Tajos gados, mammītei darbā palīdzot, ar mopēdu vai riteni braukdams, vai kājām iedams, avīzes, vēstules, pensijas un banderoles nesdams, pabiju ļoti daudzās mūsu plašās, mežu un kalnāju šķērsotās apkaimes, visa novada mājās un ģimenēs, – gan ikdienā, gan priekos, gan bēdās, gan visādos starpgadījumos.
Atceros, kā šejienes ļaudīm likteņi risinājās, kā man pasaules atklājās un dzīves.. Galvenais nekad vairs neaizmirstas.
Un īpaši sen jau tas nebija – tikai pirms kādiem nieka 60 gadiem.
Bonis.lv 