Anna SAKSE: – “Latvijas debesis ir padomju debesis!” – No pad. prozas apcirkņiem..

Šai sakarā – par senu skandālu LPSR Rakstnieku savienībā –

LITERĀRO prostitūtu publiskas nosaukšanas saistībā, – oficiālā publiskā sarīkojumā skolu jaunatnei, JAUNPILĪ:

„Pats bīstamākais pasaulē ir papīrs, vienalga – aprakstīts vai pusaprakstīts.” (J. Kalniņš. Rainis. Rīga, Liesma, 1977, 34. lpp.) No pieredzes atceros, ka par ne mazāk bīstamu cenzūra uzskatīja arī

publiski pausto vārdu, ja tas vērsās pret iekārtu vai tās garīgajiem balstiem, nomenklatūras personāžiem un simboliem.

Šai sakarā minēšu zīmīgu literāru sarīkojumu jauniešiem Jaunpilī ap 1980. gadu, kurā bijām ielūgta, neparedzēti ikdienību tracinoša GRUPA – kopā ar jauno rakstnieku Andri Puriņu un Andreja Upīša daiļrades pētnieku un dzejnieku Viktoru Līvzemnieku.

Andris PURIŅŠ, raksturojot latviešu prozaiķu daiļradi, toreiz atklāti uzsvērti un vēlreiz sapulcinātajiem atkārtoti paziņoja, ka uzskata Vili Lāci par „literāro prostitūtu”. Skandālam eksplodējot, un atbildot uz skolotāja X. jautājumu, kā viņš tādā gadījumā vērtē Annu Saksi, Andrītis paziņoja, ka arī Saksi – kā prostitūtu, bet nenoliedzami, ka viņai esot brīnišķīgas „Pasakas par ziediem”…

Sekas un cenzūras rakstura konsekvences bija visiem rūgtas, bet toties man personīgi tās deva iespēju sadurties ar Viļa Lāča slimīgajiem faniem Rakstnieku savienības idejiskajā vadībā, Ingrīdai SOKOLOVAI zvērojot.

Viens atzinums, kas kopš tā laika liek saprast varas un cenzūras attieksmi pret Vili Lāci, ir

viņa īpašā padevīgā draudzība ar 1940. gada okupācijas režisoru Latvijā, PSRS toreizējo pilnvarotās vēstniecības padomnieku un izlūkdienesta rezidentu Ivanu Čičajevu (“Džonu”).

Čičajevs vēlāk kļuva rezidents arī Zviedrijā, tad – kara gados – NKVD rezidents un pārstāvis sakariem ar emigrācijas valdībām Lielbritānijā. Sakarus ar Vili Lāci viņš uzturēja līdz rakstnieka mūža beigām.

Faktiski tieši Čičajevs bija Viļa Lāča galvenais idejiskais cenzors un padomdevējs arī daiļrades virzības jeb, kā šajā gadījumā atkal teiktu J.Kalniņš, maucības lietās.