Man reiz vīns auga dārzā un rozes,
Slaikas krustojās rokas uz krūts…
Un man likās, ka mani kāds lozē,
Tā kā mārgrietas ziedlapu plūc…
Man pat likās, ka mani kāds laimē,
Tā kā potētu ceriņu ēd,
Pāri plūsdams sev tīksmē un laimē,
Vai pat pilnīgā svētlaimē.
Bij tāds laiks,
kad man daudz kas vēl likās.
Tagad savādāks rādās viss dārzs.
Stāv pie čaihanas papeles plikas.
Kaut kas aizgājis –
pāri un pār-…
Bonis.lv 