Tev atnākot
asinīs sanēs
es gaidīšu tevi tai telpā
kur pulksteņi tumsā zvanīs
un svaigums kā bērna elpā
neviens mums tur rokas nesies
kā sasēja steiga šodien
un mirkli savādas esības
iedegs tavs sārtais kodiens
es vērpšu tev trīsas ap pleciem
un atņemšu visas varas
paliekot tāls un redzošs
ko mēs ar sevi darām
…mazā, tu smaržo pēc bērniem
auskari smagi vējo
esmu tik viegls, es baidos
baidos, ka neizsējos…
Citas ejas un mežģīti tilti.
Tur, aiz Daugavas, viss ir tāds sarežģīts,
Katrā ieliņā noslēpums viltīgs.
Katrā slēpumā kārojas kaislība,
Bet es nespēju sevī vairs ietikt, –
Pārāk vēss vēl pēc ziemas
Stāv pavasars,
Pārāk salti no debesīm lieti.
—
Visu izdomāt gribas un attaisnot,
Bet nevienam nav īstena spēka.
Un nekur es aiz Daugavas neiešu, –
Nav tāds laiks,
Labāk tālāk no grēka..
Bonis.lv 