—
Ar gaišu sudrabu ir jūra pierietusi,
Un līcis laiskojas kā samīlējies slaists.
Tu debess puses manī sajaukusi.
Bet es tev piedodu –
nu lai,
lai ir. Nu lai.
—
Jau rudens tuvojas.
Pie bāriem laista palmas.
Un pludmalē vāc saulessargus nost.
—
No kāda krāšņa svešas zemes galma
Tu tagad nāc? Es tevi atceros.
—
Pie apvāršņa stāv kalni daudzās kārtās.
Es bangotnē vēl cenšos šūpoties.
—
Bonis.lv 
