
B. Daukšts VIKIPĒDIJĀ, pirmatnējais ieblieziens. – Kas paliek – vaicāju..
← Kā LIETUVA savulaik 40 – reiz (!) SAMAZINĀJA Krievijai pieprasāmo KOMPENSĀCIJU apjomu, ar NOSACĪJUMU..Visai oriģināls, nokavējies sveiciens no BALTIEM Klaipēdā! →
Atmiņā nāk Andrejs Krastiņš un… citi no mūsu vada armijas “sboros” 1973. gadā Kaļiņingradas austrumprūsiskajos līdzenumos.






Kas man par to laiku rakstīts. No historeskas “Vīri ar vārdu”:
Vienreiz mēs ar Aleksandru Matrosovu par Čaplina likteni runājām. Šis Matrosovs toreiz mums rotas komandieris bija – septiņdesmitajos gados studentu iesaukumā „sboros” Gusevā, Kaļiņingradas apgabalā.
Neskatoties uz savu pašaizliedzīgo uzvārdu, Matrosovs vienmēr par visu uztraucās. Sevišķi viņš uztraucās, ka mūsu rota (kurā, starp citu, figurēja topoši, vērā ņemami latviešu Atmodas darbinieki) ar savu neuzvedību un slikto šaušanu sabojās viņam karjeru un viņš laikā nekļūs par padomju ģenerāli… Mēs toreiz viens otru nesapratām, un pēc diviem rūgtu apmācību mēnešiem mūsu ceļi šķīrās.