Rate this:
Un..—
Atcerējos Karmenu Mendozu
Viņa bija māsiņa trim nepārtraukti uzraugāmām un aprūpējamām personām iekārtotā, izolētā reanimācijas blokā aiz milzīga vērošanas loga, kas atgādināja monitora ekrānu no fantastiskām filmām.
Mani viņa uzreiz nomierināja ar paziņojumu, ka “Hawaii neviens nemirst”, – to zināt bija vispār jau patīkami, lai gan es tā arī nesapratu, kā viņi nonāk pie kaut kāda gala…
Viņas tēvs bija bijis salu ciema virsaitis, bet aizceļojis prom laimes meklējumos uz Filipīnām, kur atkal nodibinājis jaunu nelielu ciemu – un atkal ar pierasto nosaukumu Hawaii…
Būdama Karmena, viņa man centās iegalvot, pirmkārt, ka, diemžēl, nav īpaši skaista un, otrkārt, ka dziedāt kaut ko no operām uzdrošinās tikai tualetē – stipra lietus laikā, lai neviens to nedzirdētu…
Bet toties pēc pāris nedēļām, kad es atslēdzos no barošanas zondēm, kas rīvēja rīkli, un citiem saistošiem vadiem, kas sāpināja brīvību, viņa paslepus, pretēji visiem turienes noteikumiem, aizdeva man savas dienesta dušas atslēdziņu. – Lai man, tikko atdzimušam, nebūtu jāstaigājas uz tām parastajām slimnieku higiēnas telpām kaut kur koridoros nezināmi tālu, kur, jāteic, es tā arī nekad neaizgāju…
PAGO PAGO
Bonis.lv 