“Man tik skaistas nav redzēt nācies..”

Veltījums (No Jeseņina).
Man tik skaistas
nav redzēt nācies,
tikai – dvēselē noslēpšu to –
it kā atkalreiz
viss būtu sācies –
mani, jaunu, tu atkārto…
Tu – mans rudzpuķu vārds, uz mūžiem
tevi mīlu…
Nu kā tagad tur
mūsu gotiņa vienīgā – grūši
savas salmotās skumjas bur?
Ko dzied vakaros māte tagad?
Es uz pilsētu aizgājis, bet –
mani rudenī viesuļa vaga
sārtās lapās uz lievenēm met…
… Kad jūs dziedat,
man sāp tik viegli –
mani dziedina bērna miegs…
… Vai jau sadedzis mūsu pīlādzis
baltā logā kā sarkans sniegs?…
