RSS

Viens es eju..

11 Nov

Viens es eju tālu ceļa loku,
Viz zem kājām krama plāvums ass.
Klusē nakts.
Jauš klajums Dieva roku.
Un ar zvaigzni zvaigzne runājas…

Debesīs tik svinīgi un dīvi,
Zeme zilgmā starojumā mieg…
Kādēļ gan
tik skumji man un sīvi,
Žēl kaut kā,
vai kaut kas gaidīts tiek?…

Negaidu
neko vairs es no dzīves,
Un nav žēl man bijušā necik…
Gribas viena –
miera man un brīves,
Aizmirsties un rimtā miegā migt…

Bet ne tādā
saltā kapa miegā,
Kura skāriens stindzinošs un grūts.
Nē, – lai krūts man ceļas elpā liegā,
un lai dzīves elpu glabā krūts…

Lai man mīlas dziesmu glāsmi žūžo
dien un nakti tuva, salda balss…

Un pār mani,
zaļojošs un mūžīgs,
Ēnains ozols noliecas un šalc…

(No M.Ļermontova dzejas izlases)

 
Leave a comment

Posted by on 11/11/2021 in Uncategorized

 

Comments are closed.

 
%d bloggers like this: