Tajos gados, mammītei darbā palīdzot, ar mopēdu, riteni braukdams vai kājām iedams, avīzes, vēstules, pensijas un banderoles nesdams, pabiju visās mūsu plašās, mežu un kalnāju šķērsotās apkaimes mājās un ģimenēs, – gan ikdienā, gan priekos, gan bēdās, gan visādos starpgadījumos. Atceros, kā ļaudīm likteņi risinājās, kā man pasaules atklājās un dzīves.. Galvenais nekad vairs neaizmirstas.
Un īpaši sen jau tas nebija – tikai pirms kādiem 60 gadiem, vai pat mazāk, laikam..
Bonis.lv 