Totalitārie okupācijas režīmi pret Latvijas zinātni un akadēmiskajām aprindām (1940 – 1945)
Prof. Jānis Stradiņš, Dr. hist. h.c., Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents:
„Garāmejot skarsim problēmu par zinātnieku kolaborāciju ar padomju okupācijas varu.
Jaunās padomju varas augstākās struktūrās Latvijā visvairāk iegāja pārstāvji tieši no lauksaimniecības zinātnieku aprindām.
Bez veterinārzinātnieka un mikrobiologa prof. Augusta Kirhenšteina (…)
Padomju varai daļēji simpatizēja arī prof. Arvīds Kalniņš (JLA prorektors 1940.-1941. g., bijušais Latvijas un PSRS Tautu kulturālās tuvināšanās biedrības priekšsēdētājs, kas vēl pirms 1940. gada jūnija notikumiem bija braucis uz Maskavu, Tautsaimniecības sasniegumu izstādi un jūsmīgi aprakstījis tur pieredzēto).(…)
Viens no momentiem, kas veicināja A. Kirhenšteina “grēkā krišanu”, bija viņa skeptiskā attieksme pret, kā viņam šķita, zinātnes lomas nepietiekamo novērtējumu neatkarīgajā Latvijas valstī.
A. Kirhenšteinam tika solītas plašākas perspektīvas zinātnes attīstībai un inteliģences saudzēšanai jaunās iekārtas apstākļos (tas pats tika solīts arī V. Krēvem-Mickevičam Lietuvā un H. Krūsam Igaunijā);
par to viņam Maskavā 1940. gada augustā bijusi saruna pat ar pašu Josifu Staļinu.
Par šo momentu A. Kirhenšteins stāstījis savā atvadu sarunā ar Šveices konsulu Latvijā de Fišeru 1940. gada 23. augustā. Šajā Ulda Tīrona publicētajā tekstā (rokraksts glabājas Šveices Federālajā arhīvā Bernē) (…)
sacīts: “Staļins vēl arī man pats teica, ka viņam bezpartijisks, saprātīgs un konstruktīvs intelektuālis ir vērtīgāks nekā vienīgi tikai partijisks. Pievērsiet uzmanību. Staļins man arī teica, ka inteliģenci un speciālistus es varot saudzēt tiktāl, cik vien iespējams (izcēlums mans – J.S.). (..) Jūs redzat, mana valdība sastāv no profesoriem, žurnālistiem, intelektuāļiem, speciālistiem.”
Kirhenšteins turpat izsaka arī viedokli, ka PSRS “šajos 20 gados ir radīts neiespējamais, un vispirms jau ir droši nostādītas trīs lietas: ir organizēta izejvielu ieguve, ir radīta industriālā ražošana, un ir sagatavoti visu veidu kadri. Tas ir vienreizējs sasniegums, kas ir jo vērtīgāks tādēļ, ka balstās vienīgi uz savu darbu, savu zinātni un lielākoties uz savu jaunrades garu”.
Un, runājot par Padomju Latviju, seko ciniska piebilde:
“Patiešām, kas tad līdz šim ir cietis vai kaut ko zaudējis? Daži lielkapitālisti, lielākoties žīdi, kuru uzņēmumi ir nacionalizēti.
Kāda tam nozīme, ja toties bagāta kļūst tauta?”
Kādu attīstību gada laikā guva šīs kreisā intelektuāļa naivās ilūzijas, jau redzējām.
Atbaidošās represijas varēja izraisīt iekšēju diskomfortu pat Staļina apvārdotajā Kirhenšteinā.” Citāta beigas.
Nu, bet…
Nu gan…
http://vip.latnet.lv/lpra/stradins.htm
***
Bonis.lv 