
“Nu Boni, nevajag tik daudz mūs fotografēt!”.
Centrā – logopēde, kas izcili mācīja mani nemežģoties izrunāt, ar lūpām atkal veidot vārdus.
“Un tā – viņa skuma. – Cildeni ir, protams, tu saki, bet tomēr tas
pats būs jādara līdzsāpot vai katru dienu visu visu manu mūžu..” –
“Šveika” sākumā īpaši aprakstītās Vīnes slimnīcas topošie, jaunie intensīvās nodaļas ārsti. – Bonfoto.