Manas Venēcijas staigas

‘”Eine Stadt, beladen von Literatur… ” (Guido Piovene)

Dažas reizes esmu te bijis. Neatstāj sajūta, ka šeit ir bijuši gandrīz visi – sākot ar Raini, kurš kopā ar savu ginekologu Livšicu 1929. gada pavasarī izkāpa Slāvu krastmalā ceļā uz Palestīnu, un beidzot ar Josifu Brodski,  – un vēl visbeidzot, piemēram, ar Kurzemes hercogieni Doroteju, Ilfu un Petrovu, un Ezru Paundu… Un.. un…

Sāksim ar Piazzale Roma jeb Santa Lucia.

Rihards Vāgners 1883.gada 13.februārī miris Venēcijā Palazzo Vendramin Calergi, kur kopš 1882.gada septembra mezanīnā īrēja piecas istabas. Tagad te kazino. Un es to reizēm atcerējosos Rīgā, ieejot  pasērst ar draugiem vairs neesošā kafītē “Lillā” Vāgnera ielā.

Palazzo Barbarigo della Terazza šodien ir apmeties Vācu studiju centrs Venēcijā.

No šejienes uz Sanktpētrburgu kādreiz aizveda plašu un krāšņu gleznu kolekciju. Rainers Marija Rilke te baudījis Venēcijas pūļa ainas 1907. gada novembrī.

Palazzo Pisani Moretto 1786.gadā 8.oktobrī apmeklējis Gēte, lai skatītu Paolo Veronēzes gleznas.

Palazzi Mozenigo kreisajā kanāla krastā lords Bairons uzrakstīja “Beppo, Venēcijas stāsts”…

Kreisajā krastā dominikāņu mūka un filosofa Džordano Bruno piemiņas plāksne (S. Marco 3328), viņš 1577.gadā īsu laiku še mita Palacco Vechia (Mocenigo).

Cafe – veseli mīti –  “Florian” un “Quadri” – Marka laukumā.

Dimā – tēvs, Ruso, Bairons, Misē, Džordža Sanda, Hemingvejs, Marks Tvens, A. Šopenhauers, I. Ērenburgs … bariem te spirguši un vizējuši.

Strada Nuova pie Rialto tilta, Cannaregio 5256.  Divas reizes 1880. un 1887.gadā te mājojis Frīdrihs Nīče. Otrajā reizē viņš  rakstījis tikai un vienīgi dzejas.

Castello 6048 labi dzīvojis Džakomo Kazanova. (Latvijā vieta ar nosaukumu Kazanova atrodas ne visai tālu no maniem īpašumiem Latgalē – ceļā no Krāslavas uz Sauleskalnu).

Kreisajā krastā Gritti – Hotel. ( Hemingveja romantiskie tēli – pulkvedis Cantwell un contessa Renata).  Bet vispār jau – Hema romāns ar Adrianu Ivančiču … un “Pāri upei koku paēnā” … saskarsme laivā zem brezenta.

Nav laika vairs atmiņas šķirstīt, ieiešu vēl tikai slavenajā osterijā Calle del Pellegrini Nr. 283, ko bija iecienījis Stendāls,

un tūliņ pat šodien iešu uz “Depo “jaunam grāmatu  plauktam leņķus meklēt…
Ciao