēptuvju tīkls. Diversijām, aģentiem.In “Galerija”. KGB Austrijā. – Ieroču slēptuves un.. – Plaša infa.In “Arhīvu jautājumi”. Leave a comment.
Loading…
Posted by bonis on 25/10/2020 in Uncategorized
Nupat kā, pirms lietus, biju noskaidrojis, ka autodarbnīcā – man redzamā, pa kreisi lejā – KGB gadiem ilgi bija turējusi auto slēptuvi ”ārkārtējas situācijas” vajadzībām. (“News”).
Loading…
Posted by bonis on 25/10/2020 in Uncategorized
Loading…
Posted by bonis on 25/10/2020 in Uncategorized
Mana diplomāta leģitimācijas apliecība kārtējo reizi izglāba no maksas par atbrīvošanu.
Loading…
Posted by bonis on 25/10/2020 in Uncategorized
Loading…
Posted by bonis on 25/10/2020 in Uncategorized
Posted by bonis on 26/10/2020 in Uncategorized
Nu es klaidonis biju. Tur, kur bulvāri gari,
Viņa pagāja garām man melnā;
Manī pavērās pēkšņi, likās, savādi gari
Un tad – iespieda līdaku delnā.
Delnā līdaku zaļu, zivi brīnišķām spējām:
Viņa atļāva ieiet man bārā.
Tur es varēju dzert, apnikt citiem ar dzejām,
Bet neviens par to netrenca ārā.
Tur es varēju dzert, kamēr aizmiglo telpa,
Kamēr džezbends man nepiekliedz dzirdi;
Tur es varēju kliegt, kamēr aizraujas elpa, –
Rūgtās dziesmās es izkliedzu sirdi.
Un es dziedāju dziesmu par to meiteni naivo,
Kaļķu bālo un tievo kā slēpi,
Kura izdeva kādreiz tā kā krastmalā laivu
Savu maigo un bērnišķo klēpi.
Un es dziedāju dziesmu par to meiteni sīko,
Kura tagad kā jaunava melnā
Savu dvēseli mazo prot kā kalponi rīkot
Un pret sirdi spēj atmaksāt delnā.
Dziesmu pievienoja: Jolanta
—
Atcerējos Čaka draugu, 1980. gadu sākumā man īpaši simpatizējušu, kurš krāšņi stāstīja par šo dzejnieka Baložkroga meiteni.
Cits mans simpatizants – “Skapja” iekšālaidējs B. – , bijušais Latvijas laika “Staburaga” oficiants, savukārt romantisko stāstu būtiski papildināja.
Posted by bonis on 26/10/2020 in Uncategorized
Loading…
Posted by bonis on 26/10/2020 in Uncategorized
Mana slavenā daudziem draugiem zināmā “Missindorfas kvadrāta” laika terase ar īpašu pastaigu konstrukciju – taku nama jumta korē. Ar skatu uz Šēnbrunnas pili. Arhitektūras žurnālu brīnums.
Mana kādreizējā mītne, 1970.gadu Austrijas kanclera mazdēla, diplomāta, īpašums.
Čekas bandītisma un spiegu pētījumu laika sākums Austrijā.
2015. gada 24. okt. – KGB slepeno ieroču arsenālu uziešanas skandāls un epopeja Austrijā. Slēptuvju karte Eiropā.In “Ceļojumi”. KGB sadarbnieku vervēšanas u.c. čekas “gudrības”. – “Vervējam visu, kas vien kustas!” – Analītikai par VDK.In “Galerija”. Neatcerēties, neatcerēties un vēlreiz neko neatcerēties! Princips. – VDK par …
2011. gada 16. apr. – KGB slepeno ieroču arsenālu uziešanas skandāls un epopeja Austrijā. Slēptuvju karte Eiropā.In “Ceļojumi”. VDK Austrijā. Slepenu ieroču noliktavu un transporta slēptuvju tīkls. Diversijām, aģentiem.In “Galerija”. KGB Austrijā. – Ieroču slēptuves un.. – Plaša infa.In “Arhīvu jautājumi”. Leave a comment.
Loading…
Posted by bonis on 25/10/2020 in Uncategorized
Nupat kā, pirms lietus, biju noskaidrojis, ka autodarbnīcā – man redzamā, pa kreisi lejā – KGB gadiem ilgi bija turējusi auto slēptuvi ”ārkārtējas situācijas” vajadzībām. (“News”).
Loading…
Posted by bonis on 25/10/2020 in Uncategorized
Loading…
Posted by bonis on 25/10/2020 in Uncategorized
Mana diplomāta leģitimācijas apliecība kārtējo reizi izglāba no maksas par atbrīvošanu.
Loading…
Posted by bonis on 25/10/2020 in Uncategorized
Loading…
Posted by bonis on 25/10/2020 in Uncategorized
Andrejs Panteļējevs · 23.11.2022. · Komentāri (225)
Armands Puče „Ar baltiem cimdiem”. Izcils eksemplārs. Apbrīnoju Pučes profesionalitāti, ar kādu viņš atmasko Raini. Klauzula viena – jebkuras šaubas tiek tulkotas pa sliktu apsūdzētājam. Ar frāzēm –” varētu likties”, “varētu secināt”, ” izskatās ka”, “varētu bažīgi iztēloties, ka”.
Pučes Rainis ir apbrīnojami vispusīgs – sociķu galvenais ideologs, sarkanais pagrīdnieks, cariskās ohrankas informators, denunciētājs, bankas aplaupīšanas organizētājs, provokators, padomju spiegu ietekmes aģents, politiskais intrigants, kas Latvijā atgriezies, tikai lai kļūtu par prezidentu… Visu pat grūti uzskaitīt. Pat nomiris kaut kā nepareizi. Un gadu pirms savas nāves iemanījies raisīt Pučes aizdomas par sodomisku interesi pret kādu jaunu vīrieti vai vīriešiem.
Arī Raiņa raksturu Puče vīrišķīgi atmasko: “…un mūsu priekšā redzam vēl vienu Raini – tas, kurš ir godkārīgs, iedomīgs, pašlepns, kas tīksminās par savu radošo veikumu kā neplūkta narcise starp nezālēm”. Un, protams, – gļēvulis.
Vienu vārdu sakot, pārfrāzējot kādu vecu teicienu, – es jūs piespiedīšu nicināt Raini!
Par dzeju Puče neko neraksta. Ja nu vienīgi viņš ievadā svinīgi citē pantiņu:
“Jānis Rainis,
Galvā spainis,
Vidū speķis,
Apkārt bleķis.”
Šis ir ļoti talantīgi uzrakstīts pasūtījuma romāns. Nē, ne jau kāds cilvēks to pasūtījis. To pasūtījis laikmets. Postmodernisma laikmets, kas nu ar tādu novēlošanos atskalojies arī līdz Latvijai. Laikmets, kura ietvaros ASV BLM kustība un tās piekritēji demolēja amerikas vēstures un lepnuma pieminekļus.
Bravo, Armand! Uz priekšu, nost ar autoritātēm, – mēs jaunu pasauli sev celsim! Kto bilj nečjem, tot stanjet vsjem!
Ja kāds nezina – tas ir citāts no Internacionāles.
Kā Munters Oktobra svētkos piemetās pretpadomju garā.
Vilhelms Munters, kā zināms, bija padevīgs Padomju Latvijas publicists, kurš pirms tam pie Ulmaņa bija strādājis par Latvijas Republikas ārlietu ministru. Komunisti viņu, principā, respektēja un saukāja par “fašistu”. Vēl koķetīgāks apzīmējums – “cita ceļa gājējs” tika izdomāts vēlāk. Vilhelms Munters bija izskatīga, vidēja auguma personība un patika daudzām sievietēm uzreiz un vienlaikus. Viņa dienasgrāmatas latviešu un cittautu lasītājs lasītu ar vislielāko aizrautību. Ja tās būtu izdotas. Pagaidām šo rindu autors izdos tikai mazu fragmentiņu.
1932. gada rudenī Munters, starp citu, vadīja Latvijas delegācijas darbu Maskavā tirdzniecības līguma noslēgšanas sarunās. Viņš toreiz bija ap 30 gadu jauns un daudzsološs. Vēlāk viņu pamazām sabeidza trīs lietas: advokāta Sūnas bijusī sieva, pārmērīgā apdomība un tā pati Padomju Savienība ar dažādiem priekšgaliem, viņējo diktatoru Staļinu ieskaitot.
No dienasgrāmatām, citastarp, var secināt, ka Munteru, tāpāt kā daudzus iztēles bagātus aizrobežu diplomātus Krievijā, tolaik teorētiski intriģēja tagadējo “Intūrista” meiteņu priekšgājējas – “Torgsina” skuķes ar viņu leģendāro celtspēju. Bet tas nav galvenais. Galvenais ir tas, ka šīs talantīgās jaunavas bieži vien piemīlīgā kārtā apvienoja sevī biedrenes, komjaunatnes un čekas aģentes labākās īpašības.
Šādos pavedinošos un bīstamos apkārtējos apstākļos, pašā Staļina epicentrā Munters un daži viņa kolēģi tomēr nodemonstrēja apbrīnojamu ignoranci pret padomju īstenību un tās protokolprasībām. Mūsu Vilhelma vadībā notika pasākums, kura konsekvences Staļina režīma diplomātija nekā citādi nenovērtēja kā izaicinošu pretpadomju žestu un izlēcienu. No dienasgrāmatas:
“6. XI 1932.
Orģija sākās plkst. 1/2 8 un tad gāja visu dienu. Ar šampanieti un sievietēm.
Drausmīgi.
Atradu sevi guļot biljarda istabā.
Tad iedzeram ar Garseli vēl šņabi un tad likos gulēt.”
Bez patiesas līdzjušanas nevar lasīt arī sekojošās rindas:
“7. XI 32.
Visu dienu slims. Gultā.
Neredzēju nedz parādes, nedz biju lielā pieņemšanā pie Kaļiņina.”
Ko mēs no augšminētā varam secināt? Piemēram, to, ka topošais padomju publicists Munters demonstratīvi gulēdams Latvijas sūtniecības gultā un izaicinoši neierazdamies uz tālāku iemešanu Kremlī pie Kaļiņina, tādā veidā instinktīvi nostājās staļinisma pretinieku pusē. Toreiz viņš vēl bija jauns un traks.
Bet Kaļiņins nomira, V.Sosnoras vārdiem runājot, “kā reālākais no reālākajiem – no vodkas”. Nodzērās savā kompānijā, Munteru tā arī nesagaidījis.
LĪGO tilts – 20. sekundē. – Brīvie latvieši mēdz līgot šai hotelī!
Rate This
Reāls notofāgu hotelis “HUILO” un latviskais Līgo tilts. – Mana bīstamākā intervija medijos.04/10/2020
Tā izskatās fantastiskais LĪGO TILTS Čīlē un HUILO visā tā pirmatnējā saslējumā! – Skat. VIDEO ar 20.sekundi!16/06/2014In “Aktuāls todien”
LETA.lv: Internetā izteikti draudi fiziski izrēķināties ar vēsturnieku Bonifāciju Daukštu.25/06/2014In “Aktuāls todien”
Posted by bonis on 23/11/2020 in Uncategorized
Comments are closed.