Bastejkalna bomzīši

Kad ar sarkanām acīm kā raudas
mazi bomzīši Bastejā sēž,
viņu kabatās, tukšās no naudas,
visus caurumus aizlāpa vējš…

Viņi lejā uz Brīvību skatās,
tad iet patiltēs pudeles vākt..

un pār sapņiem, kas iekārti matā
aizkrīt pēdējās cerības vāks…

Ak! – es saku. Nu ko tur var līdzēt –
pats es aiziešu kādreiz varbūt
viņiem līdzi aiz saules, kas dīdzē
zaļus asnus
un atmiņā zūd…
—

Senim sens rakstījums. Ap 1972.

Veltīts kursa biedram J. , kuram tobrīd bija iesauka RAUDA, – pēc acu krāsas paģirās..